Lietuvā aizvadīts NATO samits, kurš kopumā nesis pozitīvas vēstis, un Lietuvas uzņēmums Ignitis paziņojis par plāniem ieguldīt 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes staciju tīkla attīstīšanā.
Turpina tiesvedību pret Veolia
Lietuvas apelācijas tiesa ceturtdien, 13.jūlijā, lēma, ka pirmās instances tiesa likumīgi uzsākusi Lietuvas Enerģētikas ministrijas prasības izskatīšanu par 240 miljonu eiro kompensācijas pieprasīšanu no Francijas uzņēmuma Veolia. Tiesa noraidīja Veolia, Vilniaus Energija un Litesko apelācijas pieteikumu, kura mērķis bija panākt valsts prasības atcelšanu. Apelācijas tiesa atstāja spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu, ka ministrijas prasība ir pareiza, un Lietuvas tiesas atbilst starptautiskajai jurisdikcijai. Lietuvas valsts vēlas pierādīt, ka Veolia un Icor nelikumīgi pārņēma apkures uzņēmumus vairākos desmitos Lietuvas pašvaldību no 993. līdz 2003.gadam, un guva peļņu uz patērētāju rēķina.
Sāk izmeklēšanu par iespējamo informācijas noplūdi NATO samita laikā
Lietuvas policija 13.jūlijā sākusi izmeklēšanu par iespējamo informācijas noplūdi sociālajos tīklos saistībā ar NATO samitu Viļņā. Trešdien, 12.jūlijā, saziņas platformā Telegram izplatījās informācija, ka kibernoziedznieku grupa From Russia With Love ieguvusi pieeju ierobežotas pieejas informācijai par NATO samita organizatoriskajiem jautājumiem, piemēram, apsardzi, atbildīgo virsnieku vārdus, delegāciju pārvietošanās maršrutus, izmantoto drošības sistēmu aprakstus un tamlīdzīgi. Nopludināto informāciju veido 30 dokumenti, kurus vēl nav apstiprinājuši atbildīgie dienesti.
Ignitis ieguldīs 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla veidošanā
Lietuvas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Group un tā meitasuzņēmumi Igaunijā un Latvijā gatavojas trīs līdz piecu gadu laikā ieguldīt līdz 115 miljoniem eiro elektroauto uzlādes tīkla attīstībā Baltijas valstīs. Ieguldījums tiks veikts saskaņā ar Ignitis Group stratēģiju, kas paredz paātrināt uzlādes staciju tīkla attīstību un izveidot lielāko ātrās uzlādes tīklu Baltijas valstīs, līdz 2026.gadam radot vairāk nekā trīs tūkstošus uzlādes staciju.
ASV prezidents Viļņā uzstājas ar runu
NATO samita laikā 12.jūlijā ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) uzrunā Viļņas iedzīvotājiem un viesiem sacīja, ka 1991.gada 13.janvāra notikumi parādīja pasaulei, ka nekas nevar dzēst lietuviešos degošo brīvības alku liesmu. Baidens Viļņas Universitātē sacīja: “Ir labi atgriezties Viļņā, valstī un pie cilvēkiem, kuri labāk nekā jebkurš cits zina brīvības spēku. Jūs parādījāt pasaulei, ka nekas nevar stāties pretī vienotībai. Un, kopā ar jūsu māsām un brāļiem Latvijā un Igaunijā, jūs ar vienotību palīdzējāt noslēgt atšķirtības ēru.”
Ārlietu ministrs nodēvē NATO lēmumus attiecībā uz Ukrainu par stratēģisku sasniegumu
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) aprakstījis NATO Viļņā pieņemtos lēmumus par iespējamo Ukrainas dalību aliansē par stratēģisku sasniegumu, tomēr aicināja aliansi spert soli tālāk, un nākamo samitu, kas notiks Vašingtonā, padarīt par patiesi vēsturisku notikumu. Saskaņā ar viņa teikto, Bukarestē Gruzijai un Ukrainai izteiktais solījums “bija spēcīgs paziņojums, un problēma nebija paziņojums kā tāds, bet gan mūsu apņēmības trūkums pēc tam”.
Lietuvā noritējušas mācības ar Francijas un ASV artilērijas vienībām
Pabrandes mācību poligonā netālu no Viļņas pirmo reizi norisinājās artilērijas mācības Barbara’s Resolve. Lietuvas bruņotie spēki otrdien, 11.jūlijā, informēja, ka mācībās piedalījās Lietuvas, Francijas un ASV artilērijas vienības. Viens no mācību mērķiem ir trenēties dažādu ieroču sistēmu lietošanā. Mācības apmeklēja Francijas un Lietuvas amatpersonas.
Baidens atkārtoti apstiprina ASV apņemšanos aizsargāt Lietuvu un Baltijas valstis
ASV prezidents Džo Baidens NATO samita laikā 11.jūlijā sacīja, ka ASV saglabā apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos, arī Lietuvu un Baltijas valstis. Tiekoties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda), Baidens sacīja: “ASV šeit šodien ir, lai apliecinātu mūsu atbildību NATO (..) Mēs esam atbildīgi Lietuvas, Baltijas valstu un NATO priekšā.”
Tiesa iesaldē Aviabaltika līdzekļus
Tiesa pēc Alžīrijas uzņēmuma Aero Delta Sarl lūguma likusi uz laiku iesaldēt Aviabaltika līdzekļus 980 000 eiro apjomā. Alžīriešu uzņēmums vēlas atgūt parādu no Jurijam Borisovam piederošā Lietuvas lidmašīnu apkopes un remonta uzņēmuma. Tiesa 11.jūlijā lēma daļēji apmierināt Aero Delta Sarl prasību, iesaldējot Aviabaltika līdzekļus 739 300 eiro, 150 000 ASV dolāru un 101 500 Šveices franku apjomā. Tas ticis darīts, lai novērstu Aviabaltika līdzekļu nodošanu trešajām pusēm, un labvēlīga lēmuma gadījumā varētu izpildīt alžīriešu prasību.
Prezidents apsveic Zviedrijas uzaicināšanu NATO
Gitans Nausēda pirmdien, 10.jūlijā, sveica lēmumu uzaicināt Zviedriju NATO, un norādīja, ka tas stiprinās gan Baltijas jūras reģionu, gan aliansi kopumā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltebergs (Jens Stolteberg) Viļņas samita priekšvakarā informēja, ka arī Turcijas prezidents piekritis nodot balsošanai parlamentā jautājumu par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Enerģētikas ministrija nodēvē iepirkumu pirmajai jūras vēja parka būvniecībai par veiksmīgu
Ingitis Group meitasuzņēmums Ignitis Renewables piedāvājis iemaksāt nodevu 20 miljonu eiro apmērā, lai sāktu veidot pirmo Lietuvas jūras vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavati. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) paziņoja, ka uzskata izsoli par ļoti veiksmīgu. “Pieaugot aizņemtā kapitāla izmaksām, pieaugot aprīkojuma cenām un elektrības cenai atgriežoties gandrīz pirmskrīzes līmenī, atjaunīgo energoresuru izmantošana kļuvusi mazāk pievilcīga. Neskatoties uz to, mums izdevies pārliecināt attīstītājus ieguldīt Lietuvā, kas ir liels panākums,” sacīja Kreivis.
