Saeimas deputāti trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem plānots sākt valsts budžeta procesu pakāpenisku reformu un pilnveidot pašvaldību finanšu stabilizācijas procesu.
Uz galīgo lasījumu priekšlikumus likuma papildināšanai bija sagatavojusi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), taču vēlāk Zaļo un zemnieku savienība priekšlikumu vairs neuzturēja un tas nesaņēma deputātu vairākuma atbalstu. Iesniegtais priekšlikums paredzēja reizi četros gados pilnībā pārskatīt visu valsts un pašvaldību budžeta programmu izdevumus jeb ieviest tā saukto “nulles budžetu”.
“Nulles budžets” paredzētu pārskatīt gan valsts, gan pašvaldību budžeta programmu izdevumus. Tas nozīmē, ka izdevumi būtu jāpārskata gan vertikāli valsts un pašvaldību iestādēm, gan horizontāli nozaru griezumā, tai skaitā izvērtējot valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apsaimniekošanas efektivitāti, tādējādi izvērtējot budžeta mērķu, rezultātu un resursu balansu.
Atbalstu priekšlikumam pauda opozīcijas deputāti. Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) sēdes laikā sacīja, ka pašlaik valsts budžets nav atšifrēts, pietrūkst detalizācijas. Bieži vien tiek saņemti aptuveni ieskati. “Par katru ailīti ir jāraksta iesniegums”, teica Butāns. Viņš teica, ka Finanšu ministrijas kabatās būtu jāspēj labāk, detalizētāk ieskatīties. Tas sniegtu iespēju krietni labāk strādāt.
Arī opozīcijas deputāts Juris Viļums (AS) sēdē norādīja, ka priekšlikums ir atbalstāms. “Jā tas, nerisina visas problēmas, taču tas ir solis uz priekšu,” teica Viļums, akcentējot, ka tas veicinās pārskatāmību.
Ar pieņemtajiem grozījumiem tiek salāgotas normas ar Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības ietvaru,
kā arī ieviest jaunu pieeju pārskatu sagatavošanas procesam, skaidrojusi Finanšu ministrija (FM).
Ar izmaiņām paredzēts mazināt administratīvo slogu, vienkāršot un efektivizēt budžeta sagatavošanas un izpildes procesus. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ietvers sasniedzamos politikas un darbības rezultatīvos rādītājus un tādas plānotās rādītāju vērtības, kuras ir paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu.
Ar grozījumiem likumā noteikts pienākums ministrijām līdz 30.aprīlim informēt Saeimas komisiju par iepriekšējā gadā sasniegtajiem darbības mērķiem un rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai.
Pilnveidotā valsts budžeta likuma struktūra tiks atspoguļota likumprojektā par valsts budžetu 2027.gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030.gadam. Līdz tam 2025.gada laikā jāsakārto normatīvā bāze, kuru iestādes piemēros 2026.gadā, sagatavojot budžeta pieprasījumus 2027.gadam.
Turpmāk valdībai līdz kārtējā gada 15.aprīlim jāiesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns vai tā gadskārtējais progresa ziņojums. Par to Saeimas sēdē ziņos finanšu ministrs, ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, plānā ietvertajām strukturālajām reformām un investīcijām, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.
FM skaidro, ka jaunais regulējums nosaka arī pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un procesa izbeigšanas kārtību, kas šogad pārbaudīta, risinot Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas jautājumus. Tāpat likumprojekts paredz noteikt līdzvērtīgu atbildību pašvaldību vadītājiem par saistību uzņemšanos bez asignējuma un apropriācijas izpildi, kā tas ir noteikts budžeta finansētu institūciju vadītājiem.
Pieņemtie grozījumi nodrošinās operatīvāku, mūsdienu tehnoloģiju iespējām atbilstošāku un valsts budžetam ekonomiskāku finanšu uzraudzību pašvaldībām, kurās sākts finanšu stabilizācijas process, norādījusi FM.
Grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Lasiet arī: Premjere atzīst – ministru līmenī apsvērta “Rail Baltica” atcelšana