Nedēļa Lietuvā | Sankciju pārkāpējus sodīs stingrāk. Sākts konkurss vēja parka būvniecībai jūrā

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Lietuvā šonedēļ atkāpusies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, savukārt Seims rosinājis noteikt stingrāku atbildību par sankciju pārkāpšanu; tikmēr uz robežas ar Baltkrieviju turpinās cīņa ar nelegālajiem migrantiem.

Uz Baltkrievijas robežas aizraidīti pieci migranti

Lietuvas Robežsardze piektdien, 31.martā, ziņoja, ka naktī uz piektdienu aizraidīti pieci migranti, kas nelegāli centās iekļūt Lietuvā. Kopumā šogad aizraidīti jau 612 migranti, kas centušies šķērsot robežu neatļautās vietās, savukārt 2022.gadā kopā no ienākšanas Lietuvā atturēti 11 200 migranti. 2021.gadā Lietuvā no Baltkrievijas izdevās iekļūt 4200 imigrantiem, tomēr lielākā daļa atstāja Lietuvu, tiklīdz viņiem bija atļauts brīvi pārvietoties.

Pārskatīs tiesvedību pret Veolia

Lietuvas valsts prasība pret Francijas enerģētikas uzņēmumu, kurā pieprasītā kompensācija pārsniedz 240 miljonus, eiro, tiks pārskatīta. Lietuvas Augstākā tiesa ceturtdien, 30.martā, lēma, ka iepriekšējās iztiesāšanas reizēs lieta nav pilnīgi izskatīta, atcēla lēmumus un deva rīkojumu pārskatīt lietu. Augstākā tiesa norādīja, ka iepriekšējie lēmumi, kuros teikts, ka valsti Enerģētikas ministrijas personā nav tiesību iesniegt šādu prasību, ir nepamatoti.

Seims rosina stingrākus sodus sankciju pārkāpējiem

Lietuvas Seims ceturtdien, 30.martā, apstiprināja bargākus sodus uzņēmumiem, ka pārkāpj starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Jaunākie papildinājumi likumā nosaka, ka sankciju pārkāpšana būs sodāma ar naudas sodu līdz 50 tūsktošiem eiro, ar sankciju parkāpumu saistītās mantas un/vai līdzekļu konfiskāciju, kā arī sodu līdz 5% no gada apgrozījuma. Labojumi nosaka, ka stingrāks sods būs piemērojams gan par starptautisko, gan vietējo varas iestāžu noteikto sankciju pārkāpumiem.

Sāk konkursu vēja parka būvniecībai jūrā

Lietuva 30.martā izsludinājusi konkursu pirmā komerciālā jūras vēja parka būvniecībai. Tā jauda būs 700 megavati, un sāktonējā vērtība tiek lēsta 1,8 miljardu eiro apjomā. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) informēja, ka Lietuva ir pirmā valsts, kas plāno vēja parku Baltija jūras austrumu daļā. Plānoti divi vēja parki, un konkurss otrā attīstīšanai, visticamāk, tiks izsludināts septembrī.

Ukraiņiem būs ļauts neminēt Maskavas patriarhu Kirilu savās lūgšanās

Viļņas un Lietuvas Pareizticīgā arhidiacēze, kas ir Maskavas patriarhāta pakļautībaā, ļāvusi Ukraiņu bēgļiem lūgšanās neminēt Maskavas patriarha Kirila vārdu. Neskatoties uz to, sprediķos patriarhs joprojām tiks piesaukts. Patriarhs Kirils savos sprediķos regulāri attaisno, atbalsta un dod svētību Krievijas noziegumiem Ukrainā, un šīs attieksmes dēļ baznīctēvam iebraukšana Lietuvā ir liegta. Lietuvas Pareizticīgā baznīca kopumā neatteiksies no patriarha pieminēšanas, jo tā nevar rīkoties autonomi.

Prezidents atbalsta papildus 1 miljarda eiro aizņemšanos

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) trešdien, 29.martā, atbalstīja Lietuvas Finanšu ministrijas rosinājumu aizņemties vienu miljardu eiro no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda, lai izmantotu to investīcijām uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar viņa teikto, ministrijas lēmumus aizņemties, lai veicinātu eksportspējīgu uzņēmumu attīstību, ir apsveicams.

Viļņa apstiprina 91 jauna trolejbusa iegādi

Viļņas dome 29.martā apstiprināja 91 autonomā trolejbusa iegādi. Tā būs pirmā daļa no kopumā plānotajiem 159 autonomajiem trolejbusiem, kas izmaksās 92,4 miljonus eiro. Viļņas sabiedriskā transporta operators VVT piesaistījis 10 miljonus eiro Klimata pārmaiņu programmas ietvaros. VVT izvēlēsies uzvarētāju no diviem konkursa dalībniekiem – čehu Škoda un poļu Solaris. Autonomie trolejbusi uzlādējas brauciena laikā no vadu līnijām, un tiem nav nepieciešama papildus uzlāde starp braucieniem.

Atkāpjas Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Jolanta Petkevičiene (Jolanta Petkevičienė) savu lēmumu paziņoja otrdien, 28.martā. Viņa arī atbildēja uz likumdevēju jautājumiem par problēmām saistībā ar marta sākumā notikušo pašvaldību vēlēšanu norisi. Īpašu kritiku raisīja notikumi Anīščos un Visaginā, kur divi kandidāti vispirms tika izslēgti no piedalīšanās otrajā kārtā, un pēc tam ievietoti atapakaļ sarakstā.

Iesniedz ierosinājumu referendumam par dubultpilsonību

Pirmdien, 27.martā, grupa Lietuvas politiķu iesniedza priekšlikumu 2024.gada 12.maijā rīkot referendumu par dubultpilsonību. Priekšlikumā norādīts, ka Lietuvas pilsonību var iegūt, piedzimstot Lietuvā, kā arī citos gadījumos likumā noteiktajā kārtībā. Lietuvā jau 2019.gadā, kopā ar prezidenta vēlēšanām, notika mēģinājums savākt balsis par dubultpilsonības jautājumu. Toreiz referendums izgāzās, jo neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu – izmaiņas jāatbalsta vismaz pusei no balstiesīgajiem lietuviešiem.

Lietuvas Centrālā banka saglabā prognozes nemainīgas

Lietuvas Centrālā banka saglabājusi decembrī izteiktās prognozes nemainīgas, un tiek sagaidīts, ka ekonomikas pieaugums 2023.gadā būs 1,3%, savukārt nākamgad – 3,2%. Banka samazinājusi gada inflācijas prognozi no 9,5% līdz 9%. Bankas valdes priekšsēdētājs Gedimins Šimkus (Gediminas Šimkus) uzskata, ka šis gads kopumā būs vērsts uz pozitīvām izmaiņām.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas