Premjere ar EK prezidenti apsprieda Kubiļus kandidatūru eirokomisāra amatam; valdība apstiprināja minimālās algas palielinājumu līdz 1 038 eiro
Aizsardzības ministrs Briselē apspriež ES aizsardzības un drošības jautājumus
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) piektdien, 30.augustā, piedalījās neformālajā ES aizsardzības ministru sanāksmē, lai apspriestu bloka aizsardzības un drošības jautājumus. Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta Ukrainai, paziņoja Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministri saņēma jaunāko informāciju par notikumiem frontē, pārskatīja sasniegto progresu militārā atbalsta sniegšanā Kijivai, tostarp ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kā arī tika apspriesti citi jautājumi saistībā ar bloka militārās palīdzības misiju Ukrainā.
Liberālā kustība iepazīstina ar programmu Seima vēlēšanām
Lietuvas Liberālā kustība ceturtdien, 29.augustā, nāca klajā ar savu programmu gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un solīja “netraucēt” centieniem mobilizēt sabiedrību un nodrošināt valsts ārpolitikas un aizsardzības politikas nepārtrauktību. Partija joprojām ir uzticīga liberālām vērtībām, kuru pamatā ir indivīda cieņa un brīvība. Pēc priekšsēdētājas Čmilītes-Nilsenas teiktā, viņas partijas lielākie konkurenti vēlēšanās ir pašreizējie koalīcijas partneri – konservatīvā “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” un “Brīvības partija”. Liberālās kustības programma sastāv no četrpadsmit nodaļām un koncentrējas uz ekonomiku un transportu, ārpolitiku un valsts drošību, izglītību un zinātni, lauksaimniecību, veselības un sociālo politiku.
Bijušajam EP deputātam izvirzītas apsūdzības par 0,5 miljonu eiro piesavināšanos
Eiropas Prokuratūra ceturtdien, 29.augustā, iesniedza paziņojumu par aizdomām pret bijušo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu no Lietuvas, Darba partijas līderi Viktoru Uspaskiču saistībā ar 500 000 eiro līdzekļu piesavināšanos. Politiķis tiek turēts aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, elektroniska dokumenta nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu un izmantošanu, kā arī par ES līdzekļu iegūšanu ļoti lielā apmērā. Tiek izmeklēta iespējamā pilnvaru ļaunprātīga izmantošana laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, kad, darbojoties līdzdalībnieku grupā, aizdomās turētie viltoja dokumentus, neveica vai imitēja EP deputāta palīga funkcijas un ieguva ES aktīvus vairāk nekā 500 000 eiro vērtībā. Uspaskičs bija EP deputāts no 2019. līdz 2024.gadam.
Noraidīta bijušā deputāta apelācija par CVK atteikumu reģistrēt viņu vēlēšanām
Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa ceturtdien, 29.augustā, noraidīja pretrunīgi vērtētā bijušā deputāta, apvienības “Tauta un taisnīgums” (centristi, nacionālisti) līdera Petra Gražuļa (Petras Grazulis) apelāciju par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) atteikumu reģistrēt viņu kā kandidātu gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Spriedums ir galīgs un saistošs. Pagājušajā nedēļā vēlēšanu uzraudzības iestāde atteicās reģistrēt Gražuli. Pēc CVK domām, Gražulis neatbilst Vēlēšanu kodeksa prasībai, kas nosaka, ka personu, kura ir atbrīvota no Seima deputāta mandāta vai zaudējusi to, var ievēlēt par Seima deputātu tikai tad, ja kopš mandāta anulēšanas ir pagājuši vismaz desmit gadi. Gražulim mandāts tika atņemts 2023.gada 18.decembrī. Pagājušajā gadā Satversmes tiesa atzina, ka Gražulis ir pārkāpis Konstitūciju un lauzis zvērestu, apzināti balsojot par citu Seima deputātu, kad viņš to nav redzējis. Rezultātā viņam tika atņemts mandāts impīčmenta ceļā.
Premjere ar EK priekšsēdētāju apspriež Kubiļus kā kandidātu
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) un EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ceturtdien, 29.augustā, pārrunāja bijušā premjerministra un EP deputāta Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) kandidatūru uz Lietuvas eirokomisāra amatu. Premjerministre arī sacīja, ka viņa saskata nepieciešamību mainīt valsts kandidātu izvirzīšanas procedūru, kas ir “ļoti netipiska”, viņa ceturtdien, 29.augustā, sacīja ziņu radio “Žinių Radijas”. Tas, kādu amatu Lietuva saņems, būs atkarīgs no personas kompetences, nevis dzimuma, uzsvēra Šimonīte. Viņa arī norādīja, ka valsts likumdošana neparedz iespēju izvirzīt vairāk nekā vienu kandidātu, tāpēc procedūru varētu nākties pārskatīt. Premjerministre sacīja, ka saprot von der Leienas izdarīto spiedienu un piekrīt, ka ir svarīgi, lai EK būtu pēc iespējas vairāk sieviešu. Bijušais premjerministrs Kubiļus tiek izvirzīts Lietuvas eirokomisāra amatam pēc tam, kad prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) noraidīja ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa, valdošās partijas līdera, kandidatūru. Nausēda jau atbalstīja Kubiļus kandidatūru.
Lietuva aprīkos visus militāros spēkus ar FPV droniem
Visi Lietuvas bruņoto spēku atzari tiks aprīkoti ar pirmās personas skata (FPV) droniem, trešdien, 28.augustā, Pabrades poligonā paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns pēc tam, kad viņš un Aizsardzības spēku virspavēlnieks ģenerālleitnants Raimunds Vaikšnors (Raimundas Vaikšnoras) prezentēja plānus par dronu iegādi un integrāciju. Plānos paredzēts sagādāt Lietuvas bruņotajiem spēkiem dažāda veida bezpilota lidaparātus, tostarp gaisa un jūras spēku kaujas dronus. Plānots iegādāties taktiskā un operatīvā līmeņa, izlūkošanas, mērķu identificēšanas un iznīcināšanas dronus. Augusta sākumā valdība piešķīra papildu 20 miljonus eiro, lai paātrinātu dažāda veida dronu sistēmu iegādi un apmācītu tos pilotēt. Mazo dronu iegādei no ASV plānots piešķirt aptuveni astoņus miljonus eiro, Lietuvas uzņēmumu mini dronu iegādei – 7,5 miljonus eiro, mikro-FPV kaujas dronu iegādei – trīs miljonus eiro, bet jūras spēku kaujas dronu iegādei – vienu miljonu eiro. Turpmākai dronu apmācību organizēšanai un dronu kompetences centra izveidei ir paredzēti līdz 500 000 eiro.
Lietuva Ukrainai piegādā noslēdzošo kopfinansēto pretdronu partiju
Trešdien, 28.augustā, uz Ukrainu tika nogādāta pēdējā 22 pretdronu partija, kas iegādāta par līdzekļiem, kuri tika savākti ar “Radarom!” kopfinansēšanas kampaņas palīdzību Lietuvā, paziņoja “Blue/Yellow”. Viļņā bāzētā NVO norādīja, ka karaspēkam tika nodoti arī 284 “Brolis” komplekti, kas sastāv no nakts redzamības monokulāriem un lāzermērierīcēm, piebilstot, ka jāpiegādā vēl 303 tādi komplekti. Kopumā kampaņas “Radarom!” ietvaros tika savākti 8,56 miljoni eiro, par kuriem tika iegādāts 1 141 komplektu “drošiem karavīriem”. Komplektos iekļauto aprīkojumu ražo Lietuvas uzņēmumi “Brolis Semiconductors” un “NT Service”. Katrs komplekts maksā 7 500 eiro.
Valdība apstiprina minimālās algas palielināšanu līdz 1 038 eiro
Lietuvas valdība otrdien, 27.augustā, apstiprināja priekšlikumu palielināt minimālo mēnešalgu par 114 eiro jeb 12,34%, lai 2025.gadā tā būtu 1 038 eiro pirms nodokļu nomaksas. Minimālo stundas algu plānots palielināt no pašreizējiem 5,65 eiro līdz 6,35 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministrijas ierosinātais minimālās mēneša algas palielinājums ir lielāks nekā centrālās bankas ierosinātais, kas saistīts ar Lietuvas ekonomikas perspektīvu uzlabošanos. Jūnijā Trīspusējā padome nespēja panākt vienprātību par minimālās algas palielināšanu 2025.gadam, arodbiedrībām ierosinot 15,7% palielinājumu līdz 1 070 eiro, bet uzņēmēju grupām – 10% palielinājumu līdz 1016 eiro.
Kauņā pārapbedīti Otrā pasaules kara vācu karavīri
Pirmdien, 26.augustā, Vācijas Kara kapu komisija (Volksbund) Kauņā, militārajā kapsētā, pārapbedīja Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru mirstīgās atliekas, tostarp vienu miljono kara upuri. Saskaņā ar “Volksbund” informāciju kā miljonais vācu karavīrs tika identificēts Makss Beirūters (Max Beyreuther), militārais mediķis, kurš 1944.gada oktobrī 31 gada vecumā tika nogalināts netālu no Ķelmes, Lietuvas rietumos. Beirūters 80 gadus pēc nāves tika guldīts Kauņas militārajā kapsētā. Viņš tika pārapbedīts kopā ar 78 citiem kritušajiem karavīriem. Līdz šim ir identificēti četri no šiem karavīriem. Viņu vārdi tika skaļi nolasīti pārapbedīšanas ceremonijas laikā.
