Prezidents Nausēda tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Lietuvas “Port Lite” atklāja plānu ieguldīt 80 miljonus Latvijas pilsētā Liepājā
Vācu karaspēks uz laiku tiks izmitināts Rokantišķos, Nemenčinē
Lietuvai piešķirtās Vācijas brigādes karavīri, līdz Rūdniekos tiks pabeigta infrastruktūras izveide, nākamgad tiks izvietoti Rokantišķos un Nemenčinē, piektdien, 13.septembrī, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas). Viņa komentāri izskanēja pēc tam, kad viņš un Vācijas kolēģis parakstīja vienošanos par Vācijas karavīru, civiliedzīvotāju un viņu ģimeņu tiesībām Lietuvā. Viļņas rajona Nemenčinē atrodas ģenerāļa Ādolfa Ramanauska kaujas mācību centrs, bet pirms pusgada atklātajās militārajās telpās Rokantišķu rajonā izvietots Hercoga Vaidota kājnieku bataljons. Iepriekš Lietuvas politiskā vadība apgalvoja, ka Rokantišķus izmantos tikai Lietuvas karaspēks.
Lietuvas VLG uzvar tenderī par kuģa “Ruby” remontu
Vētras bojātais kuģis “Ruby”, kas pārvadā Krievijas amonija nitrātu un kuram vēl nav atļauts iebraukt Lietuvas Klaipēdas ostā, būtu jāizkrauj Norvēģijas ostā un pēc tam, ja tiks atļauts, jāremontē Klaipēdā, ko veiks Igaunijai piederošais Lietuvas uzņēmums “Vakarų Laivų Gamykla” (VLG), kas uzvarēja starptautiskajā tenderī par remontu, ceturtdien, 12.septembrī, paziņoja uzņēmuma ģenerāldirektors Arnolds Šileika (Arnoldas Šileika). Klaipēdas ostas izpilddirektors Alģis Lataks (Algis Latakas) sacīja, ka kravu vajadzētu izkraut kādā no Norvēģijas ostām, piebilstot, ka kuģa remonts izmaksātu miljoniem eiro un Klaipēdai nevajadzētu atteikties no tik laba piedāvājuma.
Prezidents tiekas ar Zelenski
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 12.septembrī, tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai pārrunātu sadarbību aizsardzības jomā, palīdzības vajadzības un situāciju frontē. Tikšanās laikā Nausēda uzsvēris Lietuvas apņemšanos turpināt sniegt plašu atbalstu Ukrainai, galveno uzmanību pievēršot militārajai palīdzībai, teikts prezidenta kancelejas paziņojumā presei. Viņš norādījis, ka sabiedroto atbalsts Ukrainai līdz šim nav bijis pietiekams, lai uzveiktu agresoru, uzsverot nepieciešamību palielināt gan atbalsta apjomu, gan tempu. Viņš norādījis, ka Lietuva aicina sabiedrotos nekavējoties piegādāt Ukrainai tālās darbības rādiusa raķetes, iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Nausēda uzsvēra, ka Lietuvas palīdzība Ukrainai jau tagad sasniedz gandrīz 1,5 miljardus eiro, tostarp 647 miljoni eiro piešķirti Ukrainas militārajām vajadzībām.
“TT-Line” atklāj prāmju līniju starp Klaipēdu un Vācijas pilsētu Trāvemindi
“TT-Line”, Vācijas prāmju kompānija, kas pēdējos sešus gadus darbojas Lietuvas Klaipēdas ostā, septembrī atklāja jaunu tiešo prāmju līniju starp Klaipēdu un Trāvemindi. Prāmji no Klaipēdas uz Vācijas ostu izbrauc piektdienas vakarā un atgriežas sestdienas vakarā, trešdien, 11.septembrī, ziņoja ziņu portāls “Vakarų Ekspresas”. Pagājušajā vasarā “TT-Line” atklāja jaunu prāmju reisu Klaipēda-Karlshamna.
Lietuva ieinteresēta MMR tehnoloģijā
Lietuva ir ieinteresēta nākamās paaudzes mazo modulāro reaktoru (MMR) tehnoloģijas iespējamā izmantošanā valstī, trešdien, 11.septembrī, pēc tikšanās ar uzņēmumu “Newcleo”, kas izstrādā kodolenerģijas tehnoloģijas, paziņoja enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys). Enerģētikas ministriju interesē arī citas pasaules uzņēmumu tehnoloģijas, piebilda Kreivis. Stratēģija cita starpā paredz, ka Lietuva nedaudz vairāk nekā piecu gadu laikā pati ražos visu elektroenerģiju, kā arī tiek paredzēta iespēja pēc 2030.gada valstī būvēt mazjaudas kodolreaktorus.
Bēgļu uzņemšanas centrs kļūst par Uzņemšanas un integrācijas aģentūru
Lietuvas Bēgļu uzņemšanas centrs no nākamā gada kļūs par Uzņemšanas un integrācijas aģentūru, trešdien, 11.septembrī, nolēma valdība. Šāda aģentūra būs pakļauta Sociālās drošības un darba ministrijai, un tās uzdevums būs nodrošināt materiālos uzņemšanas apstākļus un palīdzību visiem ārvalstniekiem. Saskaņā ar Sociālās drošības un darba ministrijas sniegto informāciju jaunā aģentūra pārvaldīs, administrēs, vai atlasīs, izmantojot publisko iepirkumu vai izvēlētus partnerus, visas ārvalstnieku pagaidu izmitināšanas vietas, visus neaizturētos ārvalstniekus izmitinot Uzņemšanas un integrācijas aģentūras pārvaldītajās pagaidu izmitināšanas vietās. Saskaņā ar plānu jaunā aģentūra pārņems un veiks dažas Valsts robežsardzes dienesta funkcijas, tostarp ārvalstnieku nogādāšanu uz pagaidu izmitināšanas vietām, sociālo un citu pakalpojumu organizēšanu.
Ministrija paaugstina 2024.gada IKP pieauguma prognozi līdz 2,3%
Lietuvas Finanšu ministrija pārskatīja savu prognozi par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2024.gadā, palielinot to no jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 2,3%. Tomēr ministrijas prognoze par IKP pieaugumu 2025.gadā ir saglabāta nemainīga – 2,9%. “Šis ekonomikas scenārijs ir unikāls ar to, ka uz tā pamata tiek izstrādāts valsts budžeta projekts 2025.gadam, aprēķināti valsts budžeta ieņēmumi un citi rādītāji,” otrdien, 10.septembrī, preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė). Saskaņā ar ministrijas ekspertu prognozēm gada vidējā inflācija turpinās strauji samazināties, šogad samazinoties līdz 1% (salīdzinājumā ar jūnijā prognozētajiem 1,1%), bet 2025.gadā pieaugot līdz 2,5% (salīdzinājumā ar jūnijā prognozētajiem 2,2%).
Premjerministre skeptiski vērtē ideju par valsts pārvaldītu 2.līmeņa pensiju fondu
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) otrdien, 10.septembrī, sacīja, ka ir skeptiski noskaņota par Lietuvas bankas vadītāja Ģedimina Šimkus (Gediminas Šimkus) ideju izveidot valsts pārvaldītu otrā līmeņa pensiju fondu. Pēc Šimonītes teiktā, šajā jomā ir liela konkurence, Lietuvā darbojas vairāki pensiju fondi, un to darbību regulē noteikumi. Viņa sacīja, ka, iespējams, problēma Lietuvā ir tā, ka nav tik lielas ieguldīšanas iespējas, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka nauda paliek Lietuvas ekonomikā, jo, pēc viņas teiktā, Lietuvā ļoti negribīgi tiek publiskoti valstij piederoši uzņēmumi. Pagājušajā nedēļā Lietuvas centrālās bankas vadītājs ierosināja izveidot valsts pārvaldītu otrā līmeņa pensiju fondu, lai konkurētu ar privātajiem fondiem. Viņš teica, ka iedzīvotāji varētu tikt automātiski uzņemti valsts fondā, kas palielinātu konkurenci tirgū.
“Port Lite” investē 80 miljonus eiro zivju pārstrādes rūpnīcā Liepājā
Lietuvas zivju produktu ražotājs “Port Lite” pirmdien, 9.septembrī, paziņoja par laša pārstrādes un ražošanas līnijas uzstādīšanu Latvijas pilsētā Liepājā. Uzņēmums ir pabeidzis 80 miljonus eiro vērto investīciju programmu 15 000 kvadrātmetru lielajai rūpnīcai, kuras darbība tika uzsākta 2021.gadā, un nu ir kļuvusi par lielāko laša produktu ražotāju Baltijas valstīs, paziņoja “Port Lite”. Uzņēmuma “Port Lite” dibinātājs un akcionārs Sigits Ambrazevičs (Sigitas Ambrazevičius) sacīja, ka “Port Lite” pārstrādās aptuveni 25 000 tonnu laša gadā un drīzumā sāks to pārdot Itālijā, Spānijā, Francijā, Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs. Rūpnīca ražo arī citus zivju produktus, piemēram, surimi nūjiņas.
Ministrija vēlas, lai līdz 2030.gadam būtu 15 500 profesionālo karavīru un 50 000 rezerves karavīru
Lietuvā līdz 2030.gadam jābūt 15 500 profesionālā militārā dienesta karavīriem un 50 000 aktīvās rezerves karavīriem, teikts valsts aizsardzības sistēmas personāla attīstības plānā 2024.-2030.gadam, pirmdien, 9.septembrī, paziņoja Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns sacīja, ka kājnieku divīzijā līdz ar tai piešķirtajām militārajām vienībām būs aptuveni 17 500 karavīru. Tā tiks veidota no profesionālā dienesta karavīriem un iesauktajiem, brīvprātīgajiem un aktīvās rezerves karavīriem. Saskaņā ar valdības rezolūcijas projektu no nākamā gada pakāpeniski tiks palielināts iesaucamo skaits, lai no 2027.gada obligātajam militārajam dienestam ik gadu iesauktu vairāk nekā 6 000 jauniešu. Saskaņā ar likumprojektu no 2030.gada uz deviņu mēnešu militāro dienestu tiks iesaukti 3 900 iesauktie, bet vēl 100 iesauktie uz trīs mēnešu apmācību armijai nepieciešamajās specializētajās profesijās. Turklāt profesionālo karavīru skaits pieaugs no 13 500 šogad līdz 15 500 līdz 2030.gadam, bet neprofesionālo karavīru skaits palielināsies par aptuveni 300.
