Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču aicinājis paātrināt valsts elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
“Es aicināju prezidentu paātrināt sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem,” pēc abu valstu prezidentu tikšanās Viļņā Nausēda teica žurnālistiem, uzsverot, ka “pilnīga atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem ir mūsu visu kopīgs nozīmīgs uzdevums, un mums tas pēc iespējas ātrāk ir jāizpilda”.
Lietuva no tā dēvētā BRELL elektrības loka, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju, vēlētos atvienoties jau nākamgad.
Nausēda uzsvēra, ka ērtāk desinhronizāciju būtu veikt kopā ar Latviju.
“Izstāšanās [no BRELL līguma] ir iespējama jau nākamā gada sākumā, bet es arī apzinos, ka labāk to būtu darīt kopā un šajā jautājumā būt ar vienotu pozīciju. Ja pareizi saprotu, Latvijas pozīcija ir atlikt desinhronizāciju par vienu gadu un to veikt 2025.gada sākumā,” teica Lietuvas prezidents.
Viņš piebilda, ka sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem būs veltīta Lietuvas Valsts aizsardzības padomes nākamā sēde.
Lēmums par desinhronizāciju no Krievijas elektrotīkliem jāpieņem augustā. Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par tā dēvēto BRELL loku paredz, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējās vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības. Ja Lietuva to neizdarīs tagad, nākamo reizi Lietuva no BRELL loka varēs izstāties tikai 2025.gadā.
2019.gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Tomēr Lietuva vēlas to izdarīt jau nākamgad, lai gan abas pārējās Baltijas valstis ir skeptiskas un vairāk atbalsta ieceri desinhronizāciju veikt 2025.gada sākumā.
Lasiet arī: Sabiedrību visvairāk nomācis komunālo maksājumu, elektrības un pārtikas cenu pieaugums