Pagājušajā nedēļā UNESCO sarakstā iekļāva Lietuvas salmu dārzu pīšanas tradīciju; izlūkošanas dienesta ziņotājs atklāja savu identitāti
Lietuva ziņo par 1175 jauniem COVID-19 gadījumiem, diviem nāves gadījumiem
Lietuvā ceturtdien, 7.decembrī, reģistrēti 1175 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu COVID-19 un divi nāves gadījumi, piektdien, 8.decembrī, liecina oficiālā statistika. Primārās infekcijas gadījumu skaits 14 dienu laikā pieauga līdz 503,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet pozitīvo testu procentuālais rādītājs septiņu dienu laikā bija 39,3%. Saslimstība ar COVID-19 Lietuvā sāka pieaugt septembra vidū, kopš maija saglabājoties zemā līmenī. Statistika liecina, ka divas trešdaļas valsts iedzīvotāju, ir saņēmuši vismaz vienu koronavīrusa vakcīnas devu.
Suvalkos, Polijā, atklāta jauna lietuviešu pamatskola
Piektdien, 8.decembrī, Polijas ziemeļaustrumu pilsētā Suvalkos, kur dzīvo liela lietuviešu etniskā kopiena, tika atklāta jauna lietuviešu pamatskola. Saskaņā ar Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas sniegto informāciju darbs pie jaunās lietuviešu skolas Suvalkos sākās pagājušajā gadā. Ministrija piešķīra 525 000 eiro ēkas un zemes iegādei, un šogad piešķīra papildus vienu miljonu eiro ēkas atjaunošanai un pielāgošanai skolas vajadzībām.
Lietuvas prezidents Nausēda piedalīsies 2024.gada vēlēšanās
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 7.decembrī, paziņoja par savu lēmumu nākamgad atkārtoti pretendēt uz prezidenta amatu. “Esmu apņēmības pilns un gatavs turpināt iesākto darbu. Es kandidēšu uz prezidenta amatu 2024.gada maijā, un es ceru, ka Lietuvas iedzīvotāji man uzticēsies, gluži kā 2019.gadā,” ceturtdien preses konferencē prezidenta pilī sacīja Nausēda. Nausēda apgalvo, ka viņa nostāja nav mainījusies kopš 2019.gada, kad viņš pirmo reizi kandidēja uz prezidenta amatu. Prezidents atteicās vērtēt savas izredzes nākamā gada prezidenta vēlēšanās, taču visās aptaujās viņš ir nepārprotams līderis. Nausēda tika ievēlēts par prezidentu 2019.gadā, vēlēšanu otrajā kārtā uzvarot pašreizējo premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).
KN atsāk dīzeļdegvielas piegādi Ukrainai ISO konteineros
Lietuvas valsts kontrolētais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operators Klaipėdos Nafta (KN) ir atsācis dīzeļdegvielas piegādi Ukrainai ISO konteineros. Uzņēmuma šķidro produktu terminālī Klaipēdā 30 000 tonnas dīzeļdegvielas tiks iekrautas ISO konteineros un pa dzelzceļu caur Poliju transportētas uz Ukrainu,” paziņoja KN. Naftas produktu iekraušanu ISO konteineros KN pirmo reizi izmēģināja 2022.gada beigās, kad uz Ukrainu tika nosūtīti pirmie dīzeļdegvielas konteineri.
Ryanair 2024.gada vasarā sāks lidojumus no Kauņas uz Berlīni, Zadaru un Pizu
Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair 2024.gada vasaras sezonā sāks regulārus lidojumus no Lietuvas otrās lielākās pilsētas Kauņas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni, Horvātijas pilsētu Zadaru un Itālijas pilsētu Pizu. Lietuvos Oro Uostai (Lietuvas lidostas) trešdien, 6.decembrī, paziņoja, ka, pamatojoties uz informāciju no Ryanair biļešu tirdzniecības sistēmām, aviokompānija no marta beigām veiks trīs reisus nedēļā starp Kauņu un Berlīni un no jūnija sākuma – divus reisus nedēļā uz Zadaru. Ryanair pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2024.gada pavasarī un vasarā atjaunos 15 regulāros lidojumus uz Lietuvu.
Lietuvas slepeno dienestu ziņotājs atklāj savu identitāti
Lietuvas valsts drošības dienestu ziņotājs Toms Gaiļus (Tomas Gailius) trešdien atklāja savu identitāti un publiski uzstājās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšā, kas izmeklē viņa ziņojumu par izlūkdienestu augstāko amatpersonu rīcību, pārbaudot toreizējā prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas tuvāko personu loku. Komisijas priekšsēdētājs Vītauts Bakss (Vytautas Bakas) jautāja Gaiļusam, vai viņš ir ar mieru atklāt savu uzvārdu, un viņš atbildēja apstiprinoši. Komisija izmeklē, vai iestādes rīcībā esošā informācija atbilda ziņotāja sniegtajai informācijai un vai viņam ir nodrošināta nepieciešamā aizsardzība. Gaiļus, kuru kā ziņotāju aizsargā likums, savu identitāti nebija publiskojis, taču viņa vārdu pagājušā gada pavasarī atklāja politologs Mariuss Laurinavičs (Marius Laurinavičius). Parlamentārā komisija, kurai līdz 10.martam ir jāiesniedz savi secinājumi, jau ir iztaujājusi tagadējos un bijušos Ģenerālprokuratūras vadītājus un plāno iztaujāt Īpašās izmeklēšanas dienesta amatpersonas.
Lietuva lūgs EK palīdzību cīņā pret krāpniekiem un kloniem sociālajos tīklos Facebook un Instagram
Lietuvas iestādes, kas ir neapmierinātas ar uzņēmuma Meta, kurš pārvalda Facebook un Instagram, reakciju uz ziņojumiem par krāpniekiem un viltus kontiem, plāno lūgt Eiropas Komisiju (EK) palīdzību cīņā ar šo problēmu. Šādu lūgumu izstrādā Sakaru regulatīvā iestāde un Seima Kultūras komiteja. Mērķis ir informēt EK, ka Meta, iespējams, pārkāpj Digitālo pakalpojumu likumu, jo nenodrošina patērētāju drošību. Trešdien, 6.decembrī, dezinformācijas analīzes centrs Debunk.org informēja Seima Kultūras komitejas locekļus par tā veikto pētījumu saistībā ar liela mēroga krāpšanu, zīmolu zādzībām un viltus kontu veidošanu Facebook un Instagram.
Lietuviešu pīto salmu dārzu tradīcija iekļauta UNESCO sarakstā
Lietuvas salmu dārzu pīšanas jeb piekaramo salmu rotājumu izgatavošanas tradīcija ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvā sarakstā, otrdien, 5.decembrī, paziņoja Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis (Simonas Kairys). Līdz ar šo lēmumu sarakstā tagad iekļautas četras Lietuvas kultūras vērtības: Lietuvas krusts un tā simbolika, dziesmu un deju svētku tradīcija Baltijas valstīs, Lietuvas daudzbalsīgās tautasdziesmas sutartinės un salmu dārzu pīšanas tradīcija. Kultūras ministrija savu nomināciju par salmu dārziem UNESCO iesniedza pagājušajā gadā.
Lietuvas parlaments apstiprina 2024.gada valsts budžetu
Lietuvas parlaments otrdien, 5.decembrī, pēc vairāk nekā trīs stundas ilgām debatēm apstiprināja 2024. gada valsts budžetu. Budžetu atbalstīja 73 deputāti, 52 bija pret un viens atturējās. Nākamgad aizsardzības izdevumi pirmo reizi pārsniegs divus miljardus eiro, kas veido 2,75% no IKP. Savukārt ierastie budžeta līdzekļi veidos 2,52% no IKP, bet pārējie līdzekļi tiks iegūti no esošās pagaidu banku solidaritātes nodevas un aizņēmumiem. Tiks palielināts akcīzes nodoklis, kas cels alus, vīna un citu alkoholisko dzērienu, kā arī tabakas izstrādājumu cenas. Valsts ieņēmumi nākamgad kopā sasniegs 16,98 miljardus eiro, bet izdevumi – 20,6 miljardus eiro, kā rezultātā budžeta deficīts būs 3% no IKP.
Lietuva iemaksā vienu miljonu eiro EPAB Ukrainas Solidaritātes fondā
Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) vadītājs Karlo Montičelli (Carlo Monticelli) pirmdien, 4.decembrī, Viļņā parakstīja vienošanos par Lietuvas ieguldījumu viena miljona eiro apmērā EPAB Ukrainas Solidaritātes fondā. Fonds atbalstīs valsts teritorijā pārvietotās personas un veicinās Ukrainas atjaunošanu. Saskaņā ar Skaistes teikto fonds koncentrēsies uz Ukrainas sociālo un veselības aprūpes infrastruktūru un dzīvojamo ēku atjaunošanu. Montičelli norādīja, ka Lietuvas ieguldījums Ukrainas Solidaritātes fondā ir viens no lielākajiem pasaulē attiecībā pret Lietuvas IKP.
