Pēc Lietuvas varas iestāžu pieprasījuma “Google” dzēš 201 vietni, kurās tika pārraidīti Krievijas kanāli; bijušais prezidents Adamkus nonāca slimnīcā
Bijusī premjerministre atbalsta Morkūnaiti-Mikulenieni cīņā par konservatīvo vadību
Bijusī premjerministre, tagad deputāte Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) piektdien, 10.janvārī, pauda atbalstu bijušajai izglītības ministrei Radvilei Morkūnaitei-Mikulenienei (Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė) cīņā par konservatīvās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” (TS-LKD) vadības amatu. Kā teikts viņas ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”, partijai ir nepieciešams līderis, “kurš spēj saliedēt un padarīt partiju spēcīgu, un kurš dažkārt var distancēties un neiesaistīties”. “Partijai nav vajadzīgs cits virziens, it īpaši ne tāds, kas sliecas uz šovinismu, radikālismu vai naidu, uz ko mūs dažkārt patiesi cenšas virzīt mūsu oponenti un atsevišķi ārējie ietekmētāji. Ļaujiet tiem, kas tur jūtas kā mājās, tur arī palikt,” viņa piebilda. Radviles Morkūnaites-Mikulenienes konkurenti cīņā par vadību ir deputāti Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), abi bijušie aizsardzības ministri, deputāts Žigimants Paviļonis (Žygimantas Pavilionis) un partijas Jurbarkas apgabala nodaļas priekšsēdētājs Daivars Ribakovs (Daivaras Rybakovas). Jaunā opozīcijas TS-LKD līdera ievēlēšanas kampaņa sākās janvārī, un tā ilgs vienu mēnesi. Februārī vēlēšanās varēs balsot gan TS-LKD biedri, gan tie, kas nav partijas biedri, bet atbalsta šo partiju.
Aizsardzības ministrija Ramšteinas sanāksmē mudina sniegt lielāku atbalstu Ukrainai
Aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovilė Šakaliene) ceturtdien, 9.janvārī, Ramšteinas sanāksmē Vācijā aicināja atbalsta sniedzējus palielināt militāro palīdzību Ukrainai. Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Šakaliene sacīja, ka, ja katrs atbalstītājs no Ramšteinas sanāksmes piešķirtu 0,25% no sava IKP Ukrainas atbalstam, tas pietiekami stiprinātu valsts pozīcijas, lai “tas, ko pasaule sāk uztvert kā miera ilūziju, kļūtu par reālu ilgtspējīgu mieru ar skaidri projicētu spēku”, teikts ministrijas paziņojumā presei. Tajā teikts, ka Lietuva pagājušajā gadā piešķīra Ukrainai 210 miljonus eiro jeb 0,28% no IKP un ir apņēmības pilna turpināt sniegt atbalstu. Drīzumā Ukrainas aizsardzības nozarei paredzēts piešķirt vēl desmit miljonus eiro. Sanāksmē Šakaliene iepazīstināja ar Lietuvas un Islandes vadītās Atbruņošanas spēju koalīcijas rīcības plānu, stratēģiskajiem mērķiem un pieaugošajiem izaicinājumiem.
Tiesa atļāva vēl trīs mēnešus turēt apcietinājumā apsūdzēto par iespējamo spiegošanu Krievijas labā
Šauļu apgabaltiesa ceturtdien, 9.janvārī, nolēma vēl trīs mēnešus paturēt apcietinājumā Eduardu Manovu (Eduard Manovas), kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Saskaņā ar krimināllietas materiāliem apsūdzētais ilgstoši veica uzdevumus Krievijas GRU labā, vācot un nododot informāciju ārvalstu valsts izlūkdienestiem apmaiņā pret finansiālu atlīdzību. Vīrietis tiek apsūdzēts par to, ka nepārtraukti vācis ārvalstu organizāciju interesējošu informāciju, analizējis to, veicis apkopojumus un novērtējumus, sagatavojis informatīvos ziņojumus krievu valodā un attālināti pārsūtījis datus Krievijas izlūkdienestam, izmantojot šifrētus ziņojumus. Saskaņā ar prokuratūras informāciju viņš tika aizturēts 2024.gada sākumā, un aizturēšanas laikā tika atrasts spiegošanas aprīkojums.
Ārlietu ministrs aicina noteikt sankcijas Krievijas ēnu flotei un pastiprināt Baltijas jūras kontroli
Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) ceturtdien, 9.janvārī, aicināja sabiedrotos aktīvāk kontrolēt darbības Baltijas jūrā un piemērot lielākas sankcijas Krievijas ēnu flotei, kas darbojas Baltijas jūrā. “Mums ir jāpiemēro vairāk sankciju šiem (ēnu) kuģiem un labāk jākontrolē tas, kas notiek Baltijas jūrā,” viņš sacīja žurnālistiem Rīgā pēc tikšanās ar savu Latvijas kolēģi Baibu Braži. Lietuvas augstākais diplomāts uzsvēra, ka ir svarīgi, lai būtu instrumenti, ar kuriem efektīvi uzraudzīt darbības jūrā. ” Ir skaidra saikne starp mūsu reakcijas trūkumu un to, ko mēs tagad piedzīvojam. (Tas atspoguļo) reakcijas trūkumu uz to, kas jau notika kontinentālajā Eiropā un citur, Krievijas iestādēm un to aģentiem veicot sabotāžas operācijas,” sacīja ministrs. Nesen jūrā tika bojāti vairāki zemūdens kabeļi, kas lika NATO pastiprināt savu militāro klātbūtni šajā reģionā.
Premjerministrs saka, ka pat ārkārtas situācijās patērētāji nepaliks bez elektrības
Saistībā ar ziņām par iespējamiem sabotāžas mēģinājumiem, kas vērsti pret stratēģisko infrastruktūru, tostarp enerģētikas objektiem reģionā, premjerministrs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) trešdien, 8.janvārī, apliecināja Lietuvas patērētājiem, ka viņi nepaliks bez elektrības pat kritiskās situācijās. “Modelētie scenāriji liecina, ka pat dažādās kritiskās situācijās Lietuvas patērētāji nepaliks bez elektrības,” viņš sacīja žurnālistiem pēc valdības sēdes. Enerģētikas ministra vietnieks Arnolds Pikžirnis (Arnoldas Pikžirnis) piebilda, ka nav scenārija, kurā Lietuva varētu palikt bez elektrības. Ministru kabinets trešdien nolēma nodot “LitPol Link” elektroenerģijas savienojuma ar Poliju aizsardzību Sabiedriskās drošības dienestam (PSS) agrāk, nekā plānots. Baltijas valstu elektrotīkli sinhronizēsies ar kontinentālās Eiropas tīklu februārī. Šobrīd “LitPol Link” infrastruktūras objektus netālu no Alītas sargā privāta apsardzes kompānija.
Aizsardzības ministrija sastāda sarakstu ar 25 000 iesaucamajiem
Lietuvas Aizsardzības ministrija trešdien, 8.janvārī, sastādīja 2025.gada iesaucamo sarakstu, kurā iekļauti 25 149 jaunieši. Kopumā iesaucamo saraksti tiks sastādīti sešos valsts reģionos, un šogad dienestā plānots iesaukt gandrīz 3 900 jauniešu. Pagājušajā gadā pieņemtā iesaukšanas reforma paredz iesaukt 18-22 gadus vecus jauniešus, kuri ir pabeiguši augstskolu. Tie, kas vēlas brīvprātīgi doties dienestā, to var darīt vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Studenti, kuri uzsāka studijas augstskolā pirms viņu ieskaitīšanas sarakstā, varēs atlikt dienestu vai dienēt brīvprātīgi, ja viņi to vēlēsies. Alternatīvā dienesta ilgums arī ir pagarināts no desmit uz 12 mēnešiem.
“Google” dzēš 201 vietni ar Krievijas TV kanāliem
“Google” no savas meklētājprogrammas ir izdzēsis 201 bloķētu tīmekļa vietni, kas nodrošina piekļuvi ES sankcionētām Krievijas TV programmām, otrdien, 7.janvārī, paziņoja Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK). Saskaņā ar LRTK sniegto informāciju “Google” pieņēma lēmumu, atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes pieprasījumu. LRTK arī norādīja, ka šī nav pirmā reize, kad “Google” rīkojas saskaņā ar tās lūgumiem izņemt tīmekļa vietnes no meklētājprogrammas. Iepriekšējās reizēs tika bloķētas tīmekļa vietnes saistībā ar autortiesību pārkāpumiem. Uzraudzības iestāde 18.decembrī nolēma bloķēt tīmekļa vietnes, kas nodrošināja piekļuvi Krievijas TV programmām, kurām uzliktas ES sankcijas.
Bijušais prezidents Adamkus nonācis slimnīcā
Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus (Valdas Adamkus) pagājušās nedēļas beigās nonāca slimnīcā, otrdien, 7.janvārī, apstiprināja viņa palīdze Božena Bagonaitiene (Božena Bagonaitienė). 98 gadus vecais bijušais prezidents 3.janvārī tika nogādāts Viļņas universitātes slimnīcā “Santaros Klinikos”. Viņa atteicās komentēt Adamkus pašreizējo veselības stāvokli un sacīja, ka viņai nav informācijas par to, kad viņš varētu tikt izrakstīts. Pirmdien, 6.janvārī, slimnīca paziņoja, ka Adamkus hospitalizēts sakarā ar sirdsdarbības stāvokļa pasliktināšanos. Ārsti nolēma viņu uzņemt tālākai izmeklēšanai un novērošanai. Ziņu portāls “tv3.lt” bija pirmais, kas to ziņoja, un BNS par to ziņoja vēlāk.
Bijusī prezidente pievienojas “Atlantijas padomes” Starptautiskajai konsultatīvajai padomei
Bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) ir kļuvusi par ASV domnīcas “Atlantijas padome” (“Atlantic Council”) Starptautiskās konsultatīvās padomes locekli, pirmdien, 6.janvārī, paziņoja viņas preses pārstāve Goda Bačenskiene. Bijušo Lietuvas vadītāju pievienoties padomei uzaicināja “Atlantijas padomes” prezidents un izpilddirektors Frederiks Kempe (Frederick Kempe). Valdes locekļus ievēl uz trīs gadiem. Starptautiskajā konsultatīvajā padomē darbojas bijušie Austrālijas, Dānijas, Igaunijas, Spānijas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas un citu valstu prezidenti un premjerministri.
Atklāts vilcienu savienojums Tallina-Viļņa
Pirmdien, 6.janvārī, sāka kursēt pasažieru vilcienu savienojums Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa un Baltijas valstu pasažieru vilcienu operatoru vadītāji brauca atklāšanas braucienā. Pēdējo reizi no Tallinas uz Latviju un Lietuvu tieši ar vilcienu bija iespējams nokļūt 1998.gadā ar “Baltijas ekspresi”. Pēc tam pārvadājumi tika pārtraukti. Savienojumā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa ar divām pārsēšanām pasažierus maršrutā Tallina-Valga apkalpos Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron”, maršrutā Valga-Rīga – Latvijas pasažieru vilcienu operators “Vivi”, bet maršrutā Rīga-Viļņa – Lietuvas pasažieru vilcienu operators “LTG Link”. Braucieniem, kas šķērso vairākas valstis, biļetes jāpērk atsevišķi no katra pasažieru vilcienu operatora.
