Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, ziņo Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā arī norāda, ka tādējādi šī prasība nebūs attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nebūs šādas izpētes intereses fokusā.
Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, FM ir izstrādājusi un 20.augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, fokusējot uzmanību uz regulāru liela apmēra skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.
FM atzīmē, neskatoties uz to, ka bezskaidras naudas proporcija norēķinos nepārtraukti pieaug, daudzi cilvēki joprojām izmanto skaidru naudu kā sev ērtu maksāšanas veidu, kas pēc savas būtības nav nekas slikts vai nepareizs. Vienlaikus skaidra nauda bieži tiek izmantota arī kā instruments ēnu ekonomikas aktivitātēm.
Apkopotie dati liecina, ka skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023.gadā veidoja vairāk nekā 2,1 miljardu eiro, bet izmaksas – vairāk nekā 4,6 miljardus eiro.
Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē.
Līdz ar to FM mērķis ir iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, lai kopējā plūsmā spētu identificēt tieši nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus, skaidro ministrijā.
Tāpat plānotie grozījumi paredz papildināt jau šobrīd kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju VID ziņoto informāciju par fizisku personu kontu apgrozījumu, izdalot tajā atsevišķu pozīciju par skaidras naudas darījumiem.
VID šobrīd saņem informāciju par fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro. Plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums papildu līdzšinējiem datiem sniegt informāciju VID, ja iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa būs 7 000 eiro vai vairāk.
FM skaidro, ka šādas informācijas nonākšana VID automātiski nenozīmē, ka persona nokļūs zem īpašas uzraudzības. Šī informācija tiks vērtēta kopsakarā ar citu VID rīcībā esošu informāciju. Personas tiks uzrunātas gadījumos, ja tām ir tiešām būtiskas ienākumu un izdevumu nesakritības. Arī šādu nesakritību konstatēšana ne vienmēr nozīmē, ka persona izvairās no nodokļu nomaksas. Var gadīties, ka nav deklarēti ar nodokli neapliekamie ienākumi, tad VID palīdzēs personai situāciju izprast un sakārtot.
Savukārt juridiskajām personām, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, grozījumi likumā paredz pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā, ja klients vēlas norēķināties tādā veidā.
Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, tostarp ar maksājumu kartēm. Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai.
Tādējādi plānotais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas veidā, norāda FM.
Lasiet arī: Aizsardzības ministrs atbalsta sieviešu obligāto dienestu