Trešdien, 10.aprīlī, publicētajā Londonas Karaliskās koledžas jaunajā pētījumā konstatēts, ka ksilazīns – dzīvnieku trankvilizators, kura iesauka, “zombiju narkotika”, radās, jo no to lietošanas uz ādas veidojas atvērtas čūlas – ir izplatījies Apvienotās Karalistes nelegālo narkotiku tirgū, parādoties viltotu marihuānas veipu un viltotajās kodeīna un “Valium” tabletēs, ziņo Politico.
Publicētajā pētījumā ksilazīns tika konstatēts paraugos, kas ņemti no 16 personām Apvienotajā Karalistē, no kurām 11 nomira laikā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.
Pētījumā brīdināts, ka ksilazīns izplatās Apvienotās Karalistes nelegālo narkotiku tirgū.
“Nepieciešama steidzama rīcība, lai pasargātu gan heroīna lietotājus, gan plašāku narkotisko vielu lietotāju loku no tā radītiem akūtiem un hroniskiem veselības traucējumiem,” teikts pētījumā.
Ksilazīna klātbūtne Eiropā saasina kontinenta nelegālo narkotiku problēmu.
ASV Narkotiku apkarošanas pārvalde ir dokumentējusi gadījumus, kad ksilazīns tiek sajaukts ar opioīdiem, piemēram, fentanilu. Šī kombinācija var bīstami palēnināt elpošanu un sirdsdarbību, tādējādi tā izplatība ASV ir vēl vairāk saasinājusi postošo opioīdu epidēmiju.
Ksilazīns joprojām ir salīdzinoši jauns drauds Eiropai un tā vēl nav izraisījusi tik plašu postu kā ASV. Kā liecina pagājušajā gadā publicēts pētījums, 43 gadus veca vīrieša nāve 2022.gada maijā Lielbritānijā bija pirmais nāves gadījums, kas saistīts ar ksilazīna lietošanu ārpus Ziemeļamerikas.
Taču Eiropā ir strauji pieaugusi narkotiku kontrabanda, izraisot vardarbīgus karus starp noziedzīgām organizācijām, kas cīnās par kontroli pār ienesīgo nelegālo tirgu, kura vērtība gadā ir aptuveni 30 miljardi eiro.
Eiropas Savienības narkotiku eksperti ir brīdinājuši, ka Austrumeiropā ksilazīns kļūst arvien izplatītāks.
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) ziņoja, ka ksilazīns tika atrasts 13% Rīgā savākto šļirču, un Igaunijas policija šo narkotiku sākusi konfiscēt 2022.gadā.
EMCDDA uzsvēris, ka ksilazīns un jaunie sintētiskie opioīdi ir jauns drauds, norādot uz to spēcīgo iedarbību un, lai saražotu lielu devu skaitu, ir nepieciešams tikai neliels zāļu daudzums, tādējādi lietotāji ir pakļauti dzīvībai bīstamas saindēšanās riskam.
Pētījuma autore Karolīna Kopelenda (Caroline Copeland) uzsver, ka politikas veidotājiem ir svarīgi rīkoties, lai novērstu ar ksilazīnu saistītu nāves gadījumu skaitu Eiropā.
Viņa iestājas par to, lai būtu pieejama testēšana un lai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji būtu informētāki par hroniskām ādas čūlām, kas var liecināt par ksilazīna lietošanu.
Viņas līdzautors Ādams Holands (Adam Holland) no Bristoles Universitātes sacīja, ka pieaugošais ksilazīna radītais apdraudējums, pastiprina nepieciešamību vēlreiz pārskatīt likumus, kas paredz sodus par narkotisko vielu lietošanu, un izvērst pasākumus, kas samazinātu kaitējumu, piemēram, narkotiku pārbaudes un pārdozēšanas profilakses centrus, lai uzlabotu narkotiku lietotāju drošību.
Lasiet arī: “Eiropols”: Eiropā ir 821 bīstams noziedzīgais grupējums, arī no Baltijas valstīm
