NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs (Alexus Grynkewich) informējis, ka tuvākajā laikā nav sagaidāma plašāka ASV karavīru skaita samazināšana Eiropā, raksta “Politico.”
Atbildot uz “Politico” jautājumu, ģenerālis Grinkevičs sacīja, ka šobrīd notiekošā karavīru pārvietošana ir viss, kas tuvākajā nākotnē plānots. Viņš norādīja, ka ar laiku varētu notikt ASV spēku pārvietošana, kad Eiropas sabiedrotie palielinās savu kapacitāti, bet tas esot ilgstošs process un varot aizņemt vairākus gadus.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) maijā paziņoja, ka no Vācijas atsauks vismaz 5000 karavīrus. Paziņojums sekoja Trampa pieaugošajai neapmierinātībai ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) izteikto kritiku par amerikāņu uzbrukumu Irānai. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) pagājušājā nedēļā apstulbināja poļus, atceļot plānoto 4000 karavīru rotāciju.
Saskaņā ar trīs anonīmu avotu sacīto, atbildot uz pēdējiem notikumiem, NATO dalībvalstis uzdevušas Grinkevičam atrast karavīrus un militāro tehniku Eiropā.
Pamatīgas bažas sagādājis lēmums no Vācijas atvilkt īpašo tālas darbības raķešu vienību.
Viens no avotiem sacīja, ka, ņemot vērā, ka vācieši nevar paši aizvietot atsaukto vienību, jācer, ka tiks darīts viss iespējamais, lai “aizlāpītu caurumus.”
Grinkevičs bija ieradies Briselē uz tikšanos ar NATO dalībvalstu ģenerāļiem, un sacīja, ka uztur pastāvīgu kontaktu ar sabiedrotajiem, lai saprastu, kādas ir iespējas, un kā sakārtot spējas austrumu flangā.
Pentagons nav oficiāli ziņojis par iemesliem karavīru skaita samazināšanai Eiropā, un poļu amatpersonas devušās uz Vašingtonu, lai tiktu skaidrībā par situāciju.
Praktiski abi ASV paziņojumi par karavīru rotāciju saistīti ar vienu skaita samazināšanu, un galvenais mērķis ir samazināt karavīru skaitu Vācijā. 4000 karavīru netiks nosūtīti deviņus mēnešus ilgā misijā uz Poliju, un ir plāns, ka šo tukšo vietu varētu aizvietot ar karavīriem, kas pašlaik izvietoti Vācijā. Savukārt īpašās tālās darbības raķešu vienības izformēšana nozīmē vēl 1000 karavīru došanos mājās. Grinkevičs sacīja, ka
Eiropu pametīs ap 5000 karavīru, bet šis lēmums neietekmēšot reģionālo plānu izpildi.
Tomēr skaidrs, ka ASV lēmummi atstās iespaidu uz NATO. Lai gan samazinājums veido vien 3% no visiem Eiropā izvietotajiem ASV karavīriem, tas varētu ietekmēt arī amerikāņu klātbūtni Baltijas valstīs, ņemot vērā, ka tur lielākoties nonāk karavīri, kas sākotnēji nosūtīti uz Poliju. Domnīcas “Defense Priorities” militārās analīzes nodaļas vadītāja Dženifera Kavano (Jennifer Kavanagh) sacīja, ka, lai gan ASV karavīriem apmēram gada laikā varētu atrast aizvietotājus, smagā tehnika ir cits jautājums, un to tuvākajā laikā aizvietot ar līdzvērtīgu būs daudz grūtāk. Vācijas vienības aizvietošana varētu prasīt pat piecus gadus.
Lasiet arī: Pentagons lemj neizvietot karavīrus Polijā; poļi pieprasa atbildes