Nedēļa Lietuvā | Sociālās drošības ministre atkāpjas no amata, valdība apstiprina padomju kapu pārvietošanu

Tiesa atlika EP ievēlētā Gražuļa lietu par necieņas izrādīšanu pret LGBTIQ; prezidenta palīgs aicina drošības nolūkos aizņemties

Lietuva atzīmē Sēru un cerību dienu

Lietuvā piektdien, 14.jūnijā, tika atzīmēta Sēru un cerību diena, lai pieminētu padomju deportācijas un godinātu upurus. Seimā notika svinīgs atceres pasākums, un vienu minūti pirms pusdienlaika upuru piemiņai tika veltīta klusuma minūte. Pusdienlaikā Neatkarības laukumā Viļņā tika pacelti valsts karogi, kam sekoja piemiņas gājiens. 1941.gada 14.jūnijā sākās lietuviešu masveida aresti un deportācijas uz Padomju Savienību un Sibīriju. Saskaņā ar Lietuvas Genocīda un pretošanās pētniecības centra datiem pirmās okupācijas laikā padomju vara deportēja, nogalināja un ieslodzīja aptuveni 23 000 cilvēku. Kopumā līdz 1953.gadam no Lietuvas tika deportēti aptuveni 130 000 cilvēku, bet vēl 156 000 lietuviešu tika ieslodzīti.

Lietuva ziedo 16 miljonus eiro Ukrainas pretgaisa aizsardzībai

Lietuva ziedojusi 16 miljonus eiro Apvienotās Karalistes vadītajam Starptautiskajam Ukrainas fondam pretgaisa aizsardzības aprīkojuma iegādei, paziņojis aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas). Viņš ceturtdien, 13.jūnijā, piedalījās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē (Ramšteinas formātā) un iepazīstināja ar jaunāko Lietuvas militārās palīdzības paketi Ukrainai, informēja Aizsardzības ministrija. “Lietuva ir apņēmusies saglabāt nemainīgu militārās palīdzības apjomu, kas noteikts vismaz 0,25% no IKP. Lietuvas militārās palīdzības prioritātes ir pretgaisa aizsardzība, atmīnēšana, droni un pretdronu sistēmas. Ar lepnumu informēju, ka Lietuva ir ziedojusi 16 miljonus eiro Apvienotās Karalistes vadītajam Starptautiskajam Ukrainas fondam pretgaisa aizsardzības aprīkojuma iegādei,” paziņojumā citēts Kasčūns.

Sociālās drošības ministre atkāpjas no amata un atzīst, ka lidojums uz Dubaiju bija “cilvēciska kļūda”

Ceturtdien, 13.jūnijā, Monika Navickiene (Monika Navickiene) atkāpās no Lietuvas sociālās drošības un darba ministres amata, paziņojot, ka viņas lidojums uz Dubaiju pirms vairāk nekā gada kopā ar Vilhelmu Germanu (Vilhelmas Germanas), kurš iepriekš sodīts par finanšu noziegumiem, bija “cilvēciska kļūda”. “Laikā, kad es pieņēmu šo lēmumu, man tā šķita privāta rīcība, kas neradīja nekādu risku,” viņa sacīja žurnālistiem, “es atzīstu, ka pieļāvu cilvēcisku kļūdu.” Par šo lidojumu šīs nedēļas sākumā ziņoja interneta ziņu portāls “15min”. Saskaņā ar ziņojumu Germans pagājušajā gadā kādu laiku strādāja uzņēmumā “Litlab”, kas pieder ministres vīram Mindaugam Navickam (Mindaugas Navickas). Navickiene sacīja, ka tobrīd nav zinājusi, ka Germanam ir sodāmība. Aizejošā ministre sacīja, ka uzskata, ka viņas ģimenes saites ar Germanu nepadara viņu politiski neaizsargātu.

Četri Lietuvas restorāni saņem “Michelin” zvaigznes

Četri Lietuvas restorāni – “Demo”, “Džiaugsmas”, “Nineteen18” un “Pas Mus Restoranas” – katrs ir ieguvuši pa vienai prestižajai “Michelin” zvaigznei, ceturtdien, 13.jūnijā, Viļņā paziņoja prestižā apbalvojuma apbalvotāji. Savukārt “Gaspar’s”, “14 Horses”, “Le Travi” un “Numan” tika apbalvoti kategorijā “Bib Gourmand”, jo piedāvā augstas kvalitātes ēdienus par izdevīgu cenu. Savukārt “Michelin” Zaļā zvaigzne, kuru piešķir par ilgtspējīgu darbību, tika piešķirta restorānam “Red Brick”. Kopumā “Michelin” ceļvedī ir iekļauti 34 Lietuvas restorāni. Papildus iepriekš minētajiem restorāniem to vidū ir arī “Amandus”, “Apvalaus Stalo Klubas”, “Arrivée”, “Augustin”, “Da Antonio”, “DIA”, “Dine”, “Elven”, “Ertlio Namas”, “Fabrikėlis”, “Farmer & The Ocean”, “Gastronomika”, “HeJi”, “Justa Pasta”, “Momo Grill”, “Mona’s Grill”, “Monai”, “Monte Pacis”, “Pacai”, “Protēviai”, “Somm”, “Stebuklai”, “Stikliai”, “Telegrafas”, “Uoksas” un “Vila Komoda”. Neviens no Lietuvas restorāniem nesaņēma divu vai trīs zvaigžņu novērtējumu, ko piešķir augstas klases restorāniem.

Prezidenta palīgs rosina jau šogad aizņemties līdzekļus aizsardzībai

Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) ir aicinājis valsts valdību jau šogad aizņemties līdzekļus aizsardzībai, Lietuvas politiķiem meklējot veidus, kā nodrošināt papildu miljonus aizsardzībai, un Seimam sākot debates par tā saukto Aizsardzības fonda paketi. Viņa komentārs sekoja pēc prezidenta tikšanās ar pārstāvjiem no “4 procentiem” un aizsardzības biznesa trešdien, 12.jūnijā. Šā gada budžetā ir paredzēts papildu aizņēmums aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka aizsardzības finansējums ir 3% no IKP.

Lietuvas universitāte piekrīt nodot zemi “Rheinmetall” munīcijas ražotnei

Lietuvas Veselības zinātņu universitātes (LSMU) padome trešdien, 12.jūnijā, piekrita nodot valstij piederošu zemes gabalu Radvilišķu ziemeļu rajonā Vācijas aizsardzības giganta “Rheinmetall” munīcijas rūpnīcas būvniecībai. Universitāte tagad apsaimnieko zemi netālu no Baisogalas, nelielas pilsētiņas ar aptuveni 1 800 iedzīvotājiem, uz patapinājuma līguma pamata. LSMU rektors Rimants Benets (Rimantas Benetis) apstiprināja, ka apmaiņā universitāte saņems sešus zemes gabalus pie Baisogalas un Šeduvas. Tomēr Benets neprecizēja naudas kompensāciju, kas tiks izmaksāta universitātei par radītajiem zaudējumiem, norādot, ka tā varētu sasniegt “miljonus”.

Valdība atļauj pārvietot padomju kapus

Lietuvas Seims trešdien, 12.jūnijā, ar 89 balsīm par, pieciem atturoties un nevienam nebalsojot pret, atbalstīja grozījumus, kas ļautu pārvietot padomju karavīru kapus. Saskaņā ar grozījumiem arī apbedījumu vietas tiks iekļautas publisko vietu sarakstā, kas noteikts likumā “Par totalitāro un autoritāro režīmu un to ideoloģiju propagandas aizliegumu”. Atsevišķs likumprojekts papildina noteikumu, kas aizliedz likvidēt Kultūras vērtību reģistrā iekļautās kapavietas un kapsētas, nosakot, ka aizsardzību nepiemēro, ja kapavietas un kapsētas ir atzītas par tādām, kas propagandē totalitārus vai autoritārus režīmus vai to ideoloģiju. Grozījumi tika izstrādāti, reaģējot uz Šauļu pašvaldības lūgumu. Pilsēta ir aptaujājusi vietējos iedzīvotājus, un viņi nobalsoja par Otrā pasaules kara karavīru kapu pārvietošanu no vietējās katedrāles teritorijas. Pašvaldība norādīja, ka, lai to izdarītu, ir jāgroza spēkā esošais likums.

Valdība apstiprina “Rail Baltica” attīstības plānu posmam no Kauņas līdz Polijai

Lietuvas valdība trešdien, 12.jūnijā, apstiprināja Eiropas standarta sliežu dzelzceļa “Rail Baltica” infrastruktūras attīstības plānu posmam no Kauņas (Jiesa) līdz Polijas robežai. Tagad tiks uzsāktas zemes iegādes procedūras sabiedrības vajadzībām, un plānu paredzēts īstenot līdz 2029.gada augusta vidum. Satiksmes ministrija martā paziņoja, ka jaunās līnijas būvniecībai būs nepieciešams iegādāties aptuveni 2 180 zemes gabalu un 156 būves, tostarp 25 dzīvojamās ēkas. Zemes iegādi sabiedrības vajadzībām veiks trīs Lietuvas uzņēmumi: “Tyrens Lietuva”, “Atamis” un valsts uzņēmums “Žemės Ūkio Duomenų Centras”. Jaunais Eiropas divsliežu dzelzceļa posms no Kauņas līdz Polijas robežai tiks būvēts saskaņā ar tā saukto “6A alternatīvu”, ko Satiksmes ministrija apstiprināja 2022.gadā. Tā paredz jauno līniju būvēt tur, kur līdz šim nav bijušas dzelzceļa sliedes, sākot no Jiesas stacijas, apejot Marijampoli un Kalvariju un apbraucot Kazlu Rūdu. Ministrija norāda, ka visu “Rail Baltica” projektu, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, ir plānots pabeigt 2030.gadā, bet Lietuvas un Polijas posmus paredzēts savienot 2028.gadā.

Tiesa atliek EP ievēlētā Gražuļa lietu par necieņas izrādīšanu pret LGBTIQ kopienu

Pēc bijušā deputāta Petra Gražuļa (Petras Grazulis) ievēlēšanas Eiropas Parlamentā (EP) Lietuvas tiesa ir nolēmusi atlikt pretrunīgi vērtētās lietas izskatīšanu par necieņas izrādīšanu pret LGBTIQ komūnu. Otrdien, 11.jūnijā, Viļņas apgabaltiesa arī uzdeva šīs lietas prokurorei Jurgitai Jasūnienei (Jurgita Jasiunienė) pieprasīt no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) atļauju apsūdzēt Gražuli. Ja CVK atļaus saukt Gražuli pie kriminālatbildības, tiesai būs aptuveni mēnesis laika, lai pasludinātu spriedumu. EP pirmā sēde notiks jūlija vidū, un tad Gražulis iegūs deputāta imunitāti. Gražulis ir apsūdzēts par publisku izsmiešanu un nicinājuma paušanu pret personu grupu vai personu tās seksuālās orientācijas dēļ. 2022.gada 26.maijā pēc tam, kad Seims sākotnēji atbalstīja civilās savienības likumprojektu, ar ko legalizē viendzimuma partnerattiecības, Gražulis, izejot no plenārsēžu zāles, satika vairākus LGBTIQ kopienas pārstāvjus un nosauca viņus par deģenerātiem, kas izplata seksuāli transmisīvās slimības, un teica, ka viņiem būtu jāārstējas. Pagājušajā gadā Lietuvas Seims 65 gadus vecajam Gražulim atņēma deputāta mandātu par deputāta zvēresta laušanu, jo viņš balsoja par citu deputātu.

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas