Prokurors Jānis Baumanis noraidījis komersanta “Kaspianlab LP” pārstāvja Oskara Rodes pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kaut arī gada sākumā Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzina savulaik noteiktos ierobežojumus iesniegt pierādījumus apgabaltiesai šāda veida procesos, noskaidroja aģentūra LETA.
Gada sākumā ST atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629.panta ceturtā daļa, kas līdz 2024.gada 22.oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei.
Tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.
Lieta bija ierosināta pēc juridisko personu – “Kaspianlab LP” un AS “ASG Resolution Capital” – pieteikumiem par Kriminālprocesa likuma panta atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētā norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu līdzvērtīgu iespēju principam, proti, apstrīdētā norma ierobežojot personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu.
Pamatojoties uz ST spriedumu, Rode bija iesniedzis pieteikumu par procesa atjaunošanu, jo lietā tika iesniegti jauni pierādījumi.
Izvērtējot no kriminālprocesa 2022.gada 10.martā izdalītā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu materiālus un jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas materiālus, prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrada pamatu Ekonomisko lietu tiesas 2022.gada 4.jūlija lēmuma vai Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 21.aprīļa lēmuma atcelšanai.
Prokurors norāda, ka, sākot jaunatklāto apstākļu izmeklēšanu, tika ņemts vērā, ka attiecībā uz Kriminālprocesa likuma 655.panta otrās daļas ceturto punktu, kurā kā jaunatklāts apstāklis paredzēts ST atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies nolēmums, Augstākā tiesa (AT) iepriekš ir izdarījusi izņēmumu, attiecinot šo apstākli arī uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
Proti, citos kriminālprocesos AT sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņēma lēmumu atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai.
Prokurors uzsver, ka kopš 2018.gada ir pagājuši jau gandrīz septiņi gadi un pa šo laiku likumdevējs nav grozījis Kriminālprocesa likuma 62.nodaļā paredzēto kārtību, proti, likumdevējs nav akceptējis AT pieeju, kurā Kriminālprocesa likuma 62.nodaļa attiektos uz procesu, kas reglamentēts Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā.
Rezumējumā prokurors uzsver, ka minēto lūgumu faktiskais noraidīšanas pamats nebija Kriminālprocesa likuma 629.panta ceturtā daļa, bet gan tas, ka saistībā ar pirmo komersanta “Kaspianlab LP” lūgumu tiesa atzina, ka tas nav izpildāms, jo Kriminālprocesa likuma 59.nodaļa neparedz liecinieku pratināšanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, bet saistībā ar otro komersanta “Kaspianlab LP” lūgumu tiesa atzina, ka iesniegtie dokumenti nav saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi.