Lietuva iebilda pret Krievijas ierosinājumu mainīt jūras robežas, vēlas kopīgu Eiropas Savienības (ES) un NATO reakciju
SVF misija uzsāk darbu Lietuvā
Piektdien, 24.maijā, Lietuvā darbu sāka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija. Borha Grasijas (Borja Gracia) vadītā misija Viļņā strādās līdz 7.jūnijam, paziņoja Lietuvas Banka. Divu nedēļu laikā SVF eksperti tiksies ar Lietuvas Bankas vadību, Finanšu ministrijas un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, kā arī privātā sektora pārstāvjiem. “SVF eksperti iepazīsies ar vispārējo makroekonomisko situāciju Lietuvā un darba tirgus tendencēm. Tikšanās ar iestāžu pārstāvjiem ietvers arī diskusijas par fiskālo politiku, strukturālo reformu programmu un finanšu sektora regulējumu,” teikts centrālās bankas paziņojumā.
Jaunais LRK vadītājs sola panākt, ka Lietuvas rūpnieku balsis tiek sadzirdētas
Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius), kurš ceturtdien, 23.maijā, tika atkārtoti ievēlēts par Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LRK) prezidentu uz otro četru gadu termiņu, paziņoja, ka viņš plāno aktīvāk pārstāvēt valsts rūpniecību Eiropas Savienības (ES) līmenī. Janulevičs uzskata, ka ir nepieciešams panākt, ka Lietuvas rūpnieku balss Briselē tiek plašāk uzklausīta, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti ir labvēlīgāki vietējiem uzņēmumiem. “Mums ir vajadzīga lielāka ietekme Briselē, jo 80% likumu nāk no turienes un nonāk šeit kā fakts. Tādējādi, līdzko tie nonāk pie mums kā fakts, nav nekādu iespēju komunicēt, runāt un kaut ko mainīt,” žurnālistiem sacīja LRK prezidents. Janulevičs, būdams viņa dibinātās augsto tehnoloģiju grupas “BOD Group” valdes priekšsēdētājs, arī sacīja, ka organizācijas biedriem vajadzētu arvien vairāk pārorientēties no fizisku preču ražošanas uz e-pakalpojumu nozari.
Premjerministre nekomentē Landsberģa izredzes ieņemt ES komisāra amatu
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ceturtdien, 23.maijā, atteicās komentēt ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis), valdošās konservatīvās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” (TS-LKD) līdera, izredzes kļūt par nākamo Lietuvas eirokomisāru, norādot, ka šādas diskusijas ir pāragras, kamēr nav zināmi jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Tomēr Šimonīte norādīja, ka Lietuva, visticamāk, nākamajai Komisijai savu kandidātu izvirzīs pašreizējā Seima un valdības darbības laikā. “Vispirms, kā saka, pagaidīsim, kamēr ienāks balsis no galvenajiem vēlēšanu apgabaliem,” viņa sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, vai valdība izvirzīs Landsberģi Eiropas Komisijas amatam.
Lietuva vēlas kopīgu ES un NATO reakciju uz Krievijas plāniem mainīt jūras robežas
Viļņa vēlas vienotu ES un NATO reakciju uz nesenajiem ziņojumiem, ka Krievija plāno pārskatīt savas jūras robežas ar Lietuvu un Somiju, ceturtdien, 23.maijā, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Kremlis plāno pasludināt daļu Baltijas jūras uz austrumiem no Somu līča, kā arī pie Baltijskas un Zeļenogradskas pilsētām Kaļiņingradas apgabalā par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem. Attiecībā uz robežu ar Lietuvu dokumentā ierosināts pārskatīt Kuršu kāpu, Tarana ragu, teritoriju uz dienvidiem no Tarana raga un Baltijas kāpu. Pēc ziņojuma Baltijas valstu un Somijas vadītāji paziņoja, ka viņi sadarbojas un vāc informāciju, un aicināja izvairīties no nevajadzīgas pārpratumu radīšanas. Šimonīte sacīja, ka, lai gan atsevišķas vienošanās ļauj veikt “šādas vai citādas izmaiņas”, Kremļa plāni joprojām nav skaidri.
Lietuva 2025.gada sākumā izsludinās jaunu izsoli par otro jūras vēja ģeneratoru parku
Lietuva plāno 2025.gada sākumā izsludināt jaunu konkursu par otro 700 megavatu (MW) jūras vēja parku Baltijas jūrā, trešdien, 22.maijā, paziņoja enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys). Sākumā otrais konkurss, kurā uzvarētājam tika piedāvāts valsts atbalsts, izgāzās, jo līdz noteiktajam termiņam aprīļa vidū tika iesniegts tikai viens piedāvājums – no valsts kontrolētās Lietuvas enerģētikas grupas “Ignitis Group” meitasuzņēmuma “Ignitis Renewables”. Lai konkurss turpinātos, bija vajadzīgi vismaz divi piedāvājumi.
Lietuva uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju plāno uzstādīt pastāvīgus nocietinājumus
Lietuva plāno uzstādīt pastāvīgus nocietinājumus uz savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, lai apturētu iespējamo naidīgo spēku pārvietošanos, trešdien, 22.maijā, žurnālistiem paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas), piebilstot, ka to plānots izdarīt līdz vasaras beigām vai rudens sākumā. Lietuva arī plāno līdz vasaras beigām aizpildīt duci tā dēvēto pretmobilitātes parku, lai nepieciešamības gadījumā tajos varētu uzstādīt vairāk nocietinājumu. Kasčūns sola līdz jūnija beigām iesniegt “pretmobilitātes plānu”, un tajā būs vairāk informācijas par pretmobilitātes parkiem, pretmobilitātes pasākumiem un iepriekš minētajiem pastāvīgajiem nocietinājumiem. Nocietinājumu būvniecībā izmanto metāla “ežus”, dzelzsbetona blokus un tetraedrus, dzeloņstieples un citu aizsardzības aprīkojumu.
Valdība apstiprina militārās struktūras izmaiņas, lai izveidotu divīziju un tanku bataljonu
Lietuvas valdība trešdien, 22.maijā, apstiprināja likumdošanas grozījumus, kuru mērķis ir mainīt bruņoto spēku struktūru, lai izveidotu jaunas vienības – kājnieku divīziju un tanku bataljonu. Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par bruņoto spēku principiālo struktūru” paredz attīstīt kājnieku divīziju, izveidojot jaunas vienības vai pastiprinot esošās. Kājnieku divīzijas izveides ietvaros ministrija ierosināja izveidot artilērijas pulku, kā arī reorganizēt pulkveža Joza Vitkus Inženieru bataljonu un Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības bataljonu par pulkiem, bet Karaļa Mindauga husāru bataljonu – par tanku bataljonu. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju bruņojuma sistēmas šādai paplašināšanai jau ir pasūtītas. Likumprojektā arī paredzēts izveidot vēl divas jaunas militārās vienības: Jūras spēku Ostas aizsardzības un piekrastes aizsardzības vienību un Kiberdrošības pavēlniecību, ko veidos Lietuvas dižkunigaitijas Kristupa Radvila Perkūna sakaru un informācijas sistēmu bataljons un Informācijas tehnoloģiju dienests. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina parlamentā.
Lietuva pārtrauks vairākus sadarbības līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju
Lietuva plāno izbeigt vairākus divpusējus līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kurus var aizstāt ar daudzpusējiem līgumiem, otrdien, 21.maijā, paziņoja Lietuvas valdība. Starp tiem ir Lietuvas līgumi ar Krievijas un Baltkrievijas valdībām par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kā arī par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi arī priekšlikumu izbeigt līgumu ar Krieviju par juridisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, savukārt Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu denonsēt līgumu ar Krieviju attiecībā uz izvairīšanos no ienākumu un kapitāla dubultas aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu pārkāpumu novēršanu. Pagājušā gada beigās Iekšlietu ministrija izbeidza arī 1993.gada līgumu ar Baltkrieviju par sadarbību ministriju vadības jomās.
Lietuva apsver iespēju no Vācijas iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas “Iris-T”
Lietuva apsver iespēju no Vācijas iegādāties vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “Iris-T”, otrdien, 21.maijā, pēc tikšanās ar Vācijas kolēģi Borisu Pistoriusu (Boris Pistorius) Lietuvas kūrortā Palangā, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns. Pēc Kasčūna teiktā, Vācijas aizsardzības rūpniecība attīstās un ražo efektīvus ieročus. Lietuva arī plāno no Vācijas iegādāties tankus “Leopard 2” un jau iepriekš ir iegādājusies kājnieku kaujas mašīnas “Boxer”. Pistoriuss apgalvo, ka Vācija rīkosies, lai paātrinātu šīs tehnikas ražošanu. 2023.gada septembrī tika ziņots, ka Igaunija un Latvija ir parakstījušas kopīgu līgumu par “Iris-T” sistēmu iegādi no Vācijas ražotāja “Diehl” par aptuveni vienu miljardu eiro.
