Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1 671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1 644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1 743 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2024.gada pirmo ceturksni – mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā – par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā – par 4,8%.
Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī bija 11,41 eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni ir pieaugums par 8,9%, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni – par 7,2%.
Savukārt vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, 2024.gada otrajā ceturksnī bija 1 213 eiro jeb 72,6% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 8,9%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024.gada otrajā ceturksnī bija 1350 eiro. Salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, kad bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro, tā pieaugusi par 135 eiro jeb 11,1%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 991 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 11,6%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās, atzīmē statistikas pārvaldē.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Latvijā kopumā pieauga par 8,5% jeb 290,2 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7500 jeb 1%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,6%, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā.
Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, – par 15,6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 14,4%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē –par 11,5%.
Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.
2024.gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās – 2 847 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – 2 661 eiro, enerģētikā – 2 217 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 2102 eiro, valsts pārvaldē – 1 959 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1 824 eiro, veselības un sociālajā aprūpē – 1754 eiro, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 1 747 eiro.
Zemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.
2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieaugusi Zemgalē – par 12%, Latgalē –par 11,6% un Vidzemē – par 10,9%.
Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 842 eiro, savukārt zemāk – Latgalē, kur tā bija 1194 eiro, kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē – par 2,1 procentpunktu.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieaugusi no 13,12 eiro līdz 14,3 eiro jeb par 9%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,5% un nostrādāto stundu samazinājums par 0,4% gada laikā.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka kopš 2023.gada otrā ceturkšņa vidējā atalgojuma gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās. Igaunijā 2024.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 7,2%, bet Lietuvā pieaugums bija par 9,8%.
Lasiet arī: VID par skaidras naudas darījumiem virs 750 eiro informēs finanšu iestādes