Nedēļa Lietuvā | Viļņas universitāte atlaiž profesoru, kurš noliedza Baltijas valstu okupāciju, Augstākā tiesa atsakās pieņemt Francijas uzņēmuma apelāciju

Pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrija paziņoja, ka atbalsta noilguma termiņa pagarināšanu dzimumnoziegumiem pret bērniem.

Lietuva slēdz divus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju

Ceturtdienas, 17.augusta, pusnaktī Lietuva slēdza divus no sešiem robežkontroles punktiem ar Baltkrieviju, 18.augustā paziņoja Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Grigiene (Lina Laurinaitytė-Grigienė). Uz slēgtajiem kontrolpunktiem tiks piegādāti bloki un tuvākajā laikā tiks uzstādītas kontakttīkli. Lietuva apgalvo, ka robežkontroles punktu slēgšana ir reakcija uz iespējamiem draudiem saistībā ar Vagner kaujinieku pārcelšanos uz Baltkrieviju, lai gan Robežkontroles punktu attīstības komisija šo soli apstiprināja jau maijā, vairāk nekā mēnesi pirms algotņu grupējuma līdera Jevgeņija Prigožina sacelšanās pret Krievijas militārpersonām.

Lietuva apsver iespēju palielināt SDG termināļa jaudu

Piektdien, 18.augustā, termināļa operatora Klaipėdos Nafta izpilddirektors Darjus Šilenskis (Darius Šilenskis) paziņoja, ka Lietuva apsver iespēju palielināt Independence peldošās uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas (FSRU) ikgadējo regazifikācijas jaudu no 3,75 miljardiem kubikmetru (mljrd. m3) līdz pieciem miljardiem kubikmetru (mljrd. m3), kas ir mazāk, nekā iepriekš domāts. Agrāk tika apsvērta iespēja palielināt jaudu līdz 6,25 miljardiem kubikmetru. Izpilddirektors atkārtoti uzsvēra, ka galīgo lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SDG) paplašināšanu paredzēts pieņemt šā gada pēdējā ceturksnī. Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivi (Dainius Kreivys) 2022.gada aprīlī paziņoja, ka Lietuva izvērtē iespējas finansēt SDG termināļa paplašināšanu, piebilstot, ka tas būs atkarīgas no tā, vai ieguldījumi atmaksāsies.

Lietuva ziņo par 50 jauniem COVID-19 gadījumiem, nāves gadījumu nav

Piektdien, 18.augustā, valsts sabiedrības veselības iestāde (NVSC) paziņoja, ka ceturtdien, 17.augustā, Lietuva ziņojusi par 50 jauniem inficēšanās gadījumiem ar koronavīrusu COVID-19 un nevienu nāves gadījumu. Slimnīcās šobrīd ir 18 pacienti ar konstatētu COVID-19, tostarp viens gadījums intensīvās terapijas nodaļā. Primārās inficēšanās rādītājs 14 dienu laikā ir palielinājies līdz 13 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet pozitīvo testu procentuālais rādītājs septiņu dienu laikā ir 12,3%. Jaunu koronavīrusa gadījumu skaits Lietuvā sasniedza maksimumu 2022.gada februāra sākumā, kad katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 jaunu inficēšanās gadījumu.

Augstākā tiesa atsakās pieņemt Francijas uzņēmuma apelāciju

Trešdien, 16.augustā, Lietuvas Augstākā tiesa noraidīja Francijas enerģētikas grupas Veolia un tās Lietuvas partneru apelāciju par viņiem nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar Enerģētikas ministriju, kas pieprasīja no viņiem 240 miljonus eiro kā kompensāciju par valstij un patērētājiem nodarīto kaitējumu. Tas nozīmē, ka spēkā paliek Apelācijas tiesas 13.jūlija lēmums, ar kuru tika apstiprināts Viļņas apgabaltiesas lēmums pieņemt izskatīšanai ministrijas prasību. Veolia un tās partneri Vilniaus Energija un Litesko cīnījās par to, lai valsts prasību pret viņiem neizskatītu Lietuvas tiesa. Viņi apgalvo, ka strīdu nevar izskatīt Lietuvas tiesās bez ārvalstu ieguldītāja piekrišanas, ko tas nav devis. Turklāt puses ir vienojušās strīdus risināt ārpus Lietuvas jurisdikcijas.

Ministrija atbalsta vienādus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

Ceturtdien, 17.augustā, iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) paziņoja, ka Iekšlietu ministrija atkārtoti uzsvērusi, ka Lietuvai būtu jāpiemēro vienādi ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, taču šādu tiesību aktu projektu izstrādās un iesniegs Ārlietu ministrija vai deputāti. Parlaments šā gada sākumā pieņēma likumu par ierobežošanas pasākumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, taču uz Baltkrievijas pilsoņiem attiecoties mazāk ierobežojumu. Likums par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz militāro agresiju pret Ukrainu, ir noteicis pagaidu ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt Lietuvas vīzas un e-rezidenta statusu, kā arī aizliedz viņiem ievest Lietuvā Ukrainas grivnas. Pasākumi ir spēkā no šā gada 2.maija līdz 2024.gada 3.maijam. Tomēr Krievijas pilsoņiem tiek piemēroti papildu ierobežojumi ieceļošanai Lietuvā un nekustamā īpašuma iegādei valstī. Kā arī Lietuva uz laiku atsakās pieņemt viņu uzturēšanās atļauju pieteikumus. Parlaments aprīļa beigās pieņēma likumu, pārvarot prezidenta Gitāna Nausēdas (Gitanas Nausėda) veto, kurš ierosināja noteikt vienādus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Viļņas universitāte (VU) atlaiž krievu profesoru, kurš noliedza Baltijas valstu padomju okupāciju

Viļņas Universitāte paziņoja par līguma izbeigšanu ar krievu profesoru Andreju Desņicki, kurš noliedza Baltijas valstu okupāciju. Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāns profesors Mindaugs Kvietkausks (Mindaugas Kvietkauskas) Lietuvas radio (LRT) sacīja, ka Desņickis, kurš kopš pagājušā gada rudens strādā Viļņas Universitātē par pētnieku un pasniedzēju, dzīvojot Maskavā, rakstījis publikācijas, kurās noliedzis Lietuvas un pārējo Baltijas valstu padomju okupāciju. Viņš krievu auditorijai stāstīja, ka Staļins šīs valstis neokupēja, bet tikai uzstāja, lai tās pievienojas Padomju Savienībai.

Lietuvas mērķis ir sniegt ieguldījumu Ukrainas karavīru rehabilitācijas centros

Pirmdien, 14.augustā, Lietuvas valdības kanclere Giedre Balčitīte (Giedrė Balčityte) paziņoja, ka Lietuva vēlas sniegt savu ieguldījumu plānotajos rehabilitācijas centros Ukrainas karavīriem. Šo iniciatīvu viņa atklāja attālinātas tikšanās laikā ar Ukrainas veselības ministru Viktoru Ļaško. Kanclere sacīja, ka Lietuva šo atbalsta jomu Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas militāro agresiju, uzskata par vienu no savām prioritātēm. Viņa sacīja, ka šī iniciatīva varētu kļūt par modeli rehabilitācijas centriem, kas ne tikai nodrošina kvalitatīvu ārstēšanu, bet arī attīsta jaunas ārstēšanas metodes un veic pētījumus, kā arī dalās ar zināšanām un pieredzi.

Pēc vētrām bankā saņemts vairāk nekā 700 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu

Saistībā ar vētru šā mēneša sākumā Swedbank P&C Insurance līdz šim ir reģistrējusi vairāk nekā 700 apdrošināšanas gadījumu visā Baltijā. Lielāko daļu atlīdzību pieteikuši mājokļa apdrošinājuma ņēmēji, taču cietuši arī daudzi transportlīdzekļi. Pirmdien, 14.augustā, banka paziņoja, ka vislielākos zaudējumus radījis vējš un krusa. Lietuvu vissmagāk skāra spēcīgais vējš. Sākotnēji mājokļa apdrošināšanā tika iesniegti 340 000 eiro, bet transportlīdzekļu apdrošināšanā – aptuveni 130 000 eiro.

Ministrija atbalsta noilguma termiņa pagarināšanu dzimumnoziegumiem pret bērniem

Pirmdien, 14.augustā, Lietuvas Tieslietu ministrija paziņoja, ka tā iesaka valdībai atbalstīt noilguma termiņa pagarināšanu dzimumnoziegumiem pret bērniem, taču tās ierosinātā redakcija nav tik stingra kā tā, kas tiek apspriesta parlamentā. Paredzams, ka Ministru kabinets šo jautājumu apspriedīs tuvākajās dienās. Kriminālkodeksa grozījumu projekts, kas par vairākiem desmitiem gadu pagarinātu noilguma termiņu dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem, ir izturējis pirmo lasījumu parlamentā. Saskaņā ar ierosināto grozījumu noilguma termiņš par šāda veida nodarījumiem sāksies, kad cietušajam apritēs 35 gadi.

Pēc braukšanas reibumā ministra vietnieks atstāj amatu

Ārlietu ministra vietnieks Mantas Adomenas (Mantas Adomėnas), kurš atkāpjas no amata pēc tam, kad nedēļas nogalē tika pieķerts, braucot alkohola reibumā, šonedēļ atstāja savu amatu, nododot savus pienākumus citiem ministra vietniekiem. Pagājušajā sestdienā, 12.augustā, sociālajā tīklā Facebook Adomenas informēja sabiedrību, ka viņu apturējusi policija, kad viņš vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā. Viņš paziņoja, ka izsaka nožēlu un atvainojas, un atkāpjas no amata. Landsberģis (Landsbergis) un premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) paziņoja, ka viņi atbalsta vietnieka lēmumu atkāpties no amata.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas