Premjerministrs sacīja, ka ASV tarifi radīs problēmas dažiem Lietuvas uzņēmumiem; Vācijas “Rheinmetall” un valdības amatpersonas apsprieda munīcijas rūpnīcas projektu
Prezidents atzinīgi vērtē Ukrainas vienošanos ar ASV par derīgo izrakteņu ieguvi
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) atzinīgi novērtēja Vašingtonas un Kijivas vienošanos par Ukrainas minerālresursiem, taču uzsvēra, ka abām pusēm jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi. “Es apsveicu Ukrainu (…), jo es Kijivā klātienē redzēju, cik intensīvs politiskais un juridiskais darbs tika ieguldīts. Viņiem izdevās uzlabot nolīguma formulējumu,” ceturtdien, 27.februārī, žurnālistiem sacīja Nausēda. Kijiva cer, ka vienošanās rezultātā Vašingtona turpmāk sniegs drošības garantijas, lai gan Tramps 26.februārī paziņoja, ka par to atbildība jāuzņemas Ukrainas sabiedrotajiem Eiropā. Komentējot šīs vienošanās, prezidents norādīja, ka globālā kārtība jau ir būtiski mainījusies un kļūst “daudz vairāk orientēta uz ekonomiku”.
Prezidents cer, ka Nīderlande vēlreiz izvietos pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”
Ceturtdien, 27.februārī, Valsts prezidents Gitans Nausēda telefonsarunā ar Nīderlandes premjerministru Diku Šofu (Dick Schoof) pauda cerību, ka Lietuvā atkal tiks izvietotas Nīderlandes pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Lietuvas prezidents izteica sirsnīgu pateicību Nīderlandei par tās nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā. Nausēda un Šofs apsprieda arī abu valstu sniegto atbalstu Ukrainai. Tika apspriests arī gatavošanās NATO samitam Hāgā šā gada jūnijā. Nīderlande bija pirmā valsts, kas Lietuvā īstenot rotācijas gaisa aizsardzības modeli. Tā 2024.gada jūlijā Lietuvā izvietoja tālās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”.
Prezidents neredz iemeslu izbeigt gāzes tranzīta līgumu ar Krieviju
Valsts prezidents Gitans Nausēda ceturtdien, 27.februārī, paziņoja, ka viņš neredz iemeslu, kādēļ nevajadzētu pagarināt “Amber Grid” līgumu ar “Gazprom” par gāzes tranzītu caur Lietuvu uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, kad šā gada beigās beigsies tā termiņš. Pēc prezidenta teiktā, Lietuva ir gatava sadarboties gāzes tranzītā uz Krievijas eksklāvu un vienoties par nosacījumiem, kas būtu izdevīgi Viļņai. Prezidents uzsvēra Eiropas Savienības politiku, kas paredz nodrošināt energoresursu un preču tranzītu uz reģioniem, kuri ir atdalīti no to valstu galvenajām teritorijām. Vaicāts, vai Viļņa apsver iespēju izbeigt gāzes tranzīta līgumu, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, premjerministrs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) trešdien, 26.februārī, sacīja, ka Viļņai nav nodoma vienpusēji eskalēt spriedzi ar Maskavu. Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” 2015.gada decembra beigās parakstīja 10 gadu gāzes tranzīta līgumu ar Krievijas gāzes gigantu “Gazprom”. Iepriekšējais līgums tika parakstīts 1999.gada beigās.
Lietuvas tiesa atsakās arestēt BKT akcijas 1,6 miljonu vērtībā
Lietuvas tiesa ir atteikusies arestēt Baltkrievijas minerālmēslu ražotāja “Belaruskali” īpašumā esošās Klaipēdas stividorkompānijas “Birių Kroviniu Terminalas” (BKT) akcijas 1,623 miljonu eiro vērtībā, kas pieder Igoram Udovickim. Viļņas apgabaltiesa 25.februārī noraidīja Beļģijas apdrošināšanas aģentūras “Acquis” lūgumu ieviest pagaidu pasākumus un arestēt BKT akcijas, aizliedzot “Belaruskali” tās nodot trešajām personām vai ieviest jebkādus citus ierobežojumus. “Acquis” paziņoja tiesai, ka tās prasība pret “Belaruskali” par juridiskajiem izdevumiem pašlaik tiek izskatīta Beļģijas tiesā. Tiesa jau ir provizoriski secinājusi, ka prasības pieteikumā ir pamatotas ar pierādījumiem dokumentu veidā.
Premjerministrs saka, ka ASV tarifi radīs problēmas dažiem Lietuvas uzņēmumiem
ASV plānotie muitas tarifi importam no ES radīs problēmas dažiem Lietuvas uzņēmumiem, kas eksportē uz Ameriku, taču situāciju nevajadzētu dramatizēt, trešdien, 26.februārī, paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks. Premjerministrs komentēja Donalda Trampa trešdienas paziņojumu, ka ASV piemēros 25% muitas tarifus precēm, kas tiek importētas no ES. ASV prezidents nekonkretizēja, kuras preces tiks ietekmētas. Lietuva ik gadu uz ASV eksportē preces un pakalpojumus vairāk nekā 1,5 miljardu eiro vērtībā. Palucks norādīja, ka Lietuvas mēbeļu nozarei, kas ASV tirgū tradicionāli konkurē ne tikai ar kvalitāti, bet arī ar cenu, varētu būt grūtāk nekā citiem atrast alternatīvus tirgus.
Lietuvas koalīcija vienojas turpināt darbu pie nodokļu jautājuma
Premjerministrs Gintauts Palucks otrdien, 25.februārī, paziņoja, ka valdošās koalīcijas padome ir vienojusies “virzīties tālāk” attiecībā uz nodokļu iniciatīvām, neatklājot konkrētus priekšlikumus. Premjerministrs sacīja, ka debates par nodokļiem tagad tiks pārceltas uz koalīcijas darba grupu, un tā strādās kopā ar Finanšu ministriju. Pēc viņa vārdiem, plānotās nodokļu izmaiņas ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām netiktu palielināts nodokļu slogs un uzņēmumi saglabātu konkurētspēju. Starp likumprojektiem, ko Ministru kabinets ierosinājis parlamenta pavasara sesijai, ir progresīvie iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļi. Premjerministrs neprecizēja, no kuriem nodokļu ieņēmumiem tiks finansēta aizsardzība. Lietuva cenšas piesaistīt vairāk papildu līdzekļu, lai līdz 2030. gadam izveidotu nacionālo divīziju un būtu gatava uzņemt plānoto Vācijas brigādi. Paredzams, ka daļa naudas tiks piesaistīta no ekonomikas izaugsmes un aizņēmumiem.
Finansējuma problēmas var aizkavēt Lietuvas pirmā jūras vēja parka projektu
Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa “Ignitis Group” ir atzinusi, ka valsts pirmās 700 megavatu (MW) jūras vēja ģeneratoru parka izveide Baltijas jūrā varētu saskarties ar finansējuma grūtībām, kas nozīmē, ka tās plānotā komerciālā palaišana 2030.gadā var tikt atlikta. Savā 2024.gada pārskatā grupa atklāja, ka kavējumi liela mēroga elektrolīzes (zaļā ūdeņraža) projektos Baltijas valstīs un visā Eiropā ir samazinājuši “iespējas nodrošināt ilgtermiņa elektroenerģijas patēriņa” līgumus. “Apvienojumā ar izaicinājumiem pašreizējā jūras vēja enerģijas piegādes ķēdes vidē projekta finansēšana var kļūt problemātiska, tuvojoties FID (galīgajam investīciju lēmumam) 2027.gadā,” norādīja uzņēmums. 2023.gadā “Ignitis Renewables”, kas ir “Ignitis Group” meitasuzņēmums, kopā ar savu partneri “Ocean Winds”, kas ir globāls jūras vēja parku attīstītājs, uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā jūras vēja parka izveidi bez valsts atbalsta. Līdz šim bija paredzēts, ka pirmais Lietuvas jūras vēja ģeneratoru parks sāks darboties ap 2030.gadu.
Blinkevičūte nepretendēs uz vēl vienu Lietuvas sociāldemokrātu līdera amata termiņu
Eiropas Parlamenta deputāte Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkeviciute), Lietuvas valdošo sociāldemokrātu līdere, pirmdien, 24.februārī, paziņoja, ka viņa nepretendēs uz trešo termiņu partijas priekšsēdētājas amatā. Viņa uzskata, ka četri gadi – viens pilns politiskais cikls – ir pietiekami ilgs laiks partijas vadīšanai. Blinkevičūte Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) vadību pārņēma 2021.gada pavasarī pēc tam, kad uzvarēja Jozu Oleku (Juozas Olekas). Partijas kongresā 2023.gadā, kad viņai nebija pretinieku, viņa tika apstiprināta uz otro termiņu. Pirms Blinkevičūtes partiju vadīja pašreizējais premjerministrs Gintauts Palucks, kurš atkāpās no amata pēc partijas vāja snieguma 2020.gada parlamenta vēlēšanās. LSDP nodaļas tagad atbalsta viņa kandidatūru, un tām ir laiks līdz 17.martam izvirzīt citus kandidātus. Partijas priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz diviem gadiem.
“Rheinmetall” un valdības amatpersonas apspriež plānoto munīcijas rūpnīcas projektu Lietuvā
Pirmdien, 24.februārī, un otrdien, 25.februārī, Lietuvā viesojās Vācijas aizsardzības giganta “Rheinmetall” pārstāvji, kuri ar Ekonomikas un Inovāciju ministrijas un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem pārrunāja artilērijas 155 mm munīcijas rūpnīcas būvniecības gaitu Baisogalā, Radvilišķu rajonā. Kā informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Karolis Vaitkevičs (Karolis Vaitkevičius), tikšanās laikā tika apspriests projekta īstenošanas grafiks, termiņi, nosacījumi un citas detaļas. Otrdien, 25.februārī, ekonomikas ministrs Luks Savicks (Lukas Savickas) tikās ar projekta īstenošanai izveidotā kopuzņēmuma “Rheinmetall Defense Lietuva” vadītāju. Šogad “Rheinmetall” un divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi – “Epso-G Invest”, kas ietilpst Lietuvas valsts enerģētikas grupā “Epso-G”, un “Giraitės Ginkluotes Gamykla” (Giraites bruņojuma rūpnīca, GGG) – sāks īstenot projektu Baisogalā, kura vērtība ir 260-300 miljoni eiro. Saskaņā ar pagājušā gada decembrī parakstīto līgumu “Rheinmetall” piederēs 51% “Rheinmetall Defense Lietuva”, “Epso-G Invest” piederēs 48% akciju, bet “GGG” – 1%.
