Lietuva lūdza ES Komisiju izmaksāt 463 miljonus no Atveseļošanas fonda; prokurore lūdz EP prezidentei atņemt deputātam Gražulim imunitāti
Klaipēdas iedzīvotājam izvirzītas apsūdzības par “Z” simbolu zīmēšanu
Kāds Klaipēdas iedzīvotājs saukts pie atbildības par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu pēc tam, kad vairākās vietās pilsētā uzzīmējis burtus “Z”, kas simbolizē Krievijas karu Ukrainā. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju vīrietis 6. un 7.septembrī pilsētā uz vairākām ēkām un citiem objektiem uzzīmēja burtus “Z”. Vīrietis ir atzinis savu vainu, un viņa dzīvesvietā ir veikta kratīšana. Sākotnēji viņš tika aizturēts, bet vēlāk atbrīvots un viņam tika pavēlēts periodiski ierasties policijā. Vīrietis tiek turēts aizdomās par to, ka ir zīmējis simbolu, kas pauž atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, lai izplatītu propagandu, kas attaisno Kremļa agresiju. Viņam draud sabiedriskais darbs, naudas sods, brīvības ierobežošana, arests vai brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem.
Desovjetizācijas komisija iebilst pret jaunām piemiņas zīmēm
Desovjetizācijas komisija ceturtdien, 19.septembrī, ieteica neuzstādīt jaunas piemiņas zīmes tādām “pretrunīgi vērtētām personībām” kā piemēram 20.gadsimta lietuviešu diplomāts un militārpersona Kazis Šķirpa (Kazys Škirpa). Tā norādīja, ka šādu piemiņas zīmju uzstādīšana tikai padziļinās pastāvošo sabiedrības sašķeltību, nevis palīdzēs atrisināt problēmas, kā arī izraisīs spriedzi. Pēc Nacionālās alianses iniciatīvas piemiņas zīme Šķirpam jūnijā bez atļaujas tika uzstādīta uz Lietuvas Apelācijas tiesas ēkas sienas Ģedimina prospektā Viļņā, taču drīz pēc tam tā tika noņemta. Lietuvas genocīda un pretošanās kustības pētniecības centra (LGGRTC) atzinumā teikts, ka Otrā pasaules kara laikā Šķirpa bija “lietuviešu patriots, kas veltīja ievērojamus pūliņus neatkarīgas valsts veidošanai un organizēja pretošanās kustību pret padomju okupāciju”. Tomēr tā arī norādīja, ka “viņa darbībā no 1940. līdz 1941.gadam bija antisemītisma izpausmes”. Pēc LGGRTC domām, Šķirpas vadītā Lietuvas aktīvistu fronte (LAF) antisemītismu pacēla politiskā līmenī, kas “iespējams, mudināja dažus Lietuvas iedzīvotājus piedalīties holokaustā”.
“YouTube” dzēš ES sankcionētos Baltkrievijas kontus
Trešdien, 18.septembrī, “YouTube” pēc Lietuvas radio un televīzijas komisijas (LRTK) lūguma dzēsa 18 ES sankcionētus Baltkrievijas radio un televīzijas kontus. Lietuvas plašsaziņas līdzekļu uzraugošā iestāde paziņojumā presei norādīja, ka tā sadarbībā ar “Google” ir lūgusi platformu dzēst šos 18 kontus. Tā norādīja, ka dzēstie konti bija tieši saistīti ar Baltkrievijas valsts televīzijas un radio uzņēmumu “Beltelradio”. Lietuvas uzraudzības iestāde savu pieprasījumu “YouTube” iesniedza šā gada jūlijā.
Apstiprināts Aizsardzības ministrijas militārā personāla plāns 2024.-2030.gadam
Lietuvas valdība trešdien, 18.septembrī, deva zaļo gaismu Aizsardzības ministrijas plānam līdz 2030.gadam profesionālajā militārajā dienestā nodarbināt 15 500 un aktīvajā rezervē iesaistīt 50 000 karavīru, apstiprinot ministrijas izstrādāto valsts aizsardzības sistēmas militārā personāla attīstības plānu 2024.-2030.gadam. Saskaņā ar valdības rezolūciju no nākamā gada pakāpeniski tiks palielināts iesaucamo skaits, lai no 2027.gada obligātajā militārajā dienestā ik gadu iesauktu vairāk nekā 6 000 jauniešu. Saskaņā ar likumprojektu sākot ar 2030.gadu, uz deviņu mēnešu obligāto militāro dienestu paredzēts iesaukt 3 900 jauniešus, 100 jauniešus uz trīs mēnešu dienestu pēc to profesiju apguves, kuru armijā trūkst, vēl 1 000 studentu dienētu armijā no 160 līdz 200 dienām, bet 1 350 jaunieši tiktu iesaukti citās virspavēlnieka apstiprinātās apmācības programmās, kurās dienesta ilgums būtu no 90 līdz 120 dienām.
Lietuva piešķir četrus miljonus rehabilitācijas centra rekonstrukcijai Žitomirā
Trešdien, 18.septembrī, ministri vienojās, ka Lietuva sniegs atbalstu rehabilitācijas centra rekonstrukcijai Ukrainas pilsētā Žitomirā. Šo projektu īstenošanai kopumā tiks piešķirti 15 miljoni eiro. Lietuva plāno piešķirt līdz 2,5 miljoniem eiro muguras smadzeņu traumu rehabilitācijas centra rekonstrukcijai Dņiprā, līdz 5,6 miljoniem eiro tiks piešķirti rehabilitācijas centra rekonstrukcijai Ļvovā un līdz 1,5 miljoniem eiro tiks piešķirti rehabilitācijas un reintegrācijas jomā iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības stiprināšanai. Aptuveni 1,3 miljoni eiro tiks piešķirti šo projektu īstenošanas administrēšanai.
“Luminor” paaugstina IKP pieauguma prognozi 2024.gadam līdz 2,4%
Banka “Luminor” ir uzlabojusi Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognozi un tagad paredz, ka šogad valsts IKP pieaugs par 2,4%, salīdzinot ar martā prognozētajiem 2%. “Lietuvas ekonomika noteikti izskatās ievērojami labāk nekā vidēji Latvijā, Igaunijā un Eiropas Savienībā kopumā,” otrdien, 17.septembrī, iepazīstinot ar jaunākajām ekonomikas prognozēm, sacīja bankas galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas). “Luminor” prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 0,5%, bet Igaunijas IKP šogad samazināsies par 1%. Paredzams, ka Lietuvas ekonomika nākamgad pieaugs par 3%. Maurics norāda, ka banka paaugstināja prognozi nākamajam gadam pēc tam, kad Lietuva nepieņēma nekādas nodokļu izmaiņas.
Lietuva lūdz ES komisiju izmaksāt 463 miljonus no Atveseļošanas fonda
Pirmdien, 16.septembrī, Eiropas Komisija no Lietuvas saņēma trešo maksājuma pieprasījumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ASM). Lietuva pieprasa 463 miljonus eiro, tostarp 174,7 miljonus eiro dotācijās un 288,3 miljonus eiro aizdevumos, teikts ES izpildinstitūcijas paziņojumā presei otrdien, 17.septembrī. Lietuvas pieteikumā iekļauti “28 starpposma mērķi un uzdevumi”, tostarp ieguldījumi jaunās elektroenerģijas krātuvēs, kā arī reformas un rīcības plāni tādās jomās kā medicīnas pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, izglītības programmas, investīciju vide atjaunojamās enerģijas attīstītājiem un nodokļu iekasēšana, teikts paziņojumā. Pagājušā gada oktobrī Komisija apstiprināja atjauninātu ANM finansējuma paketi Lietuvai 3,85 miljardu eiro apmērā, ko veido 2,3 miljardi eiro ES dotācijās un 1,55 miljardi eiro aizdevumos.
Deputāti balso par civilās savienības likumprojekta saglabāšanu Seima rudens darba kārtībā
Lietuvas likumdevēji pirmdien, 16.septembrī, nobalsoja par to, lai likumprojekts par civilo savienību, kas atzītu viendzimuma partnerattiecības, tiktu iekļauts parlamenta rudens darba kārtībā, 48 deputātiem balsojot par, 48 pret un septiņiem atturoties. Martā Seims izslēdza šo likumprojektu no pavasara darba kārtības pēc tam, kad 59 deputāti balsoja par, 44 bija pret un desmit atturējās. 2023.gada pavasarī Lietuvas parlaments ar minimālu balsu vairākumu sākotnēji atbalstīja civilās savienības likumprojektu, kas paredz legalizēt viendzimuma partnerattiecības. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, nepieciešams vēl tikai viens balsojums. Lietuvā partnerattiecības pašlaik nav legālas ne vīriešu un sieviešu, ne viendzimuma pāriem. Iepriekšējie mēģinājumi to panākt parlamentā ir bijuši neveiksmīgi.
Augstākā prokurore lūdz EP prezidentei atņemt deputātam Gražulim imunitāti
Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) pirmdien, 16.septembrī, vērsās pie Eiropas Parlamenta (EP) prezidentes Robertas Metsola (Roberta Metsola) ar lūgumu atņemt pretrunīgi vērtētajam EP deputātam Petram Gražulim (Petras Grazulis) tiesisko imunitāti, lai viņš varētu tikt tiesāts Lietuvā, paziņoja prokuratūra. Gražulis ir apsūdzēts par publisku izsmiešanu un nicinājuma paušanu personu grupai vai personai tās seksuālās orientācijas dēļ. 2022.gada 26.maijā pēc tam, kad Lietuvas parlaments sākotnēji atbalstīja civilās savienības likumprojektu, kas legalizē viendzimuma savienības, Gražulis, izejot no plenārsēžu zāles, satika vairākus LGBTIQ kopienas pārstāvjus un nosauca viņus par deģenerātiem, kas izplata seksuāli transmisīvās slimības, un teica, ka viņiem būtu jāārstējas. Šajā izmeklēšanā par cietušajiem ir atzītas piecas personas. Gražulim draud naudas sods, brīvības ierobežošana vai cietumsods līdz diviem gadiem.
Prezidents ieteiks nākamajam ministram veikt Ārlietu ministrijas revīziju
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) pirmdien, 16.septembrī, paziņoja, ka ieteiks jaunajai Ārlietu ministrijas vadībai veikt tās darbības revīziju. “Sakarā ar dažām lietām, it īpaši ar interesanto konkursu kārtību Ārlietu ministrijā, es stingri ieteikšu jaunajam ārlietu ministram veikt ne tikai finanšu revīziju, bet arī visaptverošu darbības pārbaudi, lai izpētītu atsevišķus apstākļus, kā tiek organizēti konkursi, kā daži cilvēki jau iepriekš zina, ka viņi uzvarēs, līdz ar ko tas vairs nav konkurss,” žurnālistiem teica prezidents. Ziņu portāls “delfi.lt” augusta beigās ziņoja, ka ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) pirmais sekretārs un vēl viens palīgs kļuvuši par atašejiem. Landsberģis vēlāk noraidīja dažu politiķu pārmetumus, ka process nav bijis pārredzams.
