Pagājušajā nedēļā deputāti saņēma draudu vēstules krievu valodā; prezidents aicināja Ukrainu un Poliju atrisināt domstarpības
Lietuva ziņo par 304 jauniem COVID-19 gadījumiem
Lietuvā ceturtdien, 21.septembrī, reģistrēti 304 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, nāves gadījumi nav reģistrēti, piektdien, 22.septembrī, ziņoja valsts sabiedrības veselības aizsardzības iestāde NVSC. Slimnīcās atrodas 47 COVID-19 sasirgušie pacienti, tostarp trīs intensīvās terapijas nodaļās. Lietuvā aptuveni 1,19 miljoni cilvēki vismaz vienu reizi ir saņēmuši pozitīvus COVID-19 testa rezultātus. Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 68,5% iedzīvotāju valstī līdz šim ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu pret koronavīrusu.
Ārlietu ministrs mudina atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos spēkus
Ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ceturtdien, 21.septembrī, aicināja starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. Landsberģis piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas papildpasākumā Ņujorkā, kas šonedēļ bija veltīts tēmai Baltkrievijas neatkarības apdraudējums un starptautiskā reakcija, piektdien, 22.septembrī, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija. Landsberģis uzsvēra sankciju nozīmi autoritāro režīmu nesodāmības izbeigšanas nodrošināšanā.
Demokrāti Par Lietuvu izstājas no aizsardzības pakta
Lietuvas opozīcijas demokrāti Par Lietuvu ceturtdien, 21.septembrī, paziņoja par savu lēmumu izstāties no parlamentāro partiju aizsardzības līguma pēc tam, kad parlaments sākotnēji atbalstīja Sabiedriskās drošības dienesta apvienošanu ar policiju. Demokrāti apgalvo, ka viņi nosoda to, ko viņi dēvē par sistemātisku Lietuvas drošības vājināšanu, ko veic iekšlietu ministrs un valdība kopumā. Partija apgalvo, ka valdošās koalīcijas rīcība Seimā “kanibalizējot” Sabiedriskās drošības dienestu (SDD), publiski pazemojot tā darbinieku spējas un “buldozera virzīšana pāri” SDD ar plānu slēgt policijas galvenos komisariātus Alītā, Marijampolē, Utenā, Tauraģē un Telšos parāda viņu attieksmi pret valsts drošību. SDD reforma saskaras ar kritiku ne tikai no opozīcijas, bet arī no dažiem valdošā bloka deputātiem.
Seima deputāti aizliedz dzīvnieku audzētavas
Lietuvas likumdevēji ceturtdien, 21.septembrī, pieņēma likumu, kas no 2027.gada aizliedz kažokzvēru audzētavas valstī. Par ierosinātajiem grozījumiem Dzīvnieku labturības un aizsardzības likumā 68 deputāti balsoja par, 25 balsoja pret un 15 atturējās. Likums aizliedz kažokzvēru audzētavas, un to īpašnieki saņems kompensāciju, taču par kompensācijas apmēru ir saņemtas sūdzības no uzņēmējiem. “Mēs esam sasnieguši brieduma līmeni, lai neturpinātu darbības, kas rada sāpes,” pirms balsojuma sacīja Ieva Pakarklīte (Ieva Pakarklytė) no valdošajam blokam piederošās Brīvības partijas, norādot, ka lielākais pieprasījums pēc kažokādām ir Krievijā un Ķīnā. Aizliegums stāsies spēkā 2027.gadā pēc pārejas perioda no 2024. līdz 2026.gadam, kad kažokzvēru audzētājiem būs jāslēdz savas saimniecības un viņi varēs saņemt kompensācijas. Lietuva kļūst par 20. valsti Eiropā, kas aizliedz šāda veida uzņēmējdarbību. Likums vēl jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdai (Gitanas Nausėda).
Prezidents mudina Ukrainu un Poliju atrisināt domstarpības
Kijivai un Varšavai pēc iespējas ātrāk jāatrisina domstarpības, ceturtdien, 21.septembrī, Ņujorkā tiekoties ar saviem Ukrainas un Polijas kolēģiem, sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. “Kopīgā, vissvarīgākā mērķa – aizstāvēt Eiropu no Krievijas agresīvās, ekspansionistiskās politikas – labad domstarpības starp Ukrainu un Poliju ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk,” ar sava biroja starpniecību paziņoja Nausēda. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Polijas atbalsts Ukrainai ir svarīgs un ka jārod risinājumi, lai izvairītos no turpmākas krīzes padziļināšanās. Pieaugot strīdam, Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) trešdien paziņoja, ka Polija vairs nepiegādā Ukrainai ieročus, jo tā vēlas bruņoties pati.
Nākamā ASV armijas rotācija sāk dienestu Lietuvā
Trešdien, 20.septembrī, darbu Lietuvā sāka nākamā ASV armijas rotācija. Nākamo rotāciju veido 67.bruņutehnikas pulka 3.bataljona Hounds (3-67) un 9.lauka artilērijas pulka 1.bataljona Battle Kings (1-9), teikts Lietuvas Aizsardzības ministrijas paziņojumā presei. Amerikāņu karavīri ir atveduši uz Lietuvu tankus M1A2 Abrams, kājnieku kaujas mašīnas Bradley, kravas automašīnas, kvadraciklus un citu nepieciešamo militāro aprīkojumu, teikts paziņojumā.
Deputāti saņem draudu e-pastus krievu valodā
Daži Lietuvas parlamenta deputāti trešdien, 20.septembrī, saņēmuši draudu e-pastus krievu valodā no Baltkrievijas Terora bataljona – Baltkrievijas brīvprātīgo militārā formējuma, kas Ukrainas pusē cīnās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, – un par tiem informētas varas iestādes, ziņo portāls delfi.lt. Dažiem likumdevējiem tika nosūtītas e-pasta vēstules, kuru tematā tika minēta Olga Karača, atsaucoties uz Migrācijas departamenta lēmumu nepiešķirt viņai patvērumu, pamatojoties uz Valsts drošības departamenta ziņojumu, kurā norādīts, ka viņa rada draudus valsts drošībai. Pagājušajā mēnesī Lietuvas Migrācijas departaments pieņēma lēmumu nepiešķirt Olgai Karačai patvērumu, pamatojoties uz Valsts drošības departamenta secinājumu, ka viņas uzturēšanās valstī rada draudus valsts drošībai, jo viņa ir saistīta ar Krievijas izlūkdienestiem.
FinTech uzņēmums Benker uzsāk darbību Lietuvā
Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānija Benker, kas izmanto blokķēdes tehnoloģiju, sākusi darbību Lietuvā. Benker izpilddirektors un akcionārs Viktors Bodnārs (Viktor Bodnar) otrdien, 19.septembrī, paziņoja, ka uzņēmuma tehnoloģija kalpos kā katalizators finanšu sektora transformācijai. Benker šonedēļ sāk piedāvāt finanšu pakalpojumus Android lietotājiem, un nākotnē plāno ieviest maksājumu kartes, kontus, valūtas maiņu un citus pakalpojumus. Uzņēmums apgalvo, ka tam ir vairāk, nekā 7 000 pirms reģistrācijā reģistrējušies potenciālie lietotāji. Benker pagājušajā gadā no Lietuvas Bankas saņēma licenci e-naudas pakalpojumu sniegšanai. Uzņēmums plāno piedāvāt savus pakalpojumus arī Igaunijā un citās Eiropas valstīs.
Deputāti balso par priekšlikumu piešķirt valsts atzīšanu neopagāniem
Lietuvas parlaments otrdien, 19.septembrī, noraidīja priekšlikumu piešķirt valsts atzīšanu reliģiskajai apvienībai Romuva, kas apgalvo, ka praktizē seno baltu pagānu ticību. Priekšlikums par atzīšanas piešķiršanu Romuvai netika pieņemts otrajā lasījumā, 48 deputātiem balsojot par, 31 deputātam balsojot pret un 30 deputātiem atturoties, un galu galā tika noraidīts turpmākajā balsojumā par to, vai nosūtīt rezolūcijas projektu vadošajai komitejai pilnveidošanai. Seima Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētājs Toms Vītauts Raskevičs (Tomas Vytautas Raskevičius) paziņoja, ka Seima vakara sesijā iesniegs alternatīvu rezolūcijas projektu, lai parlaments varētu oficiāli atteikties piešķirt šo atzīšanu. Otrdienas debašu laikā Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu alianses deputāte Rita Tamašūniene (Rita Tamašiūniene) sacīja, ka, lai gan viņa atzinīgi vērtē Romuvas etniskās kultūras kopšanu, viņa nevar piekrist, ka tā tiek uzskatīta par reliģiju.
Lietuva ar Vatikāna sūtni apspriež pāvesta izteikumus par Krieviju
Ārlietu ministra vietniece Jovita Neļupšiene (Jovita Neliupšienė) septembra sākumā tikās ar Vatikāna sūtni Lietuvā, lai pārrunātu pāvesta Franciska nesenos skaļos izteikumus par Krieviju, otrdien, 19.septembrī, paziņoja Ārlietu ministrija, taču abas puses nesniedza sīkāku informāciju. Sākotnēji tikšanās bija paredzēta 6.septembrī. Ministrija tajā dienā paziņoja, ka tikšanās ir atlikta nuncija atvaļinājuma dēļ, taču jaunu datumu tā nepaziņoja. Francisks video uzrunā jaunajiem katoļticīgajiem Sanktpēterburgā sacīja: “Jūs esat Lielkrievijas mantinieki – svēto, valdnieku, Pētera Lielā un Katrīnas Lielās, tās lielās, apgaismotās Krievijas impērijas, lielās kultūras un lielās cilvēcības Krievijas mantinieki”. Kijiva apsūdzēja pontifiku “impēriskas propagandas” izplatīšanā.
Seims izveido deputātu atstādināšanas komisiju
Lietuvas parlaments pirmdien, 18.septembrī, izveidoja pagaidu komisiju, lai pārbaudītu, vai ir pamats sākt atstādināšanas procedūru pret pie varas nepiederošo deputātu Žemaitaiti (Žemaitaitis) par viņa antisemītiskajiem ierakstiem un izteikumiem. Priekšlikumu izveidot komisiju atbalstīja 70 deputāti, no kuriem lielākā daļa bija no valdošās koalīcijas partijām, un seši no opozīcijas. Apsūdzības tekstā ir citēti Žemaitaita ieraksti sociālajos tīklos, piemēram, “Izrādās, ka bez Putina pasaulē ir parādījies vēl viens dzīvnieks – Izraēla” vai “Mēs, lietuviešu tauta, nekad nedrīkstam aizmirst ebrejus un krievus, kas ļoti aktīvi veicināja mūsu tautas iznīcināšanu!” un citi. Žemaitaitis uzstāj, ka viņa atstādināšanai nav pamata. Viņš noliedz jebkādu antisemītisku saturu savos ierakstos un apgalvo, ka visus viņa izteikumus var pamatot ar starptautiskiem dokumentiem vai vēstures avotiem.
