Nobela fonds sestdien, 2.septembrī, atsaucis savu pretrunīgi vērtēto lēmumu aicināt Krieviju, Baltkrieviju un Irānu uz šā gada balvu pasniegšanas ceremoniju Stokholmā, atsaucoties uz negatīvo reakciju Zviedrijā un plašo kritiku pasaulē, vēsta BBC.
Pagājušajā gadā Krievija un Baltkrievija tika izslēgtas Ukrainas kara dēļ, savukārt Irāna tika izslēgta cilvēktiesību apsvērumu dēļ.
Ukraina kritizējusi sākotnējo lēmumu – aicināt šo valstu pārstāvjus uz ceremoniju un
lēmuma atcelšanu, uzskatot par “humānisma uzvaru”.
Nobela fonds sākotnēji aizstāvēja savu lēmumu aicināt Krieviju, Baltkrieviju un Irānu, sakot, ka “ir svarīgi sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrību ar vērtībām un vēstījumiem, ko Nobela prēmija pārstāv”, jo, piemēram, pagājušajā gadā piešķirtā miera prēmija vēstīja skaidru politisko nostāju,
atzīstot cilvēktiesību aktīvistus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī ukraiņus, kuri bija iesaistīti Krievijas kara noziegumu dokumentēšanā, taču atzina, ka reakcija ir aizēnojusi tās iecerēto vēstījumu.
Tāpēc fonds nolēmis neaicināt šo valstu vēstniekus uz Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā, bet, kā iepriekš, visi vēstnieki esot lūgti uz ceremoniju Oslo.
Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā 10.decembrī, Alfrēda Nobela (Alfred Nobel) nāves gadadienā, un Zviedrijas karalis godina dažādu nozaru laureātus. Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonija vienlaikus notiek Oslo, Norvēģijā.
Sestdienas paziņojumā netika kliedētas zviedru bažas par to, ka uzaicinājums ir adresēts Zviedrijā parlamentāri pārstāvētām partijām, tostarp pretrunīgi vērtētajai Zviedrijas Demokrātu partijai, kurai ir vēsturiskas saites ar nacistu simpatizētājiem.
Lasiet arī: Medvedevs paziņo, ka Krievija šogad armijā iesaukusi 280 000 cilvēku
