Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) nav nekāda “kautrīgā mimoza” un nekavējas likt lietā strīdīgus argumentus bet, pat ņemot vērā viņa ierastos gājienus, pēdējās nedēļas likušas daudziem saraukt pieri, raksta “Politico.”
Vispirms Orbāns šķendējās par noziedzības līmeni Zviedrijā, tās premjerministram Ulfam Kristersonam (Ulf Kristersson) norādot, ka viņa valsts noziedzības dēļ sabrūk. Tad Orbāna valdība pievērsās Horvātijas zākāšanai pēc tam, kad ungāru kaimiņvalsts piedāvāja palīdzību, lai atteiktos no krievu naftas un gāzes. Jandāliņš turpinājās, kad Orbāns iesaistījās kašķī ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku (Donald Tusk) jautājumos par Ukrainu.
Burtiski no zila gaisa sākās Orbāna vārdu apmaiņa ar Kristersonu – viņš uzbruka Stokholmai par likuma problēmām valstī. Ungārijas premjerministrs platformā “X” rakstīja, ka valsts, kas reiz bija zināma ar kārtību un drošību, tagad brūk – par slepkavībām arestētas vairāk nekā 280 nepilngadīgas meitenes. “Zviedrijas ļaudis ir pelnījuši ko labāku,” paziņoja Orbāns.
Zviedrija šobrīd saskaras ar nopietnu nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaita pieaugumu – bandas arvien vairāk vervē pusaudžus, izmantojot sociālos tīklus. Tomēr Kristersons nepalika atbildi parādā, nosaucot Orbāna izteikumus par nekaunīgiem meliem, un sacīja, ka Ungārijas līderis, jūtot vēlēšanu tuvumu, izmisīgi ķeras pie salmiņiem. Zviedrs piebilda, ka
nav pārsteidzoši dzirdēt tādus izteikumus no vīra, kurš savā valstī grauj tiesiskumu.
Par spīti karam, ko Krievija jau ceturto gadu izvērš Ukrainā, Budapešta joprojām izmanto agresora energoresursus. Kad Horvātija piedāvāja savus cauruļvadus kā alternatīvu, Orbāna valdības ārlietu ministrs Pēters Sijārto (Péter Szijjártó) paziņoja, ka Horvātija gūstot labumu no kara. Savukārt Orbāns, 1.oktobrī tiekoties ar citu Eiropas valstu līderiem, sacīja, ka Horvātijas energoresursu eksporta kapacitāte esot niecīga. Sijārto izlēciens lika Horvātijas premjerministram Andrejam Plenkovičam (Andrej Plenković) apsaukt Budapeštu kā “ārkārtīgi rupju.” Viņš sacīja, ka labumu no kara iegūst tie, kas joprojām izmanto lēto Krievijas naftu un gāzi. Plenkovičs piebilda, ka Horvātijas cauruļvadi ir pārbaudīti, un tie spēj apmierināt Ungārijas pieprasījumu.
Orbāns ar Plenkoviču tikās arī 1.oktobrī, un ungārs nodēvēja Horvātiju par stratēģisko partneri, tādējādi šķietami cenšoties izlīdzināt attiecības.
Tusks, Varšavā sniedzot uzrunu, nosauca Ukrainā notiekošo par “mūsu karu,” ar to domājot visas Eiropas atbildību, un brīdināja par smagajām sekām, ja Krievijai izdosies uzvarēt, Kremlim draudzīgais Orbāns nevarēja atturēties no dzēliena, un paziņoja, ka Tusks “spēlē bīstamu spēlīti.” Viņš sociālajos tīklos rakstīja: “Dārgais Donald Tusk, tu vari domāt, ka karo ar Krieviju, bet Ungārija to nedara. To nedara arī Eiropas Savienība… Tas ir ļoti slikti!”
Tusks uz dzēlienu atbildēja, atgādinot Orbānam, ka tā bija Krievija, kas sāka karu pret Ukrainu. Viņs norādīja, ka tieši Krievija ir atbildīga par to, ka Eiropa dzīvo kara apstākļos, un apšaubīja to, kura pusē atrodas Orbāns. Ungārs atbildēja, sakot, ka vienīgā puse, kurā viņš ir, ir Ungārijas puse. Viņš tikai vēloties, lai uzvar miers.
Lasiet arī: Orbāns: Kas par to, ka mūsu lidroboti ielidoja Ukrainā?