Dzimstības rādītājiem bija jāpievērš uzmanība jau pirms 25 gadiem, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Viņš skaidroja, ka dzimstība ir cieši saistīta ar 22 līdz 35 gadu vecu sieviešu skaitu valstī. Deviņdesmito gadu transformācijas periodā dzimstība strauji nokritās – ja 1987.gadā piedzima 42 000 bērnu, tad 1997.gadā – 19 000. Savukārt divtūkstošo gadu pirmajā desmitgadē radās problēmas darba tirgū – kā rezultātā tie jaunieši, kas nevarēja atrast darbu, aizbrauca uz citām valstīm. Tādējādi Latvija cieta zaudējumus uz emigrācijas rēķina, norādīja Leiškalns.
Šobrīd Latvijā strauji samazinās sieviešu skaits vecumā no 25 līdz 30 gadiem, un, ja Latvija vēlas noturēties dzimstības līmenī, nodrošinot secīgu paaudžu nomaiņu, tad katrai jaunai mammai būtu jāpiedzimst vismaz trim bērniem, pauda eksperts.
«Savulaik Latvijā bija Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija, kur ministrs katru normatīvo aktu skatīja no ģimenes atbalsta skata punkta. Taču 2009.gadā ministriju likvidēja, ietaupot vismaz desmit darba vietas un izvietojot darbiniekus citās ministrijās.
Šiem jautājumiem nebija pārstāvniecības Ministru kabinetā,
finanšu krīzes laikā tieši ģimenes ar bērniem bija tās, kam nācās iznest slogu un braukt uz citām valstīm. Šobrīd mēs jūtam sekas, ka tā paaudze vairs nav liela,» stāstīja Leiškalns.
Viņš arī uzsvēra, ka pēdējos gados ģimenes ar bērniem netiek vērtētas kā atsevišķa vienība, kurai nepieciešamas savas īpašās sociālās garantijas.
Pamatā pabalsti ir orientēti uz vienas pieaugušas personas mājsaimniecību,
ignorējot, ka tās var būt dažādas.
Leiškalna vērtējumā demogrāfisko situāciju vēl ir iespējams glābt. Piemēram, sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centrs vadītājs Imants Parādnieks (NA) ir izstrādājis Tautas ataudzes stratēģiju, kas liek uzsvarus uz dzīves kvalitātes celšanu un pakalpojumu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem.
Stratēģijā kā viens no šādiem pasākumiem varētu būt studiju un studējošo kredīta nastas atvieglošana, paredzot, ka līdz ar pirmā bērna piedzimšanu to samazina uz pusi, bet līdz ar otrā bērna piedzimšanu – dzēš pilnībā. Vēl bērnu dzimšanu veicinātu mājokļu pieejamības programmas uzlabošana ģimenēm ar bērniem un bērnu kopšanas pabalsta palielināšana.
«Dzemdējot bērnu, sieviete parasti tomēr izkrīt no darba tirgus, ir karjeras zudums, un, ja abi vecāki apņemas uz pusēm aprūpēt bērnus un samazināt darba slodzi, tad mājsaimniecībai tiek atņemta puse no vecāka pabalsta, tādējādi pielietojot ekonomisku sankciju un liekot izvēlēties, kurš aprūpēs bērnu. Tāpat mums nav atrisināta automātiska piekļuve pirmsskolas izglītības iestādēm, un nereti nākas ilgi gaidīt uz tām un tikmēr vecāks nevar atgriezties darbā, jo nav kam pieskatīt bērnu,» uzsvēra Leiškalns.
Tāpat viņš atzīmēja, ka
Latvijā pat bērniem netiek nodrošināta savlaicīga veselības aprūpe
no publiskā sektora, kas ir nelabvēlīgs rādītājs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tikpat būtiski ir nodrošināt bērniem skolas vecuma publiska sektora finansētu interešu izglītību un sakārtot mājokļu pieejamību, jo ģimenēm ar bērniem nepietiek ar vienistabu vai divistabu dzīvokli – katram bērnam līdz ar noteiktu vecumu ir nepieciešama sava istaba.
Tikpat būtiski, Leiškalna vērtējumā, ir valsts subsidētas augstākās izglītības ieguve, proti, visiem jābūt pieejamai izglītībai par valsts budžeta līdzekļiem vai garantētajiem studiju kredītiem, kas pēc tam tiktu dzēstu. «Ģimenēm ir jānodrošina iespēja normāli dzīvot un izglītoties. Ja valsts turpinās rīkoties tā kā līdz šim, tad dzimstības līkne nemainīsies,» ir pārliecināts eksperts.
Jau ir ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.
Lasiet arī: Pērn – viszemākā dzimstība pēdējos simt gados