Lietuvā aizturēti divi Spānijas pilsoņi par terorakta plānošanu; ievēlētais ASV prezidents Tramps telefonsarunā ar Nausēdu uzslavēja Lietuvu
Ārlietu ministrija apgalvo, ka ir jāizpilda Starptautiskās Krimināltiesas izdotais Netanjahu aresta orderis
Piektdien, 22.novembrī, Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir jāizpilda Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotie Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, viņa bijušā aizsardzības ministra un “Hamās” militārā vadītāja aresta orderi. Ministrija piebilda, ka Lietuva ir konsekventi atbalstījusi SKT darbību un respektē tās darbības neatkarību un objektivitāti. Tā norādīja, ka Romas Statūti Lietuvā stājās spēkā 2003.gada augustā un ka tiem līdz šim ir pievienojušās 125 valstis visā pasaulē. Pēdējā valsts, kas pievienojās, ir Ukraina, kur statūti stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Valsts prezidents sāk sarunas ar ministru amatu kandidātiem
Piektdien, 22.novembrī, Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) uzsāka sarunas ar jaunās valdības ministru amatu kandidātiem. Vispirms Nausēda tikās ar sociāldemokrāti Dovili Šakalieni (Dovilė Šakalienė), kas izvirzīta aizsardzības ministra amatam, un pēc tam ar prezidenta galveno padomnieku nacionālās drošības jautājumos Ķēstuti Budri (Kestutis Budrys), kurš tiek izvirzīts ārlietu ministra amatam. Šakaliene, kura pašlaik pilda savu trešo pilnvaru termiņu Seimā, kopš 2019.gada ir parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas locekle. Iepriekš viņa ir strādājusi Cilvēktiesību uzraudzības institūtā un plašsaziņas līdzekļos. Pirms tikšanās ar prezidentu Šakaliene starp savām prioritātēm minēja vācu brigādes uzņemšanu, aizsardzības finansējuma palielināšanu, bruņoto spēku stiprināšanu un militārās nodaļas izveidi. Budris, kurš kopš 2022.gada ir prezidenta Nausēdas padomnieks, iepriekš strādājis par Valsts drošības departamenta direktora vietnieku. Savu karjeru izlūkdienestā viņš sāka 2002.gadā un no 2009.gada strādāja par prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) padomnieku.
Deputāts Žemaitaitis lūdz atņemt viņam tiesisko imunitāti
Deputāts Remigijs Žemaitaitis (Rimigijus Žemaitaitis), partijas “Nemunas rītausma” līderis, ceturtdien, 21.novembrī, lūdza, lai viņam tiktu atņemta deputāta tiesiskā imunitāte saskaņā ar vienkāršoto procedūru. Viņš iesniedza šo lūgumu pēc tam, kad ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) iepriekš dienā oficiāli lūdza parlamentu atņemt deputātam tiesisko imunitāti, lai viņš varētu tikt saukts pie kriminālatbildības. Saskaņā ar Seima statūtiem vismaz 71 no 141 deputāta ir jādod piekrišana Seima locekļa kriminālvajāšanai. Žemaitaitim ir jāatņem imunitāte, lai tiesa varētu turpināt tiesvedību krimināllietā, kurā viņš ir apsūdzēts par publisku izsmiešanu, nicinājuma izteikšanu un naida kurināšanu pret kādu personu grupu un tās locekļiem etniskās piederības dēļ, kā arī par holokausta rupju trivializēšanu. Pirms tam iepriekšējais Seims jau bija anulējis Žemaitaiša imunitāti pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa nolēma, ka deputāts ir lauzis deputāta zvērestu un rupji pārkāpis Konstitūciju, paužot antisemītiskus izteikumus. Tika sākts, bet tā arī netika pabeigts deputāta atstādināšanas process, jo Žemaitaitis atkāpās no Seima deputāta mandāta, lai piedalītos šogad notikušajās prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Oktobrī viņš tika atkārtoti ievēlēts Seimā.
Prezidents ieceļ Palucku premjerministra amatā
Ceturtdien, 21.novembrī, prezidents Gitans Nausēda iecēla sociāldemokrātu Gintautu Palucku (Gintautas Paluckas) par jauno valsts premjerministru. Saskaņā ar prezidenta dekrētu jaunajam premjerministram ir 15 dienas, lai izveidotu jaunu Ministru kabinetu un iesniegtu tā programmu Seimam. Dienas sākumā valsts parlaments, Seims, nobalsoja par Palucka iecelšanu nākamā premjerministra amatā pēc tam, kad 88 deputāti balsoja par, 34 bija pret un seši atturējās. Informātikas speciālistu, 45 gadus veco Palucku, Lietuvas 19.valdības vadīšanai izvirzīja LSDP, kas uzvarēja nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās, pēc tam, kad partijas līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė) izvēlējās saglabāt savu vietu Eiropas Parlamentā un atteicās no Lietuvas deputātes mandāta un iespējas kļūt par premjerministri.
Lietuvas un Taivānas uzņēmumi vienojas kopīgi izstrādāt dronu tehnoloģiju
Lietuvas Aizsardzības un drošības rūpniecības asociācija ceturtdien, 21.novembrī, Viļņā parakstīja saprašanās memorandu ar Taivānas Izcilības dronu starptautisko biznesa iespēju aliansi un Taivānas Aizsardzības rūpniecības attīstības asociāciju. Vienošanās, kas tika panākta Viļņā notikušajā Lietuvas un Taivānas dronu nozares biznesa forumā, paredz izveidot sadarbības platformu un veicināt divpusējās investīcijas Lietuvas un Taivānas dronu tehnoloģiju attīstībā, kā arī palielināt konkurētspēju pasaulē.
Valdība dod piekrišanu dubultot Giraites munīcijas rūpnīcas kapitālu
Lietuvas valdība trešdien, 20.novembrī, deva zaļo gaismu ieguldīt 11,16 miljonus eiro valstij piederošajā mazkalibra munīcijas ražotājā “Giraitės Ginkluotės Gamykla” (Giraites bruņojuma rūpnīca jeb GGG). Līdz ar Ministru kabineta lēmumu Kauņas rajonā bāzētā uzņēmuma pamatkapitāls dubultosies līdz gandrīz 22,3 miljoniem eiro. Pēc finanšu ministres Gintares Skaistes (Gintarė Skaistė), kuras vadītā ministrija ir vienīgā rūpnīcas akcionāre, teiktā, uzņēmuma kapitāla palielināšana ir viens no svarīgākajiem valsts soļiem, lai nodrošinātu lielāku kaujas munīcijas piedāvājumu. Finanšu ministrija plāno līdz 2027.gadam piešķirt kopumā 36 miljonus eiro, lai paplašinātu GGG jaudu. Tas ļaus rūpnīcai sākt uzstādīt jauno ražošanas līniju agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Viļņas lidostai uz pieciem gadiem piešķirs simbolisko mākslinieka Čurļoņa vārdu
Sākot ar 2025.gadu, Viļņas lidosta piecus gadus simboliski nesīs lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) vārdu, trešdien, 20.novembrī, nolēma valdība. Saskaņā ar premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingryda Simonyte) sagatavoto dokumentu simboliskā nosaukuma piešķiršanas mērķis ir popularizēt Čurļoņa mantojumu un atzīmēt viņa 150. dzimšanas gadadienu. Satiksmes ministrija iebilda pret pilnīgu lidostas pārdēvēšanu, bet atbalstīja ideju piešķirt tai piemiņas nosaukumu, kas paredz izveidot viņa piemiņu godinošu un simbolizējošu plāksni. Ministrija norādīja, ka oficiāla lidostas pārdēvēšana prasītu ievērojamus administratīvos un finanšu resursus un varētu radīt apjukumu ceļotājiem, kuri meklē lidojumu galamērķus.
Prezidenta padomnieks saka, ka jāpastiprina Baltijas jūras izlūkošana un patrulēšana
Lietuvai ir jāpalielina izlūkošanas spējas un pastiprināti jāpatrulē Baltijas jūrā pēc tam, kad tika bojāti divi zemūdens optiskie kabeļi, otrdien, 19.novembrī, paziņoja prezidenta galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris. Prezidenta padomnieks norādīja, ka Lietuvas iestāžu rīcībā ir informācija par Krievijas kuģiem, kas darbojas slepeni, lai veiktu izlūkošanas un sabotāžas darbības. Budris uzsvēra, ka jūrā ir jāveic preventīvi pasākumi, lai aizsargātu infrastruktūru. Zviedrijai piederošais Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums “Telia Lietuva” ziņoja, ka pagājušajā svētdienā tika bojāts viens no trim zemūdens sakaru kabeļiem starp Zviedriju un Lietuvu. Šo informāciju vēlāk apstiprināja Stokholmas amatpersonas.
Divi Spānijas pilsoņi aizturēti par terorakta plānošanu Lietuvā
Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes ir aizturējušas divus Spānijas pilsoņus, kuri tiek turēti aizdomās par terorakta plānošanu valstī, pirmdien, 18.novembrī, paziņoja prokuratūra. Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras informāciju aizdomās turamie ieradās Lietuvā septembrī un, iespējams, plānoja naktī aizdedzināt ražošanas telpas, āra iekārtas un citus priekšmetus, ko izmantoja kāds privāts uzņēmums Šauļos. Aizdomās turētie mēģināja slēpties Rīgā, kur viņus aizturēja Latvijas Valsts drošības dienests.
Prezidents saka, ka Tramps telefonsarunā uzslavēja Lietuvu
Valsts prezidents Gitans Nausēda pirmdien, 18.novembrī, telefoniski sazinājās ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), kurš uzslavēja Lietuvu. “Prezidents Donalds Tramps sarunu sāka un noslēdza ar uzslavām Lietuvai,” otrdien, 19.novembrī, Seimā žurnālistiem sacīja Lietuvas vadītājs. Nausēda sacīja, ka sarunā tika pārrunāta Lietuvas pievēršanās drošības jautājumiem un tās aktīvā loma starptautiskajā politikā. “Sarunas noslēgumā viņš teica: Jūs ļoti labi virzāties uz priekšu, turpiniet iet uz priekšu, turieties uz tā paša ceļa,” sacīja Lietuvas prezidents.
Premjerministrs saka, ka atbalsta divu valstu risinājumu Izraēlai un palestīniešiem
Lietuvas nu jau jaunais premjerministrs Gintauts Palucks otrdien, 19.novembrī, paziņoja, ka atbalsta divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas krīzei. Šī pieeja paredz neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi līdzās Izraēlai. Lai gan vairāk nekā trīs ceturtdaļas ANO dalībvalstu ir atzinušas palestīniešu valstiskumu, lielākās Rietumvalstis, piemēram, ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda, kā arī Eiropas Savienība, to nav darījušas. Jautājums par Palestīnas atzīšanu kļuva īpaši aktuāls pēc tam, kad pagājušajā gadā sākās “Hamās” un Izraēlas karš. Spānija, Īrija un Norvēģija maijā oficiāli atzina Palestīnu par valsti, cerot, ka arī citas valstis sekos viņu paraugam un palīdzēs panākt mieru.
