Lietuva un Vācijas uzņēmums “Rheinmetall” nolēma izveidot 49-51% kopuzņēmumu; Augstākā prokurore lūdza Seimu atņemt deputāta imunitāti
Valdība koriģē 2025.gada budžetu, pievienojot ieņēmumus 35 miljonu eiro apmērā
Lietuvas premjerministra Gintauta Palucka (Gintautas Paluckas) jaunais Ministru kabinets piektdien, 13.decembrī, apstiprināja atjaunināto nākamā gada budžeta versiju, ko sākotnēji izstrādāja iepriekšējā valdība, palielinot plānotos ieņēmumus par 35 miljoniem eiro. Papildu līdzekļi tiks novirzīti grants ceļu bruģēšanai, neformālās izglītības programmu atbalstam un valsts drošības stiprināšanai. Tagad 2025.gada valsts budžeta projekts tiks iesniegts parlamentam, kas to pieņems nākamajā ceturtdienā. Finanšu ministrs Rimants Šadžus (Rimantas Šadžius) paziņoja, ka Lietuva saglabās budžeta deficītu 3% apmērā no IKP, paliekot “uz fiskālās disciplīnas robežas”. Turklāt aizsardzības aizņēmumu limits tiks palielināts par 800 miljoniem eiro. Valdība arī ierosināja atļaut aizņemties līdzekļus valsts nozīmes tranzīta ceļiem, apvedceļiem, tiltiem un viaduktiem, kā arī sociālajām vajadzībām. Jaunā valdība savā pirmajā sēdē ir nolēmusi nākamgad palielināt Valsts drošības departamenta (VDD) finansējumu par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.
Prezidents saka, ka vizītes uz Gruziju būtu jāsaskaņo ES līmenī
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 12.decembrī, paziņoja, ka politiskās krīzes skartās Gruzijas apmeklējums ir jāsaskaņo Eiropas Savienības (ES) līmenī. Iepriekš Nausēda paziņoja, ka viņš ar Baltijas valstu un Polijas līderiem apsprieda braucienu uz Gruziju. Pagājušajā nedēļā viņš sacīja, ka ir izvirzījis šo jautājumu ikgadējā Baltijas valstu prezidentu sanāksmē. Lietuvas prezidents arī plāno apspriest iespējamo vizīti uz Gruziju nākamnedēļ Igaunijā, kur notiks Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) līderu samits.
Robežsargi uz robežas ar Baltkrieviju attur astoņus nelegālos migrantus
Lietuvas robežsargi no ceturtdienas, 12.decembra, līdz piektdienai, 13.decembrim, atturēja astoņus migrantus, kuri mēģināja nelegāli šķērsot valsti no Baltkrievijas, piektdien paziņoja Valsts robežsardzes dienests (VUGD). Kopumā šogad līdz šim Lietuvā no Baltkrievijas līdz šim nav atļauts ieceļot 975 nelegālajiem migrantiem, kas ieradušies tam neparedzētās vietās. Nelegālo migrantu pieplūdums ES austrumu dalībvalstīs no Baltkrievijas sākās 2021.gadā, un Rietumi tajā vaino Minskas režīmu. Lietuvā no Baltkrievijas 2021.gadā nelegāli ieceļoja gandrīz 4 200 nelegālo migrantu. Tomēr lielākā daļa no viņiem aizbēga no Lietuvas, tiklīdz viņiem tika atļauts brīvi pārvietoties.
Neopagāni Lietuvā kļūst par valsts atzītu reliģisko apvienību
Lietuvas Seims ceturtdien, 12.decembrī, piešķīra valsts atzīšanu reliģiskajai apvienībai “Romuva”, kas apgalvo, ka praktizē senu baltu pagānu ticību, pēc tam, kad 64 likumdevēji balsoja par, astoņi bija pret un desmit atturējās. Līdz ar valsts atzīšanu “Romuva” būs tiesīga saņemt atbrīvojumu no zemes nodokļa, tās priesteri būs sociāli apdrošināti, un tās noslēgtās laulības tiks pielīdzinātas laulībām, kas noslēgtas civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādēs. Šī gada sākumā seno baltu reliģiskā apvienība otro reizi vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), paužot bažas par parlamenta nespēju reaģēt uz tiesas iepriekšējiem spriedumiem. ECT 2021.gadā nolēma, ka parlamenta atteikums piešķirt “Romuva” atzīšanu ir pretrunā noteiktiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem.
Lietuva nosūta piekabes un munīciju Ukrainai
Lietuva ir nosūtījusi Ukrainai piekabju un munīcijas kravu, ceturtdien, 12.decembrī, paziņoja Aizsardzības ministrija. Piekabes ir paredzētas Ukrainas bruņoto spēku izmantotajiem kāpurķēžu transportlīdzekļiem. Atsaucoties uz Kijivas lūgumiem, Lietuva šogad Ukrainai jau ir piegādājusi 155mm munīciju, bruņutransportierus M577, dronu traucēšanas sistēmas, aukstās sezonas apģērbu un silto apģērbu komplektus, “Carl Gustaf” bezatsitiena šāviņus, tālās darbības viedās iniciācijas sistēmas “RISE-1”, elektroenerģijas ģeneratorus un citu palīdzību. Kopš kara sākuma Lietuva ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību vairāk nekā 721 miljarda eiro apmērā, un tās kopējais atbalsts pārsniedz 1,5 miljardus eiro, norāda ministrija. Lietuva ir arī apņēmusies katru gadu Ukrainas drošībai un aizsardzībai atvēlēt 0,25% no sava IKP, kas ir aptuveni 190 miljoni eiro.
Lietuva un “Rheinmetall” izveidos 49-51% kopuzņēmumu
Lietuvas valdība ir noslēgusi pēdējo vienošanos par valsts uzņēmumu līdzdalību Vācijas aizsardzības giganta “Rheinmetall” munīcijas rūpnīcas projektā, kura sākotnējā vērtība ir 260-300 miljoni eiro. Lietuvai kopuzņēmumā piederēs 49% akciju un “Rheinmetall” – 51%, ceturtdien, 12.decembrī, apstiprināja valdība.
Prokurore lūdz Seimu atņemt deputāta Bagdona imunitāti “čeku” lietā
Ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) trešdien, 11.decembrī, lūdza parlamentam atņemt deputātam Andrjusam Bagdonam (Andrius Bagdonas) tiesisko imunitāti, lai viņam izvirzītu apsūdzības tā dēvētajā “čekas” lietā. Bagdons tiks apsūdzēts dokumentu viltošanā, viltota dokumenta glabāšanā, krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, paziņoja prokuratūra. Bagdons ir minēts pirmstiesas izmeklēšanā saistībā ar Neringas pašvaldības domes deputātu darbību 2019. un 2023.gadā. Politiķis 2019.-2020.gadā bija pašvaldības domes deputāts, 2020.gada oktobrī tika ievēlēts parlamentā un atkārtoti ievēlēts arī šogad.
Septiņiem no desmit lietuviešiem valsts aizsardzība nav galvenā prioritāte
Vairāk nekā puse Lietuvas iedzīvotāju apgalvo, ka viņi vai nu nav apsvēruši, vai arī izslēguši iespēju aktīvi iesaistīties valsts aizsardzībā, liecina trešdien, 11.decembrī, Aizsardzības ministrijas publicētā aptauja. Rezultāti liecina, ka 10% aptaujāto ir apsvēruši un noraidījuši iespēju iesaistīties valsts aizsardzībā, savukārt 61% aptaujāto par to nav ne domājuši, ne plāno to darīt. Aptuveni katrs desmitais norādīja, ka pagaidām par to nav domājis, bet nākotnē varētu apsvērt. Savukārt 11% aptaujāto norādīja, ka ir apsvēruši un vēl apsver iespēju piedalīties valsts aizsardzībā, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu. Vēl 3% plāno to darīt tuvākajā nākotnē, bet 4% jau ir pieņēmuši šādu lēmumu.
TS-LKD vērsīsies augstākajā tiesā saistībā ar prezidenta lēmumu
Opozīcijā esošā konservatīvā “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD) plāno lūgt valsts Konstitucionālo tiesu lemt par to, vai prezidenta Gitana Nausēdas dekrēts, ar kuru tika apstiprināta nepilntiesīga valdība, ir saskaņā ar valsts konstitūciju. Pirmdien, 9.decembrī, TS-LKD politiskās grupas vecākais Mindaugs Linge (Mindaugas Lingė) paziņojumā Seimā sacīja, ka augstākajai tiesai tiks lūgts precizēt, cik ministriem jābūt valdībā, lai tā tiktu apstiprināta un būtu leģitīma. Pēc viņa teiktā, pašreizējā prakse nav identiska situācijai, kad ministrs atkāpjas, vai tiek atstādināts, jo viņam nav uzticības, un viņa pienākumi uz laiku ir jāpārņem citam ministram. Nausēda pagājušajā nedēļā apstiprināja jauno valdību bez vides un tieslietu ministriem.
Lietuvas dzelzceļš iegādāsies 200 vagonus no Ukrainas uzņēmuma
Lietuvas dzelzceļa (“Lietuvos geležinkeliai”, LTG) kravu pārvadājumu uzņēmums “LTG Cargo” pirmdien, 9.decembrī, paziņoja, ka ir parakstījis 12,7 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ukrainas uzņēmumu TAS “Dniprovagonmash” par 200 gondolas vagonu iegādi beramkravu pārvadājumiem. Saskaņā ar “LTG Cargo” teikto pirmos gondolas vagonus paredzēts piegādāt 2025.gada februārī-aprīlī. Pēc uzņēmuma teiktā, vagonus galvenokārt izmantos beramkravu un citu pret laikapstākļiem izturīgu kravu, piemēram, dolomīta un būvniecībā izmantojamās granīta grants, kā arī metālu pārvadāšanai. Uzņēmuma parkā pašlaik ir vairāk nekā 6 000 dažādu vagonu.
Prezidents Trampam novēl atrast “taisnīgu risinājumu” Ukrainai
Valsts prezidents Gitans Nausēda novēlēja jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump), ar kuru viņš pagājušajā sestdienā, 7.decembrī, tikās vakariņās Parīzē, rast taisnīgu risinājumu Ukrainai. “No savas puses es viņam novēlēju Dieva svētību, lai viņš rastu taisnīgu risinājumu Ukrainas jautājumā – tādu, kas būtu taisnīgs, pirmkārt un galvenokārt, no Ukrainas perspektīvas,” sacīja Lietuvas prezidents. Nausēda un pirmā lēdija Diāna Nausēdiene (Diana Nausėdienė) piedalījās atjaunotās Notredamas katedrāles oficiālajā atklāšanas ceremonijā Parīzē.
