Atgriezies no vasaras atvaļinājuma, arī TV3 analītiskais radījums Nekā personīga pievēršas jaunās valdības veidošanas gaitai. Pārstāstot jau notikušo, raidījums pašu būtiskāko, te virsrakstā minēto ziņu, nez kāpēc piemin teju vai garāmejot.
Kā bija sagaidāms, Valsts prezidents aizvadītajā nedēļā valdības sastādīšanu uzticēja labklājības ministrei Evikai Siliņai no Jaunās Vienotības (JV). Koalīcijas izveidei laika ir maz, jo oktobrī Saeima grib skatīt nākamā gada budžetu un nepieļaut pērnā gada scenāriju, kad ieilgušo valdības veidošanas sarunu dēļ, bija jāpieņem tehniskais budžets.
Taču, vai izdosies vienoties par būtiski kvalitatīvāku koalīcijas sastāvu, vairāk stāsta raidījuma žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere:
“Citējot Valsts prezidentu, neviens nav tik naivs, lai ticētu, ka ir iespējams izveidot piecu partiju koalīciju no Saeimā ievēlētajiem spēkiem, vispirms jau partiju ideoloģisko atšķirību dēļ. Taču tas, vai nākamo valdību stutēs mazliet virs 50 balsīm Saeimā vai vairāk, lielā mērā ir arī atkarīgs, kādas garantijas JV spēs dot, ka varas lēmumus caur ZZS neietekmēs ASV sankciju sarakstā esošais Aivars Lembergs.”
Raidījuma veidotāju ieskatā, JV partneru atteikšanās no ministru rokādēm bija tikai iegansts Krišjāņa Kariņa valdības krišanai. Koalīcija sašūpojās jau krietni agrāk, kad JV virzīto Edgaru Rinkēviču par Valsts prezidentu ievēlēja ar opozīcijas – ZZS un partijas Progresīvie (P) – deputātu balsīm.
Premjerkandidāte Evika Siliņa, tāpat Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) un deputāts Andris Šuvejevs (P) raidījumam izteicās, ka jauno valdību vajag veidot “no baltas lapas”. Tomēr nākamās koalīcijas kodolu, kas jau ir iezīmējies, nevar vērtēt citādāk, kā samaksu par balsojumu, kas nodrošināja Edgaram Rinkēvičam ceļu uz Rīgas pili, secina Nekā personīga veidotāji.
Progresīvo un JV tuvināšanos gan aizēnojuši notikumi Rīgas domē, kuras JV frakcija tiek vainota naudas izsaimniekošanā un nepamatoti sadārdzinātos ielu remontos. Neoficiāli zināms, ka par šo Progresīvie veicinājuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktas izmeklēšanas uzsākšanu. Augusta vidū Progresīvie nepievienojās JV un tagadējā domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša izveidotajai koalīcijai un turpmāk Rīgā darbosies opozīcijā.
Rīgas domes partijas Progresīvie frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs raidījumā paziņo (17.augusta ieraksts):
“Rīdzinieki turpināja un turpina pārmaksāt par asfaltēšanas darbiem. Ilgstoši Vilnim Ķirsim tika norādīts, ka galvenais Rīgas asfaltēšanas darbu sniedzējs ir negodprātīgs uzņēmums. Konkurences padome AS Ceļu pārvalde ir sodījusi par tā saukto karteļa izveidošanu un CP ir parādā valstij vairākus miljonus eiro. Nekas no šī iepriekš nav atturējis Vilni Ķirsi sadarboties ar Ceļu pārvaldi. Ar prātu to nevar izskaidrot, kāpēc tas notiek, ja vien tur nedarbojas kādas “maģiskas saites”.”
Siliņa raidījumam teica, ka nevēloties komentēt Rīgas domē notiekošo: “Bet šobrīd man nav tādas sajūtas, ka viņi [– Progresīvie –] nevarētu iekļauties valdības darbā.”
Situāciju skaidro Saeimas Progresīvo frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens:
“Diemžēl šo triju gadu sadarbības laikā radās zināmas domstarpības. Politikā, es domāju, tā ir pietiekami ierasta prakse. Mēs centāmies šo te koalīciju saglabāt, bet es nedomāju, ka tas kaut kādā veidā ietekmē noskaņojumu, ar kādu mēs ar kolēģiem jau nacionālā līmenī ar JV diskutējam par valsts prioritātēm”.
***
ASV sankciju sarakstā 2019.gadā iekļautais Aivars Lembergs bija pamats, kāpēc ZZS tika atstāts ārpus valdības, kaut šis politiskais spēks ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu rudenī notikušajās Saeimas vēlēšanās. JV uzstāja, ka neiesaistīs ZZS valdībā, kamēr tā nepierādīs, ka Lembergam vairs nav ietekmes šajā politiskajā spēkā.
Uzreiz pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā viens no pieredzējušākajiem ZZS politiķiem Saeimā – Augusts Brigmanis – sacīja Nekā personīga, ka savienība no Lemberga negrasās norobežoties (31.maija ieraksts):
“ZZS no Lemberga nekad nav norobežojusies un nerobežosies. Mēs esam slēguši līgumu ar partiju Latvijai un Ventspilij, šis līgums ir spēkā. Kā uz to reaģē un skatās šeit partneri Saeimā – plašā mērogā, ne tikai koalīcijā – nu, tā ir viņu izvēle. Viņiem jāizlemj.”
Raidījums atgādina, ka Latvijas Radio, atsaucoties uz kādu medijam adresētu vēstuli, ziņo, ka Lembergs aizvien vēl parakstās kā ZZS premjera amata kandidāts. Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis nekādus riskus Lemberga dēļ nesaskata, jo lēmumus pieņemot ZZS valde un frakcija. Lembergs nav valdē, bet no Lemberga vadītās partijas Saeimā darbojas divi deputāti – Gundars Daudze, Jānis Vucāns – kuru balsis izšķīra Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Valainis:
“Mēs esam vienojušies ar JV, ka
politikas veidošanas procesā piedalās tikai vēlētas amatpersonas,
un mēs pie šī principa pieturamies, mēs to esam akceptējuši. Mēs arī esam maksimāli atklāti, lai visi var redzēt, kādā veidā mēs pieņemam lēmumus.”
JV premjerkandidāte sola nepieļaut, ka valdības un Saeimas darbu ietekmē personas, kas nav ievēlētas Saeimā – nostiprinot to arī koalīcijas līgumā. Siliņa arī uzskata, ka valsts finansējums mazinājis konkrētu personu – tostarp Lemberga – spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu partijās. Vaicā Nekā personīga, atbild Siliņa:
“Jūs neesat saviem vēlētajiem parādā izstāstīt, kā prasīsiet ZZS norobežoties no Lemberga?
– Es domāju, ka tas ko es jums klāstu, tas arī būs. Bet, ja es manīšu, ka kaut kāda [Lemberga] ietekme notiek, skaidrs, ka būs jārīkojas. Mēs nevarēsim nereaģēt, tas ir skaidrs.”
Par Aivara Lemberga ietekmes atjaunošanos tomēr uztraucas Apvienotā saraksta (AS) politiķi. Nekā personīga jau stāstīja, ka pirms Valsts prezidenta vēlēšanām pavasarī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ASV vēstnieku brīdinājis, ka valsts pirmo personu plānojot ievēlēt ar ZZS atbalstu un tas ir bīstami.
Kādreizējais ZZS frakcijas deputāts, tagad iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS, Liepājas partija) atceras laikus, kad viens zvans no Ventspils varēja mainīt ZZS kursu. Nedrīkst pieļaut, ka atkārtojas tas, kas notika manas valdības laikā, vaļsirdīgs ir kādreizējais premjerministrs. Kučinskis:
“Ir pilnīgi skaidrs, ka ZZS nekādu norobežošanos (no Lemberga) neizdarīs. Viņi tāpat ir pateicīgi Aivaram Lembergam par vēlēšanu rezultātiem. Vai tā strādājot, netiek apdraudēti drošības jautājumi? Kā to plāno izdarīt [kāds būs lēmumu pieņemšanas process]?
Un ir jāparāda, kuras būs tās šaurās vietas, kuras bija arī manā valdībā. Un kā to panāks? No tā būs saprotams, kāds būs mūsu frakcijas atbalsts [Siliņas topošajai valdībai]”.
Turpina Smiltēns:
“Tas, ko varbūt baidās saukt vārdā [..] nacionālā drošība ir absolūta prioritāte, un jebkuras šaubas, kas tiek iesētas saistībā ar nacionālo drošību un tās apdraudējumu šobrīd nav pieļaujams! Ja JV un arī Valsts prezidents, izvērtējot visu informāciju, kas ir pieejama, izvērtējot visus riskus var pateikt, ka šajā nekādu risku nav, tad par to var runāt. Vai Lemberga kungs ir faktors, kas ir jāņem vērā, vai viņa nav?”
Raidījumā uz šo Smiltēna jautājumu atbild Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs:
“Par valsts drošību es varbūt nerunātu tādā kontekstā. Ir ASV sankcijas, kas ir noteiktas 2019.gadā, tās ir noteicis viens no mūsu būtiskākajiem sabiedrotajiem. Un joprojām notiek tiesvedība. Es varbūt skatītos no šāda viedokļa. Tieša riska vai apdraudējumu tādā klasiskā izpratnē ,
tas nav jautājums, ko mēs būtu skatījuši NDP
[Nacionālās drošības padomē]. Ne tagad, ne tad, kad vēl ieņēmu ārlietu ministra posteni.
Bet, ko gan es gribētu teikt, ka viens no pamatprincipiem, par ko mēs esam runājuši, tas ir princips, ka lēmumu pieņemšana gan valdībā, gan Saeimā, gan koalīcijas padomēs, gan citur, bet princips,ka piedalās vēlētas personas vai Saeimas ieceltas personas – tas ir būtisks. Tas tikpat labi attiecas kā uz JV, tā arī arī uz visiem pārējiem potenciālajiem koalīcijas partneriem, ja valdībā atradīsies ZZS.”
***
Nacionālā apvienība (NA) Lemberga tuvumā jaunajai koalīcijai redz reputācijas riskus. Taču viņu galvenā problēma ir Progresīvie. Citiem vārdiem, ja jaunajā valdībā darbosies šī partija, nacionāļi paliek opozīcijā. Skaidro Saeimas deputāts un tās Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA):
“Mēs faktiski neredzētu, ka NA būtu jāatbalsta to vairākumu, kas izveidojās pēc Valsts prezidenta vēlēšanām. Tā ir JV, ZZS, Progresīvie. Tā ir pietiekami skaidra pozīcija, ko NA ir paudusi, un galvenais izšķirošais ir šīs ideoloģiskās atšķirības, kas mūs arī šķir no Progresīvo frakcijas.”
***
JV, ZZS un Progresīvie kopā ar AS nodrošinātu Siliņas vadītai valdībai ievērojamu atbalstu Saeimā – 67 balsis. Ja Siliņas piedāvājums AS neapmierinās, koalīcijai paliek vien 52 deputātu balsis. Taču Saeimas deputāts Oļegs Burovs, kurš šovasar atstāja Šlesera vadīto frakciju, iespējams arī varētu atbalstīt šādu koalīcijas modeli.
Raidījums vēsta: tam neoficiāli zināms, ka ZZS ved sarunas par sadarbību ar Burova vadīto – un Rīgas domes jaunajā vairākumā ietilpstošo – partiju Gods kalpot Rīgai (GKR) uz nākamajām vēlēšanām galvaspilsētā. Viņš nesteidz to apstiprināt, taču atzīst, ka sarunas notiek ar vairākām partijām. Vaicā Nekā personīga, atbild Burovs:
“Vai šobrīd jau notiek sarunas par iespējamo sadarbības līgumu ar ZZS?
– Mēs runājam ar ZZS, arī ar citām partijām. Varu pateikt – jā, par situāciju 2025.gadā Rīgas vēlēšanu kontekstā mēs runājam kā ar ZZS, tā ar citām partijām. Par atbalstu jaunajai [valdības] koalīcijai neviens nerunā, jo tas ir saprotams. Jo neviens nezina, kādi būs šīs koalīcijas dalībnieki. Var mani saukt par “53”, bet neviens nezina, cik būs partijas, kuras atbalstīs jauno koalīciju.”
Kopš JV kandidātu Valsts prezidenta amatā ievēlēja ar opozīcijas balsīm, pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Kaut maija pēdējā dienā bija skaidrs, ka līdzšinējā koalīcija ir izirusi, visu vasaru valdība nemeklēja risinājumus sabiedrībai būtiskos jautājumos – tādos kā nepamatoti augstās pārtikas cenas un milzīgais Sadales tīkls tarifu paaugstinājums, kas nesakrīt ar valdībai iesniegto prognozi, politiķiem pārmet Nekā parsonīga.
Lasiet arī: Viedoklis | Jebkāds MK ar ZZS līdzdalību būs Lemberga valdība!
