Panevēžas rajona iedzīvotāji protestēja pret “Rail Baltica” mezglu; sociāldemokrātu līdere pārmeta valdošajam blokam, ka tas kavē lēmumus par aizsardzības finansējumu
Valdība nodod telpas pareizticīgo kristiešu kopienai
Lietuvas valdība piektdien, 3.maijā, nodeva telpas Viļņā Konstantinopoles patriarhāta pareizticīgo kopienai. Šīs telpas jau kādu laiku bija tukšas un neizmantotas. Konstantinopoles patriarhāta eksarhāts Lietuvā oficiāli tika nodibināts februārī, kas ļāva tam saņemt gandrīz 80 000 eiro valsts finansējuma. Kopiena sāka veidoties 2023.gada martā pēc Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I vizītes Lietuvā. Centieni izveidot jaunu pareizticīgo kopienu sākās ar konfliktu starp vairākiem garīdzniekiem un Lietuvas pareizticīgo arhidiecēzi, kas ir pakļauta Maskavas patriarhātam. Arhibīskapija apsūdzēja priesterus kanoniskos pārkāpumos un atstādināja viņus no amata. Taču Konstantinopoles patriarhāts nolēma, ka priesteri ir atstādināti nelikumīgi.
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija atņem deputātam Žemaitaitim mandātu
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien, 2.maijā, atņēma pretrunīgi vērtētajam deputātam Remigijam Žemaitaitim (Remigijus Žemaitaitis) mandātu pēc tam, kad politiķis pagājušajā nedēļā iesniedza lūgumu anulēt viņa pilnvaras. Viņa vieta parlamentā būs brīva līdz šī parlamenta pastāvēšanas beigām, jo vēlēšanu kodekss nosaka, ka vēlēšanas netiek rīkotas, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palicis mazāk nekā gads, un Lietuvas jaunais parlaments tiks ievēlēts 13.oktobrī. Pagājušajā nedēļā viņš pats iesniedza lūgumu anulēt viņa mandātu pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa nolēma, ka viņš, ar antisemītiskajiem izteikumiem, ir pārkāpis zvērestu un Konstitūciju. Šādi “Nemunas rītausmas” partijas līderis izvairījās no parlamenta balsojuma par mandāta atņemšanu, kas liegtu viņam desmit gadus kandidēt vēlēšanās. Žemaitaitis kandidē uz prezidenta amatu 12.maija vēlēšanās.
Policija konfiscē kontrabandas cigaretes 3,8 miljonu vērtībā
Lietuvas muitas tiesu policijas darbinieki ceturtdien, 2.maijā, astoņām personām noteikuši aizdomā turētā statusu par nelegālu cigarešu kontrabandu uz ārzemēm un konfiscēja gandrīz miljonu paciņu cigarešu 3,8 miljonu eiro vērtībā. Amatpersonas apcietināja divas personas. Pagājušajā nedēļā muitas darbinieki kopā ar Valsts robežsardzes dienesta, “Eiropola”, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta un Lietuvas pretterorisma vienības “Aras” darbiniekiem veica kratīšanas Viļņā, Kauņā, Jurbarkā, Alītā un Veisiejos, kā arī Marijampoles rajonā saistībā ar cigarešu tirdzniecību, to transportēšanu uz Norvēģiju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Dažādu kratīšanu laikā Lietuvā un ārvalstīs policistu rokās nonāca 961 000 cigarešu paciņu, kuru kopējā vērtība, ieskaitot nodokļus, ir 3 854 000 eiro.
Volkova uzbrucēji līdz maija vidum tiks nodoti Lietuvas rīcībā
Divi vīrieši, kuri aprīļa sākumā tika aizturēti Polijā aizdomās par uzbrukumu Krievijas opozīcijas līderim Leonīdam Volkovam Viļņā, tiks nogādāti Lietuvā līdz maija vidum, ceturtdien, 2.maijā, paziņoja Lietuvas prokuratūra. Tiek ziņots, ka Lietuva vēlas panākt arī aizturētā Baltkrievijas pilsoņa izdošanu, kurš saskaņā ar Polijas premjerministra Donalda Tuska (Donald Tusk) teikto tiek turēts aizdomās par uzbrukuma pasūtīšanu. Abi Polijas pilsoņi tika aizturēti Varšavā 3.aprīlī, un aprīļa otrajā pusē pilsētas apgabaltiesa nolēma viņus izdot Lietuvai.
ASV bataljons Lietuvā paliks uz nenoteiktu laiku
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas), kurš 2.maijā atradās vizītē ASV, apgalvo, ka ir saņēmis apstiprinājumu, ka amerikāņu bataljons Lietuvā paliks uz nenoteiktu laiku, nevis līdz 2025.gada beigām, kā sākotnēji plānots. 2022.gada oktobrī tika paziņots, ka ASV armijas bataljons tiks izvietots Lietuvā līdz 2025.gada beigām pēc tam, kad ASV apstiprināja rotācijas spēku plānu Baltijas valstīm. Ministrs arī sacīja, ka amerikāņi ir paātrinājuši prettanku raķešu “Javelin” piegādi Lietuvai, norādot, ka tās tagad ieradīsies jau šā mēneša beigās.
Pārkāpti likumi un pilnvaras VSD ziņotāja izmeklēšanas laikā
Seima pagaidu komisija, kas izmeklēja Valsts drošības departamenta (VSD) trauksmes cēlēja lietu, ir pārkāpusi vairākus likumus un procedūras, otrdien, 30.aprīlī, paziņoja Seima Ētikas un procedūru komisija. Par šādu secinājumu balsoja pieci tās locekļi, bet četri bija pret. Sociāldemokrāte Dovile Šakaliene (Dovile Šakalienė) atteicās balsot, jo viņas dzīvesbiedrs strādā VSD. Ētikas uzraugs nolēma, ka pagaidu komisija ir paplašinājusi izmeklēšanas darbības jomu, pārņēmusi citu valsts iestāžu funkcijas, nav ievērojusi likumā noteikto kārtību, izpaužot ziņotāja identitāti, pieprasījusi kriminālizlūkošanas datus no citiem dienestiem un tās priekšsēdētājs Vītauts Bakss (Vytautas Bakas) ir bijis neobjektīvs un ieinteresēts izmeklēšanā. Viņi apsūdz trauksmes cēlēju komisiju neobjektivitātē, pilnvaru pārkāpšanā un spiediena veikšanā.
Panevēžas rajona iedzīvotāji protestē pret “Rail Baltica” mezglu
Lietuvas ziemeļu rajona Panevēžas iedzīvotāji otrdien, 30.aprīlī, pie prezidenta pils Viļņā rīkoja protesta akciju pret izstrādātāju piedāvāto Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica” Panevēžas posma risinājumu. Mezglu veido starptautiska pasažieru stacija Panevēžas rietumu daļā un papildu dzelzceļa posms gandrīz 23 kilometru garumā, kas šķērsotu pilsētu. Panevēžas rajona Sabiedrisko interešu aizsardzības grupas pārstāvis Tomass Rutkausks (Tomas Rutkauskas) apgalvo, ka viņi iebilst pret, viņuprāt, neracionāla mezgla varianta izvēli, kas ir pretrunā likumam, konstitucionālajiem noteikumiem un sabiedrības interesēm. Projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu, Viļņu un Varšavu, tostarp Lietuvā būs 392 km garš posms.
Augstākās Radas amatpersona apgalvo, ka Krievija no Ukrainas deportējusi vairāk nekā 19 000 bērnu
Krievija pēdējo divu gadu laikā ir deportējusi vairāk nekā 19 000 ukraiņu bērnu, pirmdien, 29.aprīlī, vizītes laikā Viļņā paziņoja Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja vietniece Oļena Kondratjuka, atsaucoties uz Ukrainas oficiālajiem datiem. Ukraina sagaida, ka Krievija izmaksās kompensāciju cietušajām ģimenēm, kā arī starptautisko tribunālu un sodus cilvēkiem, kas ir atbildīgi par šādām deportācijām, Kondratjuka teica pasākumā “Traģēdijas atbalsis: civiliedzīvotāju un bērnu liecības par Krievijas karu Ukrainā”, kas notika Lietuvas Seimā.
LTG ziņo par 21,6 miljonu eiro tīro peļņu 2023.gadā
Lietuvas valstij piederošā dzelzceļa grupa “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) pirmdien, 29.aprīlī, paziņoja par 21,6 miljonu eiro tīro peļņu 2023.gadā, kas ir gandrīz 22 reizes vairāk nekā 1,2 miljoni eiro 2022.gadā, ieņēmumiem pieaugot par 4% – no 434,1 miljona eiro līdz 452,6 miljoniem eiro. LTG grupas izpilddirektors Egidijs Lazausks (Egidijus Lazauskas) sacīja, ka grupa pagājušajā gadā atjaunināja savu ilgtermiņa stratēģiju un šobrīd uzlabo iekšzemes dzelzceļa savienojumus un veicina integrāciju ar Eiropu. “LTG Cargo”, grupas kravu pārvadājumu daļa, uzrādīja 4% gada ieņēmumu pieaugumu līdz 288 miljoniem eiro, salīdzinot ar 276,7 miljoniem eiro 2022.gadā. Lai gan grupas kopējais kravu pārvadājumu apjoms 2023.gadā samazinājās par 8% līdz 29 miljoniem tonnu no 31 miljona tonnu iepriekšējā gadā sankciju stingrās kontroles dēļ, pieaugošā satiksme Polijas tirgū palīdzēja palielināt ieņēmumus 2023.gadā.
Lietuvas līderi sola atgriezt Ukrainā militārā vecuma vīriešus
Prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pirmdien, 29.aprīlī, paziņoja, ka, viņuprāt, Lietuvai principā būtu jāpalīdz Ukrainai atgūt tās ārvalstīs dzīvojošos militārā vecuma vīriešus. Lai iegūtu vairāk karavīru, Ukrainas parlaments nesen grozīja mobilizācijas likumu, samazinot iesaukšanas vecumu līdz 25 gadiem un palielinot sodus tiem, kas izvairās no militārā dienesta. Iepriekš Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja, ka Lietuva varētu sekot Polijas pēdās, runājot par ārzemēs dzīvojošajiem militārā vecuma ukraiņu vīriešiem, kurus var iesaukt karadienestā.
Sociāldemokrātu līdere pārmet valdošajam blokam aizsardzības finansējuma lēmumu vilcināšanu
Opozīcijā esošās Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) līdere Vilija Blinkevičūte apsūdzēja valdošo koalīciju, ka tā vilcinās pieņemt lēmumus par papildu finansējumu aizsardzībai. Partijas līdere partijas padomes sēdē sacīja, ka debates par papildu finansējumu aizsardzībai ir valdošo partiju “priekšvēlēšanu naratīvs”. Blinkevičūte atkārtoti uzsvēra, ka no pasākumiem, kas paredzēti, lai palielinātu ieņēmumus aizsardzības finansējumam, sociāldemokrāti ierosina paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi uzņēmumiem ar lielu peļņu. Citi ierosinātie pasākumi ietver īpašu aizsardzības obligāciju izdošanu un tā dēvētās pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšanu bankām, norādīja LSDP līdere.
