Nīderlandes galēji labējā līdera Gērta Vildersa “Brīvības partija” (PVV) otrdien, 3.jūnijā, izstājās no valdošās koalīcijas, kas, visticamāk, izraisīs labējo partiju valdības krišanu un jaunas vēlēšanas, vēsta “Reuters” un “Politico”.
Iespējamās ārkārtas vēlēšanas notiktu laikā, kad Eiropā pieaug galēji labējo spēku ietekme.
Vilderss paziņoja, ka viņa partija izstājas, jo pārējie trīs koalīcijas partneri nav gatavi nekavējoties atbalstīt viņa “desmit punktu plānu” patvēruma meklētāju migrācijas apturēšanai.
“PVV solīja vēlētājiem visstingrāko bēgļu politiku,” tostarp priekšlikumu “slēgt robežas patvēruma meklētājiem,” Vilderss paziņoja žurnālistiem otrdienas rītā. Kad viņa koalīcijas partneri atteicās nekavējoties parakstīt plānus, “man nebija citas izvēles, kā teikt: mēs atsakāmies atbalstīt šo kabinetu,” viņš sacīja.
Viņš sacīja, ka ir informējis premjerministru Diku Shofu, ka visi ministri no viņa PVV partijas atstās valdību.
Viņš piebilda: “Es apņēmos īstenot stingrāko patvēruma politiku, nevis Nīderlandes sabrukumu.”
Vildersa negaidītais solis pieliek punktu jau tāpat nestabilajai koalīcijai, kas kopš tās izveidošanas pagājušā gada jūlijā cīnījās, lai panāktu jebkādu vienprātību.
Jaunu vēlēšanu perspektīva palielina politisko nenoteiktību eiro zonas piektajā lielākajā ekonomikā.
Tas, visticamāk, aizkavēs lēmuma pieņemšanu par aizsardzības izdevumu palielināšanu, lai sasniegtu jaunos NATO mērķus, un atstās Nīderlandi pagaidu valdības rokās, kad tā šomēnes Hāgā uzņems pasaules līderus NATO samitā.
Tikmēr Vildersa koalīcijas partneri reaģēja ar neticību un sašutumu.
“Mūsu kontinentā notiek karš. Tā vietā, lai pieņemtu izaicinājumu, Vilderss parāda, ka nav gatavs uzņemties atbildību,” sacīja konservatīvās VVD partijas līderis Dilans Jesilgozs.
“Šajā brīdī ir bezatbildīgi gāzt valdību,” sacīja centristiskās NSC partijas līdere Nikoliena van Vronhovena.
Pēc PVV izstāšanās pārējām partijām ir iespēja mēģināt turpināt darbu mazākuma valdībā, lai gan tas nav gaidāms.
Opozīcijas līderis Franss Timmermanss sacīja, ka vienīgā iespēja ir jaunas vēlēšanas.
“Es neredzu citu veidu, kā izveidot stabilu valdību,” sacīja Leiboristu/Zaļo koalīcijas līderis.
Vilderss uzvarēja pēdējās vēlēšanās 2023.gada novembrī ar pārsteidzoši lielu pārsvaru, iegūstot 23% balsu, bet nesenās aptaujas liecina, ka kopš stāšanās valdībā viņš ir zaudējis daļu atbalsta.
Aptaujas liecina, ka atbalsts viņa partijai šobrīd ir apmēram 20%, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik Leiboristiem/Zaļajiem, kas pašlaik ir otrā lielākā partija parlamentā.
Vildersa desmit punktu plāns ietvēra robežu slēgšanu visiem patvēruma meklētājiem, Sīrijas bēgļu nosūtīšanu atpakaļ uz dzimteni un patvēruma mītņu slēgšanu.
Citas idejas bija izraidīt migrantus, kas ir notiesāti par smagiem noziegumiem, un izmantot armiju, lai pastiprinātu robežkontroli.
Vilderss, kurš 2016.gadā tika notiesāts par diskrimināciju, pats nebija pievienojies valdībai. Nespējot iegūt atbalstu, lai kļūtu par premjerministru, viņš izveidoja koalīciju ar trim konservatīvajām partijām. Kabinetu vada Shofs.
Lasiet arī: Braže skaidro, kāpēc spiediens pret Krieviju ir ceļš uz mieru
