NATO militārās alianses 32 dalībvalstis apsolīja nesatricināmu atbalstu un lielāku palīdzību Ukrainai un atbalstīja “neatgriezenisku ceļu” uz dalību aliansē nākotnē, lai gan samita laikā Vašingtonā netika noteikti oficiāli termiņi, ceturtdien, 11.jūlijā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
NATO samitā galvenā darba kārtības tēma bija karadarbība Ukrainā, un deklarācijā, par kuru vienojās visas dalībvalstis, teikts, ka Krievija “joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds” drošībai.
NATO paziņoja par turpmāku Ukrainas bruņoto spēku integrāciju, un dalībvalstis ir apņēmušās nākamajā gadā sniegt palīdzību 40 miljardu eiro apmērā, tostarp F-16 iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības atbalstu.
Bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja:
“Atbalsts Ukrainai nav labdarība – tas ir mūsu pašu drošības interesēs.”
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) apstiprināja, ka ASV ražotās lidmašīnas F-16 drīzumā tiks nodotas Ukrainai no Dānijas un Nīderlandes, un piebilda, ka tās varēs sākt izmantot “šovasar”.
NATO dalībvalstis vienojās izveidot jaunu vienību, kas koordinētu militāro palīdzību un apmācību Ukrainai, tādējādi padziļinot alianses un Ukrainas saites. Kopīgajā paziņojumā tika uzsvērts, ka šie pasākumi, kā arī individuālās palīdzības saistības kalpo kā “tilts uz Ukrainas dalību NATO”.
Atzīstot Ukrainas nesen panākto progresu nepieciešamo reformu jomā, NATO norādīja, ka oficiāls ielūgums dalībai aliansē tiks izteikts tikai tad, kad tiks izpildīti konkrēti nosacījumi.
“Ukrainai turpinot šo svarīgo darbu, arī mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību NATO,” teikts paziņojumā.
Paziņojumā tika apsūdzēta arī Ķīna par tās “izšķirošo atbalstītāja” lomu Krievijas karam Ukrainā, izsakot līdz šim vienus no skarbākajiem komentāriem Ķīnai. Tas izraisīja dusmīgu Pekinas pārstāvniecības ES reakciju, kas aicināja NATO “pārstāt vairot tā dēvētos Ķīnas draudus un provocēt konfrontāciju un sāncensību”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī tika uzaicināts uz NATO samitu, kur viņš tikās ar pasaules līderiem un ASV politiķiem gan no demokrātu, gan republikāņu partijas, tādējādi cenšoties nostiprināt starppartiju atbalstu Ukrainai.
NATO līderi samitā centās paust vienotu nostāju Ukrainas jautājumā, taču, iespējams, sarūgtināja Kijivu, jo nenosauca laiku pilntiesīgai dalībai NATO.
Samits, atzīmējot NATO 75.gadadienu, notika pirms potenciāli izšķirošajām ASV vēlēšanām, kuru laikā Baltajā namā varētu atgriezties NATO kritiķis Donalds Tramps (Donald Trump), kas vēl vairāk sarežģītu politiskās problēmas prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden).
Samitā prezidents Baidens atkārtoti apliecināja savu atbalstu Ukrainai un mudināja NATO dalībvalstis palielināt ieguldījumus aizsardzībā, uzsverot, ka Krievija, ko atbalsta Ziemeļkoreja un Irāna, ieroču ražošanas jomā darbojas kā “kara stāvoklī”.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka alianse atpaliek,” sacīja Baidens. “Mēs varam un aizsargāsim katru NATO teritorijas centimetru, un mēs to darīsim kopā.”
Lasiet arī: Baidens spēcīgā NATO uzrunā saka, ka Ukraina apturēs Putinu; sola nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzību
Lasiet arī: NATO sabiedrotie sākuši nodot Ukrainai iznīcinātājus F-16
