Pagājušajā nedēļā Lietuva lūdza Eiropas Komisijai (EK) nodokļu mērķa sasniegšanu atlikt par diviem gadiem; tiesa pieņēma slavena daiļslidotāja apelāciju
Lietuvas prezidents šaubās par ES budžeta pārskatīšanu šogad
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 26.oktobrī, sacīja, ka ir “ļoti pārdroši” gaidīt, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis līdz šā gada beigām vienosies par bloka ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu, taču piebilda, ka tas joprojām ir iespējams. Ierosinātajā budžeta pārskatīšanā ir paredzēti papildu 50 miljardi eiro Ukrainas ekonomikas atbalstam, tai cīnoties pret Krievijas iebrukumu. Ir svarīgi panākt vienošanos šogad, jo nākamā gada sākumā Ukrainai būs vajadzīgs papildu finansējums, sacīja Lietuvas prezidents pēc tam, kad ES līderi samitā Briselē apsprieda budžeta pārskatīšanu un citus jautājumus. Papildu finansējums Ukrainai ir visstrīdīgākais jautājums ES dalībvalstu diskusijās par 2021.-2027.gada budžeta vidusposma pārskatīšanu. Bloka “taupīgās” valstis aicina šo naudu pārdalīt no citām jomām, nevis piešķirt kā papildu finansējumu. Tikmēr Ungārija un Slovākija principiāli iebilst pret papildu atbalstu Ukrainai.
PVN plaisa Lietuvā 2021.gadā samazinājusies līdz 14,5%
PVN plaisa, jeb starpība starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem, Lietuvā 2021.gadā bija 14,5%, kas ir par 4,2 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, jo valsts šajā gadā PVN zaudēja 795 miljonus eiro, ceturtdien, 26.oktobrī, paziņoja EK. Tikai Rumānijā (36,7%), Maltā (25,7%) un Grieķijā (17,8%) plaisa bija lielāka nekā Lietuvā, salīdzinot ar Eiropas mediānu 4,9% un vidējo rādītāju 5,3%. Igaunijā 2021.gadā bija viszemākā PVN plaisa ES, jo tā samazinājās par 3,6 procentpunktiem līdz 1,4%, un valsts šajā gadā PVN zaudēja 40 miljonus eiro. Latvijā PVN plaisa samazinājās par 1,6 procentpunktiem līdz 7,3%, un valsts zaudēja 225 miljonus eiro. Lietuvas PVN plaisa 2022.gadā turpināja samazināties, atsaucoties uz neoficiāliem EK datiem, paziņoja finanšu ministra vietniece Ruta Bilkštīte (Ruta Bilkštytė).
Seims izveido komisiju, lai izmeklētu deputāta Gražuļa imunitātes atcelšanu
Lietuvas Seims ceturtdien, 26.oktobrī, izveidoja izmeklēšanas komisiju par deputāta Petra Gražuļa (Petras Gražulis) tiesiskās imunitātes atcelšanu. Tomēr opozīcijā esošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, demokrāti Par Lietuvu, Darba partija un neatkarīgā grupa atteicās sūtīt savus pārstāvjus. Tikai Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija piekrita nosūtīt savu pārstāvi uz komisiju. Kopumā par šādas komisijas izveidi nobalsoja 75 deputāti, neviens nebija pret un neviens neatturējās. Paredzams, ka komisija savus secinājumus iesniegs līdz 7.novembrim. Ģenerālprokurors paziņoja Seimam, ka liecinieku un cietušo intervijas, videoieraksti un lingvistiskā ekspertīze liecina, ka Gražulis, iespējams, ir publiski izsmējis un paudis nicinājumu pret LGBTIQ komūnu viņu seksuālās orientācijas dēļ.
Tūkstošiem cilvēku protestē pret jauno nekustamā īpašuma nodokļa modeli
Ceturtdien, 26.oktobrī, aptuveni 2 500 cilvēku pulcējās pie Lietuvas parlamenta, lai protestētu pret ierosināto jauno nekustamā īpašuma nodokļa modeli, ko apsver likumdevēji. Demonstranti turēja plakātus ar uzrakstiem “Nākotnē nodoklis = bezpajumtniecība”, “Rekets atgriežas nekustamā īpašuma nodokļa veidā” un “Konservatīvo banda nes tautai postu”. Mītiņa organizatori apgalvo, ka valdības iecere aplikt ar nodokli visu dzīvojamo nekustamo īpašumu, tostarp personas vienīgo dzīvesvietu, nozīmē “īpašuma de facto ekspropriāciju”. Parlamentam ceturtdien, 26.oktobrī, bija paredzēts rīkot galīgo balsojumu par likuma grozījumiem, taču pagājušajā nedēļā tas nolēma atlikt šo jautājumu uz novembri. Valdība apgalvo, ka jaunās nekustamā īpašuma nodokļa likmes stāsies spēkā 2025.gadā, un pirmais maksājums būs jāveic 2026.gadā.
Ārlietu ministrs mudina ES paātrināt munīcijas piegādi Ukrainai
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) trešdien, 25.oktobrī, aicināja ES dalībvalstis “nesastingt starmešu gaismā” un paātrināt solītās munīcijas piegādi Ukrainai. Viņa komentāri izskanēja pēc tam, kad aģentūra Bloomberg ziņoja, ka bloks atpaliek no plāna nodrošināt Ukrainu, kas cīnās pret Krievijas iebrukumu, ar vienu miljonu artilērijas lādiņu. “ES apsolīja Ukrainai 1 000 000 artilērijas šāviņu. Līdz šim mēs esam piegādājuši tikai 300 000. Tikmēr Ziemeļkoreja Krievijai ir piegādājusi 350 000,” Landsberģis rakstīja platformā X.
Premjerministre apsveic jauno Slovākijas valdību
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) trešdien, 25.oktobrī, apsveica Slovākijas jauno valdību un pauda cerību, ka tā turpinās sadarboties ar ES un NATO Ukrainas atbalstam, kā arī veiks papildu spiedienu uz agresori Krieviju. Slovākijas jaunais premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), kurš trešdien nodeva zvērestu, jau iepriekš paziņoja, ka ir gatavs apturēt savas valsts atbalstu Ukrainai, tai cīnoties pret Krievijas agresiju. Tomēr Šimonīte cer, ka Lietuva un Slovākija “strādās kopā, lai turpinātu stiprināt ES un NATO, kā arī demokrātiskās vērtības, kas ir uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības pamatā”. Slovākijas politiķis ir arī ierosinājis, ka tā vietā, lai sūtītu ieročus Kijivai, ES un ASV vajadzētu izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Krieviju un Ukrainu noslēgt kompromisa miera līgumu.
Lietuva ES Dzimumu līdztiesības indeksā pakāpjas no 20. uz 17.vietu
Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) ziņojumu Lietuva ir panākusi progresu dzimumu līdztiesības jomā, taču joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja. EIGE Dzimumu līdztiesības indeksā līdz 2023.gadam Lietuva ieņem 17.vietu ES ar 64,1 punktu no 100, kas joprojām ir par 6,1 punktu mazāk nekā ES vidējais rādītājs, teikts aģentūras ziņojumā. Tā norādīja, ka kopš 2010.gada Lietuvas rādītājs ir palielinājies par 9,2 punktiem, galvenokārt pateicoties uzlabojumiem varas jomā. Kopš 2020.gada valsts rādītājs ir pieaudzis par 3,5 punktiem, kas ir piektais lielākais pieaugums starp bloka dalībvalstīm šajā periodā.
Valdība ierosina atcelt aizliegumu stāstīt nepilngadīgajiem par LGBTQI
Lietuvas valdība trešdien, 25.oktobrī, ierosināja atcelt tiesību normu, kas nosaka, ka informācija par LGBTQI laulībām negatīvi ietekmē nepilngadīgos. Tieslietu ministrija izstrādāja grozījumus, reaģējot uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, kurā konstatēts, ka Lietuva ir pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus par vārda brīvību. Strasbūras tiesa pieņēma spriedumu lietā, kurā Neringa Macate (Neringa Macatė) apstrīdēja to, ka Lietuva apturēja viņas grāmatas Dzintara sirds, kas veltīta LGBTQI, publicēšanu. Grozījumu projekts tagad nonāks parlamentā, kur deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par ministrijas iniciatīvu, un tas nozīmē, ka debates par šo jautājumu varētu radīt kārtējo šķelšanos, līdzīgi kā Stambulas konvencijas ratifikācija vai civilo partnerattiecību legalizācija.
Lietuva lūdz nodokļu mērķu noteikšanu atlikt par diviem gadiem
Lietuva, iesniedzot EK atjauninātu Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu, bija lūgusi nodokļu reformas mērķu termiņu atlikt par vairāk nekā diviem gadiem, otrdien, 24.oktobrī, paziņoja EK pārstāvniecības Lietuvā vadītājs Marjus Vaščega (Marius Vaščega). Dienas sākumā EK paziņoja, ka ir noraidījusi šo pieprasījumu. Lietuva vēlējās atlikt grozījumu pieņemšanu likumos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību no 2022.gada ceturtā ceturkšņa uz 2025.gada pirmo ceturksni, kuriem sākotnēji bija paredzēts stāties spēkā ne agrāk kā 2024.gadā. EK norādīja, ka Lietuvas lūguma iemesli mainīt šo mērķu izpildes termiņus nav pamatoti, taču iemeslus nekonkretizēja. Lietuvas ANM plānā paredzētās nodokļu reformas mērķis ir likvidēt dažus nodokļu atbrīvojumus un īpašus nodokļu režīmus, padarot nodokļu sistēmu labvēlīgāku izaugsmei un samazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību.
Tiesa pieņem daiļslidotājas apelāciju
Viļņas apgabaltiesa pirmdien, 23.oktobrī, paziņoja, ka ir pieņēmusi Margaritas Drobjazko apelācijas sūdzību, bet noraidījusi Krievijas daiļslidotājas lūgumu uz laiku apturēt prezidenta Gitana Nausēdas dekrēta par Lietuvas pilsonības atņemšanu. Tiesas paziņojumā presei teikts, ka Drobjazko savā apelācijas sūdzībā norāda, ka prezidenta lēmums atņemt viņai Lietuvas pilsonību, kas izņēmuma kārtā tika piešķirta pirms 30 gadiem, ir “nepamatots” un neatbilst “saprātīguma, skaidrības un pietiekamības” prasībām. Daiļslidotāja apgalvo, ka viņa neatbilst nevienam no Pilsonības likumā noteiktajiem pilsonības atņemšanas nosacījumiem. Viņa apgalvo, ka viņa nerada draudus Lietuvas valsts drošībai un ka viņa neizsaka un nav paudusi publisku atbalstu valstij, kas rada draudus Lietuvas drošībai.
