Valstij ir jāatrod resursi uzņemšanas nodaļu uzturēšanai attālākajos lauku rajonos, vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai pauž pašvaldības SIA “Krāslavas slimnīca”.
Ārstniecības iestāde norāda, ka ir svarīgi neatliekamo palīdzību saņemt pēc iespējas tuvāk mājām vai negadījuma vietai, jo tas atvieglotu arī pacienta atgriešanos mājās pēc palīdzības saņemšanas. Tāpat, jo mazāka slimnīca, jo dārgāk tai izmaksā viens pacients uzņemšanas nodaļā, norāda slimnīcas vadība. Tāpēc “valstij ir jāatrod resursi uzņemšanas nodaļu uzturēšanai attālākajos lauku rajonos”.
“Jo tālāk cilvēks dzīvo no Rīgas, jo lielāki ir attālumi līdz tuvākajam punktam, kur var saņemt neatliekamo palīdzību, tāpēc ir jāsaglabā un jāuztur uzņemšanas nodaļas nelielajās slimnīcās,” aicina slimnīcā.
Ārstniecības iestādes vadība arī norāda, ka nav pareizi rēķināt, cik izmaksā viens uzņemšanas nodaļas pacients,
jo uzņemšanas nodaļas pēc savas būtības ir dežūrdienets, kas ir gatavs izpildīt savu funkciju jebkurā brīdī un tā darbība nevar būt atkarīga no pieņemto pacientu skaita.
“Vienīgais, ko var prasīt no ārstniecības iestādes, tas ir, nodrošināt uzņemšanas nodaļu ar nepieciešamajiem speciālistiem, kuri sniedz neatliekamo palīdzību 24/7 režīmā un atbilstošu prasībām tehnisko nodrošinājumu,” raksta Krāslavas slimnīca.
Iestādes vadība norāda, ka ļoti aktuāla problēma ir arī kadru trūkums, kas ir būtiski visai Latvijai. Krāslavas slimnīcā vidējais ārstu vecums ir 58 gadi, vecumā virs 60 gadiem strādā 27 ārsti un tas ir 60% no kopējā ārstu skaita.
“Šo jautājumu bez valsts atbalsta atrisināt nav iespējams. Ir jāatrod varianti, kā ieinteresēt jaunos ārstus braukt strādāt reģionos,” aicina slimnīcā.
Slimnīcas pausto apakškomisija vērtēs otrdien, 27.maijā, plkst.14 paredzētajā sēdē. Vēstuli apakškomisijai nosūtījusi arī Daugavpils reģionālā slimnīca.
Uz sēdi ir uzaicināti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, slimnīcu un pašvaldību pārstāvji.
Lasiet arī: Katram trešajam Latvijā nav finanšu “drošības spilvena” – sliktākais rādītājs Baltijā