Trešdien, balsojot par Jelgavas novada domes priekšsēdētājas vietnieces Ilzes Vītolas (LZS) atbrīvošanu no amata, viņai pārmesta arī partijas biedra iespējamā kriminālā nodarījuma slēpšana.
Vītola no amata atbrīvota ar 11 deputātu balsīm “par”. Pieci bija pret, bet trīs balsojumā atturējās.
Deputāte Irina Dolgova (S), pamatojot ierosinājumu atbrīvot Vītolu no amata, viņai pārmeta domes darba neorganizēšanu, dažādu jautājumu apzinātu noklusēšanu un lēmumu nepieņemšanu.
Savukārt Dainis Liepiņš (LRA) komentēja, ka Vītolas politiskajam spēkam, ņemot vērā ilgo pieredzi novada domē, ir radusies nesodāmības un pārākuma sajūta.
Arī domnieks Uldis Ainārs (JV) apgalvoja, ka domes priekšsēdētāja vietniece slēpj svarīgu informāciju, kas saistīta ar pašas partijas biedru, domes deputātu. Viņš jautāja, vai Vītola zina par “incidentu skolā”, vai viņa ir informēta, kāda tiesa notiks 16.septembrī un kas tajā ir apsūdzētais.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 16.septembrī plkst.10 Zemgales rajona tiesa skatīs lietu, kurā apsūdzēts deputāts Juris Razživins (LZS). Viņam celta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 126.panta 1.daļu – par vidēja smaguma miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Domes sēde turpinās un tajā plānots ievēlēt jaunu vicemēru.
Jau ziņots, ka pašvaldībā pagājušajā nedēļā tika saņemts desmit domes deputātu parakstīts iesniegums ar aicinājumu sasaukt domes ārkārtas sēdi un skatīt jautājumu par Vītolas atbrīvošanu no amata un jauna priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu.
Savukārt Vītolas politisko spēku pārstāvošā pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte, par kuras atstādināšanu uz laiku lēma novada deputāti, izplatītajā paziņojumā pauž, ka pamatota iemesla Vītolas gāšanai nav, “tik vien cik politiska retorika, centieni mazināt Latvijas Zemnieku savienības ietekmi domē”. Viņa uzskata, ka tā, visticamāk, ir sodīšana par Andra Ozoliņa (LZP) neatbalstīšanu domes priekšsēdētāja amatam.
“Vienlaikus spēku samērs ļauj soli pa solim izspēlēt centienus pārņemt varu, izrēķināties ar izpildvaru, kas nepārtraukti risinājies jau mēnešiem, bet līdz ar manis atstādināšanu ir ērtāk īstenojama. Līdzīgs scenārijs bija vērojams 2021.gadā, kad atstādināšana ļāva “nomest” tā brīža domes priekšsēdētāju,” apgalvo Lonerte.
Pēc tam, kad 3.aprīlī no amata atkāpās toreizējais domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (LA), Jelgavas novada domes darbs jau vairāk nekā četrus mēnešus rit bez domes priekšsēdētāja.
Lasiet arī: Vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!