Galvenā kopējā Eiropas vērtība ir demokrātija, kuras mugurkauls ir tiesiskums, bet šodien mūsu valstu sabiedrības acīs optimisma gars par demokrātiju ar katru dienu kļūst blāvāks, starptautiskajā konferencē par izaicinājumiem kopējo Eiropas vērtību noturībai, uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Kā pauda Kucina, pašlaik pastāv sajūta, ka demokrātija zaudējusi savu nākotni un mēs visi esam nobažījušies par valstīm, sabiedrības noturību un demokrātijas izredzēm.
Demokrātijas sabrukuma vēsture lielākajā daļā Eiropas valstu starpkaru periodā māca, ka demokrātiju nevar uzskatīt par pašsaprotamu un tā ir trausla, uzsvēra tiesnese, papildinot, ka vēsture un šodiena apliecina, ka katrai paaudzei ir jāpārstiprina tās vērtības uz kurām balstās demokrātija.
Viņa ar nožēlu pauda, ka šodien mēs esam liecinieki uzbrukumam demokrātijai gan no ārpuses, gan iekšpuses un tiši šobrīd demokrātiska valsts Ukraina cīnās pret autokrātisku un imperiālistisku valsti Krieviju.
Lielākā daļa demokrātisku valstu joprojām atbalsta Ukrainu, taču ne visas, uzsvēra Kucina, papildinot, ka tādējādi tiek apšaubītas demokrātijas pamatvērtības, leģitimējot agresīvu kara vešanu suverēnā valstī.
Kucina ir pārliecināta, ka nedemokrātiskie režīmi domā ne vien par militāru uzvaru, bet arīdzan par intelektuālu un morālu uzvaru.
Šīs valstis vēlas, lai pasaule notic, ka demokrātija ir vāja un, ka autokrātija ir pārāka, pārliecināta tiesnese, uzsverot, ka tiek izmantoti dažādi instrumenti, lai grautu valstu autoritāti un vairotu neuzticēšanos tās institūcijām. Demokrātiskās valstis nedrīkst pieļaut, ka nostiprinās naratīvs par demokrātijas un tiesiskuma vājumu un nespēju sevi aizsargāt, uzsvēra tiesnese.
Arī manipulācijas ar sabiedrisko domu ar jauno informāciju tehnoloģiju palīdzību ir jauns, bet ļauns drauds demokrātijai, kas kļūst nevis par netipisku gadījumu, bet realitāti, norādīja Kucina. Viņa arī pauda, ka demokrātijas ienaidnieki ir atklājuši visneaizsargātāko demokrātijas vietu, proti, publisko forumu, kurā veidojas sabiedriskā doma.
Viņa sacīja, ka tiek veidotas jaunas platformas, kas pakļauj pilsoņus manipulāciju riskam. Šādas platformas tiek veidotas pēc principa, kas pēc būtības ļauj manipulēt ar sabiedrisko domu un tās rada strauju dezinformācijas izplatību, radot viltus reālijas ar emocionāli uzlādētu sabiedrību, pauda Kucina.
Viņa uzsvēra, ka tiesiskas valstis līdz šim ir izveidojušas juridiskus mehānismus demokrātijas aizsardzībai un šobrīd paplašina tiesiskus aizsardzības līdzekļus, lai reaģētu uz jauniem draudiem.
Starptautisko politisko notikumu sekas prasa arī tiesām izprast un orientēties politiskajā vidē, novērtējot konkrētu politisko procesu ietekmi uz demokrātisko vērtību pastāvēšanu, piebilda Kucina.