Anderss Bērings Breivīks (Anders Behring Breivik), kurš 2011.gadā Norvēģijā sarīkoja sprādzienus Oslo un apšaudi Darba partijas jauniešu nometnē, kopā nogalinot 77 cilvēkus, cenšas panākt, lai tiktu izbeigta viņa izolācija cietumā, apgalvojot, ka tā pārkāpj viņa cilvēktiesības, papildus pieprasot, lai valsts atceļ ierobežojumus viņa saziņai ar ārpasauli, pirmdien, 8.janvārī, raksta Reuters.
Neraugoties uz viņa nozieguma smagumu, Norvēģija lepojas ar to, ka tās tiesu sistēma koncentrējas uz apsūdzēto rehabilitāciju. Breivīks pašlaik atrodas paaugstinātas drošības cietumā Ringerikē, kur viņam ir pieejamas dažādas ērtības, tostarp treniņu telpa, virtuve, TV istaba un vannas istaba, kā arī viņam ir atļauts turēt trīs papagaiļus kā mājdzīvniekus.
Terrorist Anders Breivik, who killed 77 people, tries to sue Norway for alleged human rights breach
Breivik believes that his solitary confinement since 2012 amounts to inhuman treatment under the European Convention on Human Rights.
Breivik, by the way, is being held in a… pic.twitter.com/QlH7vgotxf
— NEXTA (@nexta_tv) January 7, 2024
Breivīka advokāts Oslo apgabaltiesai iesniegtajā dokumentā rakstīja, ka vairāk nekā desmit gadus ilgā izolācija “bez jēgpilnas komunikācijas” ir dziļi ietekmējusi Breivīku, piebilstot, ka
viņš šobrīd ir pašnāvnieciski noskaņots un lieto antidepresantu Prozac, lai pārciestu cietumā pavadīto laiku.
Tieslietu ministrijas advokāti apgalvo, ka Breivīks ir jānorobežo no ieslodzītajiem, jo viņš joprojām rada draudus drošībai, piebilstot, ka izolācija ir “relatīva”, norādot, ka viņam ir kontakti ar apsargiem, priesteri, veselības aprūpes speciālistiem, brīvprātīgo no malas, kuru Breivīks vairs nevēlas redzēt, un viņš var apmeklēt ieslodzītos reizi divās nedēļās.
Viņi uzskatot, ka jākontrolē tas, ar ko viņš komunicē, jo pastāv risks, ka viņš varētu iedvesmot citus veikt uzbrukumus, it īpaši personas no galēji labējām aprindām, kuras varētu vēlēties komunicēt ar viņu sakarā ar viņa veiktajiem uzbrukumiem.
Breivīks izcieš 21 gada cietumsodu, kas ir garākais, kādu Norvēģijas tiesa var piespriest,
un to var pagarināt tik ilgi, kamēr viņš tiek uzskatīts par draudu sabiedrībai, raksta Reuters.
Breivīka ilgstošā izolācija tiek uzskatīta par unikālu, radot jautājumus par to, kad un kā mazināt drošības pasākumus cilvēkam, kurš ir plānojis un veicis teroristu uzbrukumus, sacīja Norvēģijas Policijas universitātes koledžas asociētais profesors Knuts Melingseters Sērensens (Knut Mellingsaeter Soerensen).
Saskaņā ar Reuters, arī 2016.gadā Breivīks iesūdzēja valsti tiesā, apgalvojot, ka tā pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tostarp tās pantus, kuros teikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut “spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodīšanai”.
Viņš šo lietu uzvarēja, taču vēlāk spriedums tika atcelts, pirms jebkādu ierobežojumu atcelšanas.
Breivīka lietu izskatīs pirmdien cietuma sporta zālē netālu no Utoejas, un tiesneša spriedums bez zvērināto piedalīšanās tiks pasludināts tuvāko nedēļu laikā.
