Migrantu skaits, kas Eiropas Savienībā (ES) ieceļojuši pa tam neparedzētiem maršrutiem, 2024.gadā kopumā samazinājās par 38%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021.gada, kad migrāciju ietekmēja Covid-19 pandēmija, otrdien, 14.janvārī, paziņoja ES robežkontroles aģentūra “Frontex”, vēsta “Reuters”.
Tomēr to cilvēku skaits, kuri šķērsoja ES robežas no Baltkrievijas un Krievijas, pieauga par 192% – līdz 17 000, ziņo aģentūra.
Ievērojams skaits migrantu, vai patvēruma meklētāju ieradās arī no Sīrijas, Afganistānas, Ēģiptes un Āfrikas valstīm, pat ja ceļi uz ES mainījās.
Nelegālā migrācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem jautājumiem Eiropas politikā, jo daudzas galēji labējās un populistiskās partijas nesenajās un gaidāmajās vēlēšanās, tostarp nākamā mēneša vēlēšanās Vācijā, kampaņās sola stingrākus pasākumus migrācijas jomā.
“Frontex” paziņoja, ka pagājušajā gadā nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies līdz nedaudz vairāk nekā 239 000, pateicoties intensīvākai ES un partneru sadarbībai cīņā pret kontrabandas tīkliem.
Kopējo nelegālās migrācijas samazinājumu galvenokārt noteica tas, ka par 59% samazinājās migrantu ieceļošana pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, jo samazinājās izceļošana no Tunisijas un Lībijas, un par 78% samazinājās ieceļošana pa Rietumbalkānu maršrutu, pateicoties reģiona valstu aktīvajiem centieniem apturēt migrācijas plūsmu, norādīja “Frontex”.
Taču par 14% vairāk (līdz 69 400) bija nelikumīgu robežas šķērsošanas mēģinājumu Vidusjūras austrumu maršrutā, pateicoties jauniem koridoriem no Lībijas austrumu daļas, pa kuriem galvenokārt ieradās migranti no Sīrijas, Afganistānas un Ēģiptes.
Par 18% palielinājās arī to migrantu skaits, kuri Kanāriju salas sasniedz pa Rietumāfrikas maršrutu, un pagājušajā gadā nelegālo migrantu skaits sasniedza gandrīz 47 000, ko veicināja izceļošana no Mauritānijas.
“Lai gan 2024.gadā ievērojami samazinājās nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu skaits, tas arī parādīja jaunus riskus un mainīgo dinamiku,” sacīja “Frontex” vadītājs Hanss Leijtenss (Hans Leijtens).
Lasiet arī: Kremlis no ES uzņēmumiem nodokļos nopelnījis trīs miljardus eiro