No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.
Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.
VID turpmāk attīstīsies kā klientorientēta servisa iestāde, kas kalpo sabiedrības interesēm.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka no VID tiks nodalītas struktūrvienības, kuru darbības mērķis ir novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus vai konsultācijas.
Tādējādi tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās strukturālā autonomija, veicot tās nošķiršanu no VID.
Tāpat reforma paredz mainīt padotības īstenošanas formu pār VID, nosakot, ka turpmāk finanšu ministrs īsteno padotību pār VID nevis tieši, bet ar FM starpniecību.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ir būtiski panākt, lai VID un sabiedrības sadarbības modelis attīstītos atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) redzējumam, proti, nodokļu administrāciju attīstīt un virzīt uz augstu savstarpējās sadarbības līmeni – no “nodokļu administrācija – nodokļu maksātājs” un “nodokļu administrācija – klients” līmeņa, uz “partnerattiecību” līmeņa sasniedzamību.
Virzoties uz efektīvu valsts pārvaldi, FM ieskatā jānodrošina fokuss uz digitāli organizētiem procesiem un mākslīgā intelekta potenciāla realizēšanu VID, tajā skaitā VID pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam.
VID attīstības stratēģija 2023.-2026.gadam izvirza mērķi kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.
Ziņojumā teikts, ka viens no VID attīstību kavējošiem faktoriem ir liels papildus uzlikto VID darbībai neraksturīgo funkciju un uzdevumu apjoms, kas noslogo VID kapacitāti pamatfunkciju nodrošināšanā.
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” VID ir nodokļu administrācija. Ņemot vērā, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, attiecīgi VID nozīmīgākā funkcija ir nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas.
Tādējādi, lai VID spētu nodrošināt savu tiešo funkciju pilnvērtīgu izpildi, kas saistīta ar nodokļu administrēšanu, nepieciešams apsvērt iespēju pilnībā atteikties no nodokļu administrācijai neraksturīgajām funkcijām, informē FM.
Lielākas nodokļu un muitas administrācijai neraksturīgās funkcijas, kuras veic VID, ir sekojošas – valsts amatpersonu sarakstu, to grozījumu un valsts amatpersonu deklarāciju pieņemšana, kvalitātes pārbaude un apstrāde, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību īstenošana, valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Tāpat FM atzīmē, ka VID īsteno ne tikai administratīvā rakstura funkcijas nodokļu administrēšanas jomā, bet arī funkcijas un uzdevumus krimināltiesību jomā, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, un veicot likumpārkāpumu atklāšanu VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, tātad vienlaicīgi nodrošinot gan izmeklēšanas, gan pakalpojumu un konsultāciju sniedzēja iestādes funkcijas.
Ziņojumā teikts, ka nereti sabiedrība arī VID īstenotās nodokļu administrācijas pārbaudes uztver kā represīvas.
Tāpat FM norāda, ka VID īsteno arī administratīvā pārkāpuma procesu, un pēc savas būtības arī šī funkcija ir represīva. FM atzīmē, ka VID kā uz sadarbību vērsta iestāde šajos gadījumos (atšķirībā no gadījumiem, kad tiek veikta likumpārkāpumu atklāšana) sākotnēji konsultē nodokļu maksātāju un soda vai īsteno piespiedu darbības tikai tad, kad nodokļu maksātājs uz sadarbību nav vērsts.
Tāpat FM vērš uzmanību, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektoram pilnvaras veikt kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektora kompetenci pārbaudīt kriminālprocesa materiālus, uzraudzīt kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcību, jo atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, izmeklētāja tiešais priekšnieks ir tā persona, kas kontrolē konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā, bet prokuratūra veic kriminālprocesa uzraudzību.
Taču esošajā VID struktūrā, kuru kopumā vada ģenerāldirektors, ietilpst divas izmeklēšanas iestādes – VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde un VID Iekšējās drošības pārvalde, par kuru īstenotajām izmeklēšanas darbībām un citiem ar to darbību saistītajiem jautājumiem publiskajā vidē bieži virmo negācijas un vienlaikus nepamatoti tiek izteikti pārmetumi arī VID ģenerāldirektoram, lai gan kriminālprocesuālo darbību uzraudzība un kontrole nav tā kompetences tvērums.
Ievērojot iepriekš minēto, FM ieskatā ir izvērtējams jautājums par izmeklēšanas iestāžu nodalīšanu no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, lai stiprinātu nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai, proti, sniegt pakalpojumus un konsultācijas nodokļu maksātājiem, veikt nodokļu ieņēmumu nodrošināšanu un sekmēt to iekasēšanas efektivitātes palielināšanu, kā arī nodrošināt muitas politikas īstenošanu.
Vienlaikus FM ieskatā tas būtu solis uz sabiedrībā iesakņojošos viedokļa maiņu par VID kā represīvu iestādi, sekmējot sabiedrības uzticēšanos VID, tādējādi sasniedzot VID stratēģijā noteikto misiju – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.
Kā vienu no VID reorganizācijas pozitīviem aspektiem, veicot izmaiņas VID struktūrā, proti, no VID nodalot nodokļu un muitas policiju, FM norāda, ka samazināsies nelabvēlīgas komunikācijas riski, kas iepriekš radīja sekas iestādes reputācijai, jo publiskajā komunikācijā VID un nodokļu un muitas policija būtu nodalītas, attiecīgi nošķirtas atbildības.
FM uzskata, ka organizatoriski nodalot no VID izmeklēšanas iestādes funkcijas, VID palielināsies iespējas koncentrēt uzmanību un resursus VID stratēģiski vidējā termiņa mērķa sasniegšanai, proti, kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm, kā arī nodokļu administrēšanas “partnerattiecību” modeļa, kas vērsts uz digitālo transformāciju, administratīvā sloga mazināšanu un ātru, ērtu datu pieejamību nodokļu un muitas saistību izpildei, iedzīvināšanai un attīstībai.