NATO aizsardzības ministri ceturtdien, 5.jūnijā, vienojās ievērojami palielināt pretgaisa aizsardzības un sauszemes spēkus, lai atturētu Krieviju, kas nākamajos gados paredz ievērojami palielināt militāros izdevumus, ziņo “Politico”.
Ministri apstiprināja palielināt izdevumus par 30% militārā aprīkojuma vajadzībām, kas zināms kā spēju mērķi, pirms NATO samita Hāgā šā mēneša beigās
“Šodiena bija vēsturiska, un arī samits būs vēsturisks,” pēc sanāksmes žurnālistiem teica NATO ģenerālsekretārs Marks Rite (Mark Rutte).
“Mēs dzīvojam citādā pasaulē, mēs dzīvojam bīstamākā pasaulē,” teica Rite, atsaucoties uz bažām, ka Krievija varētu gatavoties uzbrukt NATO.
“Šodien mēs esam drošībā, bet, ja mēs [nepalielināsim izdevumus], tuvākajā nākotnē mēs vairs nebūsim drošībā.”
Pirmo reizi kopš aukstā kara spēju mērķi ir saistīti ar reāliem reģionālās aizsardzības plāniem. Lai gan detaļas ir slepenas, Rite sacīja, ka galvenās prioritātes ir pretgaisa un raķešu aizsardzība, lieli sauszemes spēki, tāla darbības rādiusa ieroči un loģistika.
2023.gada Viļņas samitā NATO sabiedrotie vienojās par jauniem reģionālās aizsardzības plāniem, lai novērstu iespējamu Krievijas uzbrukumu. Kopš tā laika militārie vadītāji ir noteikuši aprīkojuma, karaspēka un apmācības vajadzības, lai īstenotu šos plānus.
Lai sasniegtu jaunos spēju mērķus, NATO līderiem Hāgas samitā paredzēts vienoties par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP – 3,5% militārajiem izdevumiem un 1,5% saistītajām vajadzībām, piemēram, karaspēka pārvietošanai, sacīja Rite. Tramps pirmo reizi ierosināja 5% mērķi pirms vairākiem mēnešiem, kas ir ievērojami vairāk nekā pašreizējais 2% mērķis.
Spānija, viena no pēdējām pretiniecēm, ceturtdien paziņoja, ka neliks veto jaunajam mērķim.
Joprojām ir jāprecizē sīkāki jautājumi, tostarp termiņš, līdz kuram jāpanāk šis slieksnis, un jādefinē, kas atbilst abām izdevumu kategorijām.
Rite ierosināja, ka 5% būtu jāsasniedz līdz 2032.gadam, bet pierobežas valstis uzskatot, ka tas ir pārāk vēlu, un vēlas, lai mērķis tiktu sasniegts piecu gadu laikā.
Tikmēr militāro spēju palielināšana par 30% izmaksās dārgi, jo īpaši tāpēc, ka dažas valstis joprojām nav sasniegušas 2021.gada mērķus. Nīderlande lēš, ka papildus būs nepieciešami vēl 19 miljardi eiro gadā.
Lielākā daļa darba jāveic nākamajos 5-10 gados, bet mērķi ir noteikti 20 gadiem un tiks pārskatīti ik pēc četriem gadiem, sacīja augsta NATO amatpersona.
NATO samits pakārtots vienam cilvēkam
Ceturtdienas aizsardzības ministru sanāksme ir sagatavošanās posms NATO samitam Hāgā, kur alianse gatavojas Donalda Trampa atkal sagaidīšanai NATO.
ASV prezidents ir vairākkārt apšaubījis Vašingtonas saistības pret militāro aliansi. Eiropā ir izskanējušas šaubas, vai ASV turpinās pildīt savas drošības saistības. Taču Tramps par ASV un NATO spēku vadītāju Eiropā iecēla gaisa spēku ģenerālleitnantu Aleksu Grinkeviču (Alexus Grynkewich), kas nomierinājis Eiropiešu bažas. Šo amatu kopš alianses dibināšanas ieņēma amerikānis, taču ziņojumi liecināja, ka Tramps bija gatavs šo amatu nodot eiropietim, kas varētu liecināt par ASV atkāpšanos.
Rite arī atrauca viedokļus, ka NATO sabiedrotie izpatīk Trampam, lai samitā neradītu konfliktus. “Mēs to nedarām viena cilvēka dēļ, mēs to darām, lai aizsargātu miljardu cilvēku,” viņš sacīja žurnālistiem.
Gaidāmais Hāgas samita galīgais paziņojums, visticamāk, būs ļoti īss, lai neizraisītu Trampa neapmierinātību, un nav skaidrs, vai tajā vispār tiks pieminēta Ukraina. Kāda NATO amatpersona sacīja, ka alianse ir “uz sabrukuma robežas” un ka līderi centīsies izmantot pēc iespējas vienkāršāku valodu, lai neprovocētu Trampu.
Lasiet arī: ES dod zaļo gaismu Bulgārijas pārejai uz eiro 2026.gadā
