Lietuvā Seima spīkere griezusies pie Ētikas komisijas saistībā ar deputāta izteikumiem par ebrejiem, savukārt Lietuvas tiesa lēmusi, ka Let’s Jet jāatmaksā apmēram pieci miljoni eiro Nigērijas uzņēmumam.
Krīzes pārvaldības padome neredz vajadzību valstī izsludināt ārkārtējo situāciju
Lietuvas Krīzes pārvaldības centrs (NCMC) piektdien, 16.jūnijā, informēja, ka pagaidām neplāno visā valstī sausuma dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju, un piebilda, ka ārkārtas situācija jau ir izsludināta desmit reģionos. Sausums licis izsludināt ārkārtējo situāciju Klaipēdas, Kretingas, Vilkavišķu, Rokišķu, Plunģes, Šilutes, Pakrojas, Šaķu, Telšu un Mažeiķu rajonos.
Lietuva atvēl 10 miljonus eiro EIB Ukrainas Atjaunošanas fondam
Lietuvas finanšu ministra vietnieks Eiropas Investīciju bankas (EIB) sēdē 16.jūnijā informēja, ka Lietuva atvēlējusi 10 miljonus eiro Eiropas Investīciju bankas izveidotajam fondam, kas tuvākajā nākotnē finansēs Ukrainas infrastruktūras atjaunošanu. Lietuvas valdība atbalsta EIB centienus Ukrainas atbalstam, un piebilda, ka jaunais fondas ļaus EIB veikt steidzamus infrastruktūras projektus kara plosītajā valstī.
Seima rudens sesija sāksies ar neuzticības balsojumu
Lietuvas opozīcijas partijas Zemnieku un zaļo savienība līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) 16.jūnijā paziņoja, ka Lietuvas parlamenta rudens sesija sāksies ar neuzticības balsojumu. Viņš gan atzīst, ka valdības atlaišanai balsu nepietiks, un atgādināja, ka viņa partija jau maijā vēlējās veikt balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai, bet nesaņēma atbalstu no citām opozīcijas partijām. Tagad, pēc Karbauska teiktā, ar demokrātiskā partija Lietuvai runā par šo procedūru. Saskaņā ar Valdības likumu, iesniegums par neuzticības izteikšanu jāatbalsta vismaz piektdaļai Seima (29 deputātiem). Ja Seims nolems, ka to neapmierina ministru prezidentes un ministru atbildes, notiks slēgta balsošana, un, ja vismaz 79 deputāti nobalso par neuzticības izteikšanu, valdībai ir jāatkāpjas.
Seims atbalsta elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu jau 2024.gadā
Seims 15.jūnijā deva zaļo gaismu uzsākt projektu valsts elektrotīkla sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas 2024.gada pirmajā pusē. Tas ir pusotru gadu ātrāk, nekā plānots iepriekš. Likuma grozījumus atbalstija 128 deputāti, un neviens nebija pret un neatturējās. Tikmēr Latvijā un Igaunijā sinhronizācija notiks kā plānots, 2025.gada otrajā pusē.
Seima spīkere aicina izvērtēt deputāta piezīmes par ebrejiem
Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) 15.jūnijā vērsusies Ētikas parlamentārajā komisijā, lai lūgtu izvērtēt Remigija Žemaitaiša (Remigijus Žemaitaitis) izteikumus par ebrejiem. Žemaitaitis savā Facebook kontā nedēļas sākuma publicēja antisemītiskus izteikumus, paužot dusmas par premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) vizīti Izraēlā. Viņš apvainoja ebrejus lietuviešu izsūtīšanā un nogalināšanā. Arī ģenerālprokurora birojs sācis izmeklēšanu par deputāta paziņojumiem. Čmilīte-Nilsena norādīja, ka deputāta retorika ir šķeļoša un sēj naidu. Lietuvas Brīvības un taisnīguma partija maijā izslēdza deputātu no savām rindām par antisemītiskiem izteikumiem, kad viņš komentēja palestīniešu skolas sagraušanu.
Seims nosaka algas pašvaldību politiķiem
Seims 13.jūnijā noteica pašvaldību politiķu algu apjomu, kas aizvietos pašreizējo sistēmu ar kompensācijām par biroja izdevumiem, kas nesen aizsāka skandālu par līdzekļu nepareizu izlietojumu. 116 deputāti balsoja par, divi bija pret un deviņi atturējās. Pēc tam, kad Lietuvas prezidents Gitans Nausēda parakstīs grozījumus, ties stāsies spēkā jūlijā. Saskaņā ar likumprojektu, pašaldību domnieki saņems piekto daļu no mēru algas katrā konkrētajā pašvaldībā. Likuma izmaiņas arī atcels nosacījumu, ka domnieks var saņemt kompensāciju par kancelejas, pasta, telefona, interneta, transporta, biroja telpu nomas izmaksām. Diskusijas par līdzekļu izlietojumu, kas atvēlēti biroja vajadzībām, nesen izraisīja skandālu pēc tam, kad izrādījās, ka atsevišķi domnieki izlietojuši maksimālo iespējamo summu par spīti tam, ka pandēmijas apstākļos nenotika klātienes tikšanās un bija ierobežota pārvietošanās.
Lietuvā 2024.gadā notiks daiļslidošanas čempionāts
Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU) 12.maijā paziņoja, ka Lietuvā 2024.gadā norisināsies Eiropas Daiļslidošanas čempionāts. Sākotnēji bija plānots, ka čempionāts nortēs Budapeštā, tomēr maija sākumā Ungārija atteicās no savām tiesībām, norādot, ka ekonomika un energoresursu cenas ir atstājušas manāmu iespaidu uz daiļslidošanu.
Tiesa liek atmaksāt gandrīz piecus miljonus eiro Nigērijas aviosabiedrībai
Lietuvas tiesa nolēmusi, ka igauņiem piederošajam Lietuvas lidaparātu nomas uzņēmumam Let’s Jet (iepriekš AviaAM B01), jāatgriež Nigērijas aviosabiedrībai Hak Air avansa maksājums 4,8 miljonu eiro vērtībā par lidaparātu, ko Hak Air vēlējās iegādāties pirms desmit gadiem. 8.jūnijā tiesa noraidīja Lietuvas uzņēmuma prasību no jauna atvērt lietu, lai izskatītu jaunus pierādījumus, tostarp arī Hak Air finanšu atskaites par 2012. – 2018.gadu, kuras liecina, ka uzņēmums negrasījās iegādāties lidmašīnu un vienkārši centās radīt negodīgu konkurenci, veicot avansa maksājumu.
