Šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim, Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centram Memoriāls un Ukrainas Pilsonisko brīvību centram (CCL) par viņu centieniem dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus.
«Viņi ir pielikuši ārkārtīgas pūles, lai dokumentētu kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Viņi kopā demonstrē pilsoniskās sabiedrības nozīmi mieram un demokrātijai,» žurnālistiem pavēstīja Norvēģijas Nobela komitejas vadītāja Berita Reisa-Andersena (Berit Reiss-Andersen).
Viņa sacīja, ka komiteja vēlējusies «pagodināt trīs izcilus cilvēktiesību, demokrātijas un mierīgas līdzāspastāvēšanas aizstāvjus kaimiņvalstīs Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā».
«Konsekventi cenšoties atbalstīt cilvēciskās vērtības, antimilitārismu un tiesību principus, šī gada laureāti ir atdzīvinājuši un godinājuši Alfrēda Nobela vīziju par mieru un brālību starp tautām, vīziju, kas mūsdienu pasaulē ir visvairāk nepieciešama,» norādīja Reisa-Andersena.
Viņa arī aicināja Baltkrievijas varasiestādes atbrīvot ieslodzīto Beļacki, kā arī mudināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem.
60 gadus vecais Beļackis, kurš dibinājis cilvēktiesību aizstāvības organizāciju Vjasna (Pavasaris), kopš pagājušā gada jūlija Baltkrievijā atrodas apcietinājumā. 1989.gadā dibināto cilvēktiesību aizsardzības centru Memoriāls Krievijas varasiestādes likvidēja pagājušā gada nogalē.
CCL kopš Krievijas iebrukuma dokumentējis teju 20 000 Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā, tai skaitā spīdzināšanu un uzbrukumus skolām un slimnīcām.
Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Krievijas neatkarīgā laikraksta Novaja gazeta galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu cīņā par izpausmes brīvību.
