Pagājušajā nedēļā Kauņas mēra ģimenei piederošā Viciunai Group klusēja pēc tam, kad Ukraina to nodēvēja par “starptautisko kara sponsoru”.
Viļņā ierodas jaunā Konstantinopoles pareizticīgo galva
Konstantinopoles patriarhāta Igaunijas garīdznieks Justīns Kiviloo (Justinus Kiviloo) piektdien, 5.janvārī, ieradās Lietuvā, lai vadītu jaunu pareizticīgo baznīcas struktūru, kas ir izveides beigu posmā. Paredzams, ka Konstantinopoles patriarhāta vadītājs vadīs pirmo dievkalpojumu sestdien, 6.janvārī. Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I paziņoja par savu nodomu nodibināt baznīcas struktūru Lietuvā, kad pagājušā gada martā viesojās Lietuvā. Šis solis sekoja pēc patriarha lēmuma atjaunot amatā piecus bijušos Lietuvas pareizticīgo arhidiecēzes priesterus, kas ir Maskavas patriarhāta pakļautībā. Piecus pareizticīgo priesterus, kuri tagad pieder jaunajam eksarhātam, Lietuvas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Inokentijs 2022.gadā apsūdzēja kanoniskos pārkāpumos un atstādināja no amata. Konstantinopoles patriarhāts pēc tam lēma, ka priesteri tika atstādināti par viņu nostāju attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, nevis par baznīcas noteikumu pārkāpšanu.
Premjerministre aicina apspriest aizsardzības finansējumu
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ir uzaicinājusi partiju līderus, uzņēmējus un arodbiedrību pārstāvjus apspriest, kur tiks ņemts finansējums valsts aizsardzībai pēc diviem gadiem, kad beigsies pašreizējais banku solidaritātes nodoklis. Premjerministres vēstule, kas rakstīta ceturtdien, 4.janvārī, adresēta visiem Seima politisko partiju līderiem, vairāku parlamentāro komiteju vadītājiem, aizsardzības un finanšu ministriem, Nacionālās drošības dienesta vadītājiem (NGS), arodbiedrību, uzņēmēju un darba devēju asociāciju vadītājiem. Par sanāksmi tika informēts arī prezidenta birojs. Šimonīte norāda, ka armijas divīzijas izveidei un izmaiņām esošajā iesaukšanas sistēmā no 2025.gada būs nepieciešams papildu finansējums aptuveni 0,4-0,5% no IKP papildus pašreizējam finansējumam 2,52% no IKP, par ko vienojušās politiskās partijas. Ideju par aizsardzības nodokli izvirzīja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas).
Izglītības ministrs apsver iespēju pakāpeniski likvidēt krievu skolas
Lietuva varētu pakāpeniski pārtraukt izglītību krievu valodā, bet mazākumtautību skolas, kurās mācību process notiek Eiropas Savienības (ES) valstu vai Lietuvai draudzīgo valstu valodās, mācības varētu turpināt, ceturtdien, 4.janvārī, paziņoja izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts (Gintautas Jakštas). Pēc viņa teiktā, ministrija patlaban izskata iespējas, kā apturēt krievu valodas kā mācību valodas lietošanu, un tuvāko nedēļu laikā gaidāms priekšlikums. Pēc ministra teiktā, rodas jautājums, kāpēc Lietuvas vispārizglītojošajās skolās kā mācību valodu izmanto nedraudzīgas valsts valodu. Turklāt, viņaprāt, visu mācību priekšmetu mācīšana mazākumtautību valodā rada kaitējumu bērniem, jo apgrūtina viņu integrāciju sabiedrībā.
Viciunai Group klusē pēc tam, kad Ukraina to atzina par “starptautisko kara sponsoru”
Lietuvas otrās lielākās pilsētas Kauņas mēram Visvaldam Matijošaitim (Visvaldas Matijošaitis) un viņa biznesa partnerim Ļudasam Šķerusam (Liudas Skierus) piederošā biznesa grupa Viciūnų grupa, kas ražo un pārdod jūras veltes un citus pārtikas produktus, ceturtdien, 4.janvārī, atturējās komentēt Ukrainas Nacionālās korupcijas novēršanas aģentūras neseno lēmumu iekļaut to starptautisko kara sponsoru sarakstā, jo tā turpina savu darbību Krievijā. Saskaņā ar Ukrainas aģentūras sniegto informāciju Lietuvas grupa “Krievijā darbojas kā parasti, neatlaižot darbiniekus, veiksmīgi aizstāvot Krievijas preču zīmi un turpinot nodarbināt cilvēkus savos meitasuzņēmumos, tādējādi atbalstot darba tirgu Krievijā”. Lietuvas grupas īpašnieki apgalvo, ka kopš 2022.gada pavasara, kad Krievija iebruka Ukrainā, viņiem nav izdevies pārdot savu biznesu Krievijas eksklāvā Kaļiņingradā.
Bijušais Lietuvas prezidents strīdu par vēstniekiem dēvē par “nevajadzīgu”
Trešdien, 3.janvārī, bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus (Valdas Adamkus) paziņoja, ka pašlaik notiekošais publiskais strīds starp Valsts prezidenta kanceleju un Ārlietu ministriju par vēstnieku iecelšanu ir nevajadzīgs. “Es domāju, ka notiekošais strīds nav saistīts ar savas pozīcijas aizstāvēšanu vai veicināšanu. Man šķiet, ka tā ir nevajadzīga publiska diskusija,” intervijā sabiedriskās raidorganizācijas LRT raidījumam “Dienas tēma” sacīja Adamkus. Ārlietu ministrija un prezidenta kanceleja strīdas par to, kam vajadzētu būt Lietuvas vēstniekam Polijā. Prezidenta kanceleja apgalvo, ka Ārlietu ministrijas līdz šim izvirzītie kandidāti nav bijuši piemēroti, un nesen ierosināja mainīt ministrijas spēkā esošos vēstnieku atlases noteikumus. Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) apgalvo, ka prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) nav nosaucis kandidātus, kurus viņš būtu varējis izvirzīt attiecīgajai Seima komitejai. Arī prezidenta nesenajā pieprasījumā sniegt informāciju par Lietuvas vēstnieku kandidātu atlasi ministrija saskata iespējamu konstitucionālo pilnvaru pārsniegšanu.
Policija automašīnā atrod vairāk nekā divus kilogramus kokaīna
Lietuvas dienvidu pilsētā Marijampolē policisti konfiscējuši vairāk nekā divus kilogramus kokaīna, nelegālu šaujamieroci un Francijā nozagtu apvidus auto, trešdien, 3.janvārī, paziņoja Marijampoles apriņķa policija. Lielais narkotiku daudzums tika konfiscēts slepenas operācijas laikā, kas tika veikta sadarbībā ar Valsts robežsardzes dienesta darbiniekiem. Operācijas laikā tika apturēta kāda Jurbarkas iedzīvotāja vadītā automašīna Mercedes-Benz, kuru policisti pārmeklēja un atrada tajā paslēptu kokaīnu. Tikmēr Jurbarkā policisti aizturēja vēl vienu vietējo iedzīvotāju, kas arī bija saistīts ar kokaīna kontrabandu. Pamanījis policijas darbiniekus, vīrietis mēģināja aizbēgt, taču viņam tas neizdevās, jo policisti viņam dzinās pakaļ un izmantoja fizisku spēku, lai viņu aizturētu.
Lietuva iegādāsies daudzfunkcionālas radaru sistēmas no Nīderlandes
Lietuvas Aizsardzības ministrija iegādāsies daudzfunkcionālās artilērijas radaru sistēmas Thales GM200 MM/C no Nīderlandes uzņēmuma Thales Nederland, trešdien, 3.janvārī, paziņoja ministrija. Lietuvas iegādātās artilērijas radaru sistēmas būtiski palielinās artilērijas spējas, sacīja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), piebilstot, ka šo radaru mērķis ir pēc izšauto šāviņu trajektorijas noteikt ienaidnieka netiešās uguns sistēmu pozīcijas un nodrošināt ātru reaģēšanu uz ienaidnieka uguni. Lietuvas un Nīderlandes Aizsardzības ministriju parakstītais līgums paredz arī sadarbību daudzfunkcionālo radaru uzturēšanas nodrošināšanā.
Premjerministre apgalvo, ka Lietuvai būtu jāatliek diskusijas par sieviešu iesaukšanu armijā
Premjerministre Ingrīda Šimonīte uzskata, ka diskusija par sieviešu obligāto iesaukšanu armijā būtu jāatliek uz nākotni. “Diskusija par to, vai arī jaunās sievietes vajadzētu iesaukt armijā, nav tik vienkārša, jo daudziem tas nozīmētu būtiskas pārmaiņas kultūrvidē,” Šimonīte sacīja sabiedriskajai raidorganizācijai LRT intervijā, kas publicēta otrdien, 2.janvārī. Decembra vidū valdība apstiprināja Aizsardzības ministrijas ierosinātās izmaiņas par iesaukšanu armijā, izveidojot juridiskus priekšnoteikumus vispārējai vīriešu iesaukšanai. Priekšlikumi vēl ir jāapstiprina parlamentā.
Migrācijas dienests atrod pilsoņus, kuriem ir ģimenes saites ar ES sodītajām personām
Migrācijas dienests otrdien, 2.janvārī, paziņoja, ka tā veiktajā izmeklēšanā ir atklāti vairāki Lietuvas pilsoņi, kuriem ir ģimenes saites ar personām, uz kurām attiecas ES sankcijas. Izmeklēšana tika uzsākta pēc tam, kad atklājās, ka diviem Krievijas miljardiera Romāna Abramoviča bērniem Annai un Arkādijam ir Lietuvas pases un viņi, iespējams, ir palīdzējuši savam tēvam izvairīties no starptautiskajām sankcijām. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, tiklīdz Migrācijas departaments būs noskaidrojis, cik ES sankcijām pakļauto personu radiniekiem ir Lietuvas pilsonība, citas iestādes izmeklēs, vai viņi nav iesaistīti sankciju apiešanas shēmās. Pagājušajā gadā parlaments grozīja Pilsonības likumu, lai atļautu atsaukt izņēmuma kārtā piešķirto Lietuvas pilsonību dubultpilsoņiem, ja tie publiski pauž atbalstu valstij, kas apdraud Lietuvas vai tās sabiedroto drošības intereses.
