Topošais satiksmes ministrs paziņoja, ka Lietuva nepirks “airBaltic” akcijas
“Rheinmetall” munīcijas rūpnīca tiks uzbūvēta līdz 2026.gada vidum
Vācijas aizsardzības giganta “Rheinmetall” 155mm artilērijas munīcijas rūpnīca Lietuvas Radvilišķu rajonā varētu sākt darbību 2026.gada vidū, piektdien, 29.novembrī, paziņoja “Rheinmetall”. Lietuvas valdības un uzņēmuma pārstāvji piektdien Viļņā parakstīja nomas līgumu par zemes gabala nomu topošajai rūpnīcai Radvilišķu rajonā un līgumu par 155mm munīcijas iegādi.
Aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) apgalvo, ka Lietuvas valsts iegādāsies 155mm munīciju no Lietuvas rūpnīcas, jo tā ir piemērota vācu “PzH 2000” un franču “Caesar” pašgājējām haubicēm, ko izmanto Lietuvas armija. “Rheinmetall” plāno ieguldīt vairāk nekā 180 miljonus eiro 155mm artilērijas munīcijas rūpnīcā Lietuvā, kas radīs vismaz 150 jaunas darba vietas.
Topošais satiksmes ministrs paziņo, ka Lietuva nepirks “airBaltic” akcijas
Sociāldemokrātu kandidāts uz satiksmes ministra amatu Eugenijs Sabutis (Eugenijus Sabutis) ceturtdien, 28.novembrī, paziņoja, ka Lietuva neiegādāsies Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcijas. Aizejošais satiksmes ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis) vēl janvārī paziņoja, ka Lietuva apsver iespēju iegādāties “airBaltic” akciju daļu. Toreiz viņš teica, ka notiek sarunas par iespējamā darījuma nosacījumiem, tostarp par dažu aviosabiedrības lidmašīnu bāzēšanu Lietuvā. Novembrī “airBaltic” paziņoja, ka tā atliek akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas sākotnēji bija plānots šogad, uz 2025.gadu. Ar tā palīdzību bija paredzēts iegūt aptuveni 300 miljonus eiro.
Lietuva un ASV izveidos kiberaizsardzības struktūru, lai stiprinātu kiberdrošību
Lietuva un ASV ir vienojusies attīstīt militāro sadarbību kiberaizsardzības jomā, izveidojot Lietuvas Kiberaizsardzības pavēlniecību (LTCYBERCOM) kopīgām kiberaizsardzības operācijām un kiberdraudu analīzei, ceturtdien, 28.novembrī, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija. Šis solis ir daļa no divpusējā kiberdrošības un aizsardzības sadarbības plāna 2025.-2029.gadam, kas apstiprināts šonedēļ. Plāns aptver trīs Lietuvas kiberdrošības pīlārus, tostarp militāro kiberdrošības spēju stiprināšanu, sabiedrības un kritiskās infrastruktūras noturības palielināšanu un kopīgas mācības ar ASV un citiem sabiedrotajiem.
Lietuva izveidos diennakts krāpšanas novēršanas centru
Ceturtdien, 28.novembrī, policijas ģenerālkomisārs Arūns Paulausks (Arunas Paulauskas) paziņoja, ka Lietuvā tiek izveidots diennakts krāpšanas novēršanas centrs, lai cīnītos ar krāpšanu tiešsaistē un pa tālruni, un par tā darbību ir atbildīga policija. Viņš nenorādīja precīzi, kad centrs sāks darbību, bet sagaidāms, ka tas sāks darboties “tuvāko mēnešu laikā”. Pirms centrs sāks darboties, policija apspriedīsies ar Lietuvas Centrālo banku, Sakaru regulēšanas iestādi un Valsts kiberdrošības centru, lai “atrastu instrumentus”, ko koncentrēt centrā, nodrošinot, ka tā darbinieki var efektīvi bloķēt krāpnieciskus bankas pārskaitījumus un tīmekļa vietnes. Pēc policijas priekšnieka teiktā, tas ļautu līdzekļu apriti apturēt jau agrīnā posmā un ievērojami palielinātu izredzes atgūt naudu cietušajiem. Policijas dati liecina, ka elektroniskā krāpšana veido vismaz 70% no visiem krāpšanas gadījumiem, un katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 3 000 šādu noziegumu. Saskaņā ar finanšu tirgus dalībnieku datiem 2023.gadā Lietuvā no privātpersonām tika izkrāpti 12,3 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā 2022.gadā.
Lietuva atbalsta Polijas ideju par Baltijas jūras policijas misiju
Aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Laurīns Kasčiūns ir atbalstījis Polijas priekšlikumu izveidot īpašus spēkus Baltijas jūras infrastruktūras aizsardzībai, norādot, ka Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un NATO jūras spēki būtu spējīgi veikt šādu misiju. Kasčūns izteicās trešdien, 27.novembrī, pēc tam, kad Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) Baltijas un Ziemeļvalstu sanāksmē Zviedrijā paziņoja, ka viņš ierosina izveidot “Baltijas jūras policijas misiju”, ņemot vērā reģiona “nepieciešamību pēc jauniem instrumentiem un vērienīgiem līdzekļiem draudu novēršanai”. Sociāldemokrātu kandidāte uz nākamā Lietuvas aizsardzības ministra amatu Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) pievienojās viņa nostājai. Viņa sacīja, ka piekrīt Tuska argumentam, ka reģiona valstīm ir vajadzīgi jauni formāti un drosmīgāka nostāja attiecībā uz drošību Baltijas jūrā. Tuska priekšlikums nāca klajā pēc tam, kad pagājušajā nedēļā tika pārgriezti divi Baltijas jūras zemūdens telekomunikāciju kabeļi – viens savienoja Lietuvu un Zviedriju, bet otrs – Vāciju un Somiju. Aizdomas par iesaistīšanos krīt uz kuģi, kas kuģoja ar Ķīnas karogu un bija izbraucis no Krievijas ostas.
Lietuva piešķir piecus miljonus eiro saules spēkstacijām Ukrainā
Pēc tam, kad Lietuvas valdība apstiprināja atbalsta programmu Ukrainas enerģētikas nozarei, Lietuva piešķīra piecus miljonus eiro saules paneļu elektrostaciju uzstādīšanai Ukrainā, trešdien, 27.novembrī, paziņoja Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības departamenta vadītāja Rasa Kairiene (Rasa Kairiene). Kā norāda Ārlietu ministrija, Ukrainas enerģijas ražošanas jauda kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma 2022.gada februārī ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi. Lietuvas kopējais atbalsts Ukrainai līdz šā gada beigām sasniegs 1,45 miljardus eiro, norādīja Ārlietu ministrija.
Melnās kastes no Viļņā avarējušās DHL lidmašīnas nosūtītas uz Vāciju
Melnās kastes no DHL kravas lidmašīnas, kas pirmdien, 25.novembrī, avarēja Viļņā, tika nosūtītas uz Vāciju atšifrēšanai, trešdien, 27.novembrī, paziņoja Lietuvas Tieslietu ministrijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas pārstāvis Laurīns Naujokaitis (Laurynas Naujokaitis). Lidmašīna ietriekusies arī mājā, kurā atradās 13 cilvēki, taču viņi visi izglābās neskarti. Katastrofas cēlonis joprojām nav skaidrs, pagaidām nav izslēgta sabotāža vai terorisms.
Lietuva apsver iespēju būvēt piecus nelielus kodolreaktorus
Lietuvai nākotnē būs nepieciešami pieci mazie kodolreaktori, otrdien, 26.novembrī, pēc tam, kad viņš parakstīja vienošanos ar ASV par informācijas apmaiņu attiecībā uz iespējām attīstīt ceturtās paaudzes mazos kodolreaktorus, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys). Pēc viņa teiktā, lai nodrošinātu vislabākās cenas mūsu patērētājiem – gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem -, Lietuvai līdz 2040.gadam būtu nepieciešami 1,5 GW jeb 300 MW jaudīgi mazie kodolreaktori. Kreivis un ASV enerģētikas ministre Dženifera Granholma (Jennifer Granholm) Vašingtonā bija parakstījuši vienošanos par sadarbību civilās kodolprogrammas īstenošanā, informēja Enerģētikas ministrija. ASV dalīsies ar Lietuvu savā pieredzē nākamās paaudzes kodolenerģijas attīstībā, kā arī izstrādās analīzi par ceturtās paaudzes mazo kodolreaktoru biznesa modeli un to attīstības iespēju novērtējumu.
Lietuva 2025.gada budžetā palielinās aizsardzības vajadzībām paredzēto aizņēmumu limitu
Lietuvas jaunā valdība un parlaments, pieņemot nākamā gada budžetu, palielinās aizsardzības vajadzībām paredzēto aizņēmumu limitu, pirmdien, 25.novembrī, paziņoja sociāldemokrātu kandidāts uz finanšu ministra amatu Rimants Šadžus (Rimantas Šadžius). Prezidents Gitans Nausēda aicinājis aizsardzības finansējumam nākamgad sasniegt vismaz 3,5% no IKP, bet potenciālais finanšu ministrs apgalvo, ka šo mērķi būtu neiespējami sasniegt, izmantojot tikai ieņēmumus no “kārtējiem nodokļiem”, taču uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgus resursus, lai atmaksātu jebkuru parādu. Kandidāts nevēlējās komentēt iespēju jau nākamgad atvēlēt 3,5% no IKP aizsardzībai. Pašlaik Lietuva aizsardzībai atvēl aptuveni 2,5 miljardus eiro jeb aptuveni 3,2% no IKP.
DHL kravas lidmašīna avarē netālu no Viļņas lidostas
Pirmdien, 25.novembrī, netālu no Viļņas starptautiskās lidostas avarēja kravas lidmašīna, un saskaņā ar sākotnējo informāciju viens cilvēks gāja bojā un vēl trīs tika ievainoti. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests paziņoja, ka plkst. 5.28 tika saņemts ziņojums par lidmašīnas ietriekšanos dzīvojamā mājā Liepkalnio ielā. Kā ziņots, lidmašīnā atradās četri cilvēki. Avārijā gāja bojā 48 gadus vecs Spānijas pilsonis, bet vēl viens Spānijas pilsonis, kā arī vācietis un lietuvietis tika ievainoti. Lietuvas “Oro Uostai” (LTOU) paziņoja, ka kravas kompānijas DHL lidmašīna bija lidojusi no Leipcigas Vācijā.
