Pagājušajā nedēļā Viļņas pansionātā ugunsgrēkā bojā gāja divi 63 gadus veci vīrieši; Šauļi nolemj rīkot referendumu par padomju karavīru mirstīgo atlieku pārvešanu
Tiesa atzīst, ka valsts prasība pret Francijas uzņēmumu ir pamatota
Pirmās instances tiesa pamatoti apmierināja Enerģētikas ministrijas prasību par 240 miljonu eiro kompensāciju no Francijas enerģētikas uzņēmuma Veolia par valstij un patērētājiem nodarīto kaitējumu, galīgajā un saistošajā lēmumā ir nolēmusi Lietuvas Augstākā tiesa. Norādot, ka tam nav juridiska pamata, Augstākā tiesa pirmdien atteicās pieņemt Veolia, Vilniaus Energija un Litesko kasācijas sūdzību, ar kuru tika lūgts pārskatīt Lietuvas Apelācijas tiesas 13.jūlija spriedumu, ar kuru valsts prasības pieņemšana un izskatīšana tika atzīta par likumīgu. Veolia, Vilniaus Energija un Litesko centās pierādīt, ka apgabaltiesa ir pārkāpusi Lietuvas Investīciju likumu, nepareizi interpretējusi citus tiesību aktus un nepareizi piemērojusi tiesību pamatprincipus. Lietuva cenšas pierādīt, ka Veolia un Icor no 1999. līdz 2003.gadam nelikumīgi ieguva siltumapgādes uzņēmumu nomas līgumus desmit pašvaldībās un nelikumīgi guva peļņu no siltumenerģijas patērētājiem.
Lietuva ziņo par 78 jauniem COVID-19 gadījumiem, nāves gadījumu nav
Ceturtdien, 2.novembrī, Lietuva ziņoja par 78 jauniem inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu COVID-19 un nevienu nāves gadījumu, piektdien, 3.novembrī, tika paziņots oficiālajā statistikā. Slimnīcās ir 113 COVID-19 pacienti, tostarp seši atrodas intensīvās terapijas nodaļā. Primārās infekcijas gadījumu skaits 14 dienu laikā ir sasniedzis 173,2 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, bet pozitīvo testu skaits septiņu dienu laikā ir 33,4%. Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 68,5% iedzīvotāju valstī ir saņēmuši vismaz vienu koronavīrusa vakcīnas devu.
Divi 63 gadus veci vīrieši iet bojā Viļņas pansionāta ugunsgrēkā
Ceturtdien, 2.novembrī, vēlu vakarā Viļņā, Senevita pansionātā, ugunsgrēkā gāja bojā divi 63 gadus veci vīrieši. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju abu vīriešu apdegušos ķermeņus atrada kādā no pansionāta istabām pēc ugunsgrēka dzēšanas plkst. 23.54. Ir sākta izmeklēšana, lai noteiktu nāves cēloni. Senevita direktors Petrs Jugils (Petras Jurgilas) uzskata, ka ugunsgrēku, iespējams, izraisīja upuru smēķēšana. Pēc ugunsdzēsēju teiktā, daži cilvēki saindējās, ieelpojot dūmus, un saņēma medicīnisko palīdzību notikuma vietā. Trīs cilvēki ar saindēšanos ar dūmiem tika nogādāti slimnīcā. Dūmi bija izplatījušies visā trīsstāvu ēkā.
Šauļos notiks referendums par padomju karavīru mirstīgo atlieku pārvešanu
Nākamnedēļ sāksies aptauja par padomju karavīru mirstīgo atlieku pārvešanu no Lietuvas ziemeļrietumu pilsētas Šauļu centra. Šauļu mērs Artūrs Visocks (Arturas Visockas) ir parakstījis dekrētu par aptaujas rīkošanu no nākamā gada 6.novembra līdz 6.februārim, piektdien, 3.novembrī, paziņoja pilsētas vadība. Respondentiem tiks jautāts, vai viņi “piekrīt Otrā pasaules kara padomju karavīru mirstīgo atlieku pārvešanai no Svētā apustuļu Pētera un Pāvila katedrāles teritorijas uz Šauļu pilsētas domes pārziņā esošo kapsētu”. Ja savu viedokli paudīs desmit vai vairāk procentu pilsētas balsstiesīgo vēlētāju, Šauļu pilsētas dome pieņems lēmumu, pamatojoties uz šo viedokli.
Prezidents aicina saliedēt politiskos spēkus, lai panāktu progresu procesā par Moldovas uzņemšanu ES
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) otrdien, 31.oktobrī, telefonsarunā ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu (Maia Sandu) aicināja Kišiņevu saliedēt politiskos spēkus, lai panāktu progresu Moldovas centienos kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. “Lietuva atbalsta Moldovas centienus kļūt par ES dalībvalsti. Šī valsts apliecina cieņu pret Eiropas vērtībām, atbalsta ES kopējo ārpolitiku, un efektīvi īsteno reformas. ES paplašināšanās veicinātu miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā,” Nausēdas preses dienesta izplatītajā paziņojumā citēts Nausēdas teiktais. Viņš sacīja, ka nākamie mēneši būs svarīgi Moldovas eirointegrācijai, jo Eiropas Komisija 8.novembrī publicēs ziņojumu par ieteikumu īstenošanā panākto progresu, bet Eiropadome decembrī lems par iestāšanās sarunu sākšanu.
Lietuvas filmu izplatītājs uzsāk darbību Igaunijā
Viļņas Starptautiskais kinofestivāls otrdien, 31.oktobrī, paziņoja, ka tas sāk darbību Igaunijas filmu tirgū, lai Kannu un Sandensas kinofestivāla uzvarētājus parādītu Igaunijas kinoteātros. Baltijas valstu kinoteātros ir ienācis jauns filmu izplatītājs, kura partneris ir starptautiskā filmu studija A24. Kino Pavasaris Distribution pirmās filmas vispirms tiks demonstrētas skatītājiem Melno nakšu kinofestivālā (POFF) un pēc tam kinoteātros visā Igaunijā. Pēc sešiem mēnešiem Viļņas Starptautiskā kinofestivāla (VIFF) kinoteātris Pavasaris svinēs savu 29. gadadienu. Vēlāk notiks paplašināšanās.
Tiesa spriedumu Īrijas pilsoņu lietās pasludinās novembra beigās
Lietuvas Augstākā tiesa otrdien, 31.oktobrī, paziņoja, ka 22.novembrī tā lems, vai krimināllietas pret diviem Īrijas pilsoņiem par terorisma noziegumiem tika pamatoti izbeigtas pēc noilguma termiņa beigām. Viļņas apgabaltiesa 2022.gada septembrī izbeidza krimināllietu pret Īrijas pilsoni Liamu Kempbelu (Liam Campbell) par mēģinājumu sniegt atbalstu teroristu grupējumam Real IRA. Tā pati tiesa izbeidza arī vēl viena terorisma noziegumos apsūdzēta Īrijas pilsoņa Brendana Makgijana (Brendan McGuian) lietu. Pašlaik likums par teroristu organizācijas atbalstīšanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, savukārt līdz 2013.gadam Kriminālkodekss par šādu noziegumu paredzēja sodu no desmit līdz 20 gadiem. Īru duets ir apsūdzēts par nodarījumiem, kas izdarīti laikā no 2006. līdz 2008.gadam.
Parlaments izmeklēs Valsts drošības departamenta ziņotāja stāstu
Lietuvas parlaments-Seims otrdien, 31.oktobrī, nolēma veikt parlamentāro izmeklēšanu par ziņotāja stāstu par Valsts drošības departamenta (VDD) vadītāju rīcību, pārbaudot toreizējā prezidenta amata kandidāta Gitana Nausēdas tuvāko cilvēku loku. Komisijas uzdevums ir izmeklēt ziņotāja informāciju par iespējamu nelikumīgu personas datu vākšanu, iespējamu nelikumīgu ietekmi uz izlūkošanas darbībām, iespējamu iejaukšanos vēlēšanu procesā 2019.gada prezidenta vēlēšanu laikā, iespējamu nelikumīgu atbalstu prezidenta kampaņai, iespējamu ziņotāja tiesību pārkāpumu un iespējamu nelikumīgu ietekmi uz sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju. Žurnālistu Dovida Pancerova (Dovydas Pancerovas) un Birutes Davidonītes (Birute Davidonytė) grāmatā Ziņotājs un prezidents tagad jau bijušais VDD darbinieks apgalvo, ka 2018.gada jūlijā viņš saņēmis vairākas papīra lapas ar daudziem vārdiem un departamenta direktora vietnieka Remigija Bridiķa (Remigijus Bridikis) mutisku rīkojumu “pārbaudīt kāda kandidāta vēlēšanu komandu un iespējamo atbalstītāju sarakstu”. Izrādījās, ka sarakstā bija iekļauti Nausēdas atbalstītāji un domubiedri.
Premjerministra un prezidenta domstarpības par Apvienotās Karalistes vēstnieka lietu
Kamēr Valsts prezidenta kanceleja apgalvo, ka prezidents Gitans Nausēda joprojām gaida neatkarīgu izmeklēšanu par apsūdzībām pret valsts vēstnieku Apvienotajā Karalistē Eitvīdu Bajarūnu (Eitvydas Bajarūnas), kurš ir izsaukts uz Viļņu uz konsultācijām, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pirmdien, 30.oktobrī, paziņoja, ka valsts tiesību aktos šāda izmeklēšana nav paredzēta. Pirms kāda laika Bajarūnu Londonā darbinieki apsūdzēja par pārkāpumiem un darba apstākļu neievērošanu. Izmeklējot sūdzības, Ārlietu ministrijas Ģenerālinspekcija konstatēja pārkāpumus un ierosināja pārbaudīt Bajarūna piemērotību vēstniecības vadītāja amatam. Oktobra vidū ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) atstādināja Bajarūnu no amata un izsauca viņu uz Viļņu. Nausēda pēc tam šo lēmumu raksturoja kā “nenopulētu”. Bajarūns no savas puses aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu, apgalvojot, ka ministrija viņu psiholoģiski ļaunprātīgi izmanto, jo informācijas noplūde plašsaziņas līdzekļos kaitē viņa reputācijai.
Ārlietu ministrija nosūta notu Baltkrievijai par draudošo paziņojumu
Lietuvas Ārlietu ministrija pirmdien, 30.oktobrī, nosūtīja protesta notu Baltkrievijas pārstāvim par Minskas amatpersonas draudošo paziņojumu. Nota tika nosūtīta Baltkrievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim Jaroslavam Hmilam par Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretāra pirmā vietnieka Pāvela Muraveiko paziņojumu, kas 24.oktobrī tika publicēts laikrakstā Večernij Minsk. Muraveiko paziņoja, ka Lietuvas noteiktie ierobežojumi preču pārrobežu apritei ir ekonomiska agresija, pret kuru var cīnīties ar ieročiem. Jūnijā Lietuvas valdība uz laiku aizliedza divējāda lietojuma preču apriti caur Lietuvu un no tās, pamatojoties uz to, ka tās varētu nonākt Krievijā un Baltkrievijā un tikt izmantotas karā pret Ukrainu.
