Politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) redzamākais politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns konsultējis bijušo partijas “Vienotība” biroja vadītāju Normundu Orleānu, kad viņš iesaistījies skandālā par norisēm “Vienotībā”.
Portāla “Delfi’ raidījumā “Kāpēc?” Smiltēns piektdien atzina, ka nav liedzis padomu Orleānam, gan akcentējot, ka Orleāns viņam zvanījis pats. Politiķa ieskatā nebūtu jāmet nost klausule, ja zvana cilvēks, lai lūgtu padomu.
Aģentūras LETA rīcībā esošie sarunu ieraksti liecina, ka Orleāns konsultējies ar Smiltēnu saistībā ar situāciju partijā “Vienotība” brīdī, kad tā tika apsūdzēta aplokšņu algu maksāšanā un mēģinājumā ietekmēt Saeimas vēlēšanas.
Atsevišķu Orleāna sarunu ieraksti liek domāt, ka Smiltēns sniedzis padomus Orleānam par to, kā rīkoties, Orleānam nākot klajā ar pārmetumiem partijai, kā arī atsevišķos gadījumos viņi saskaņojuši darbības.
No sarunu ierakstiem gan netop skaidrs, cik ilga bijusi abu personu saziņa par “Vienotības” jautājumiem, kā arī tas, kāpēc Orleāns par padomdevēju izvēlējies Smiltēnu.
Kā ziņots, ilggadējais “Vienotības” biedrs Orleāns pēc tam, kad viņam tika uzteikts darbs partijas birojā, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām publiski paziņoja, ka partija algu saviem darbiniekiem maksājusi aploksnē. Tas esot sācies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijai sūdzējies par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
KNAB jūlija vidū paziņoja, ka nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas “Vienotība” birojā.
Arī “Vienotība” izplatītajā paziņojumā noraidīja pret partiju vērstos pārmetumus. Reaģējot uz Orleāna pārmetumiem partijai, “Vienotība” uzsvēra, ka partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Pēc atbrīvošanas no darba Orleāns vērsies tiesā gan pret “Vienotību”, gan partiju apvienību “Jaunā vienotība” par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Rīgas pilsētas tiesa šomēnes sāka skatīt Orlēana un ‘Vienotības” strīdu, taču tas tiks izskatīts slēgtās sēdēs, jo lietas materiāliem ir pievienota ierobežotas pieejamības informācija, kuras izpaušana trešajām personām varētu tikt traktēta kā Satversmē noteiktās privāto personu korespondences noslēpumu aizsardzības pārkāpums.
Lasiet arī: Kampara un Kadžuļa tiesvedībai par apmelošanu zināms iztiesāšanas datums