Pasaules Bankai pilnībā jāizmanto tās rīcībā esošie krīzes instrumenti, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu valstīm krīzes apstākļos, Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē uzsvēris finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Finanšu ministrija (FM) informēja aģentūru LETA, ka ceturtdien, 16. aprīlī, Starptautiskā Valūtas fonda un PBG pavasara sanāksmju laikā Ašeradens, pārstāvot Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, Vašingtonā, ASV, piedalījās PBG Attīstības komitejas sanāksmē, uzsverot nepieciešamību stiprināt atbalstu attīstības valstīm krīzes situācijās un reformu īstenošanai. Arvien pieaugot globālajai nenoteiktībai, Attīstības komitejas diskusiju centrā bija jautājumi kā veidot vidi, kas rada darba vietas, stiprina ekonomiku un stiprina valstu noturību.
“Pasaule kļūst trauslāka un nenoteiktāka. Šādos apstākļos būtiska ir ātra un mērķēta starptautisko finanšu institūciju rīcība. Pasaules Bankai pilnībā jāizmanto tās rīcībā esošie krīzes instrumenti, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu valstīm,” diskusijā uzsvēra Ašeradens.
Sanāksmē ministrs akcentēja, ka globālā drošības un ekonomiskā situācija kļūst arvien nestabilāka un tās ietekme visvairāk skar nestabilās valstis. Kari un konflikti, tostarp Ukrainā un Tuvajos Austrumos, rada būtiskus satricinājumus enerģijas, pārtikas un finanšu sistēmās, palielinot spiedienu uz valstu ekonomikām un iedzīvotāju labklājību.
Ministrs norādīja, ka ilgtspējīgas attīstības pamatā ir darbavietu radīšana un privātā sektora attīstība.
Makroekonomiskā un fiskālā stabilitāte, tiesiskums un spēcīgas institūcijas ir priekšnoteikums privātā sektora attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, uzrunājot klātesošos, pauda finanšu ministrs.
Vienlaikus Ašeradens uzsvēra nepieciešamību stiprināt valstu fiskālo kapacitāti, pilnveidojot nodokļu sistēmas un ierobežojot nelikumīgas finanšu plūsmas. Kā būtiski ilgtermiņa izaugsmes virzieni tika izcelti arī digitalizācija, klimata politika un dzimumu līdztiesība, kas veicina produktivitāti un paplašina piekļuvi darba iespējām.
Noslēgumā ministrs uzsvēra arī daudzpusējās sadarbības nozīmi, norādot, ka PBG ir būtiska loma, palīdzot valstīm pārvarēt krīzes un stiprināt ekonomisko noturību.
“Ja mēs stiprinām pamatus – stabilu ekonomiku, institūcijas un privāto sektoru, mēs varam pāriet no nemitīgas krīžu pārvaldīšanas uz noturīgu izaugsmi un reālām iespējām cilvēkiem,” uzsvēra Ašeradens.
PBG Attīstības komiteja ir ministru līmeņa forums, kurā tiek apspriesti globālās attīstības, ekonomikas un finanšu jautājumi, tostarp atbalsts attīstības valstīm un reformu īstenošana. Komitejā darbojas 25 pārstāvji, kuri nepārstāv atsevišķas valstis, bet gan valstu grupas, tādējādi aptverot visas PBG un SVF dalībvalstis. Latvija tajā ir pārstāvēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupā kopā ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Norvēģiju un Islandi.
Lasiet arī: BNN fokusā | “airBaltic” krīze un VIP zāles stāsts: divi sitieni vienā nedēļā valdībai
