Elektroenerģijas vidējā cena maijā Latvijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 18%, teikts AS Latvenergo jaunākajā Elektroenerģijas tirgus apskatā.
Kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba informē, ka maijā Baltijā bija novērotas atšķirīgas elektroenerģijas cenu kustības.
Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 18% lielāka nekā aprīlī, savukārt Lietuvā tā pieauga par 16%, abos tirdzniecības apgabalos cenai sasniedzot 78,02 eiro par megavatstundu (MWh).
Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 1% – līdz vidēji 65,56 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu starpība Baltijas reģionā ir skaidrojama ar pārvades sistēmas jaudas samazinājumu starp Igauniju un Latviju par 13%, salīdzinot ar aprīli, teikts apskatā.
Maijā ikstundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no -10,06 eiro par MWh līdz 629,1 eiro par MWh.
Tajā pašā laikā Nord Pool sistēmas cena kritās par 52% – līdz vidēji 37,59 eiro par MWh.
Maijā Nord Pool sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt ietekmēja lielāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamajiem energoresursiem Ziemeļvalstīs. Vēja elektrostaciju ražošana pieauga par 16%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Turklāt siltāki laika apstākļi Ziemeļvalstīs paātrināja sniega kušanu kalnos, tādējādi nodrošinot lielāku pieteci un elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās, kas pieauga par 2% salīdzinājumā ar aprīli.
Elektroenerģijas patēriņš Nord Pool reģionā samazinājās par 9% salīdzinājumā ar aprīli un par 4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Ziemeļvalstīs turpinājās ikgadējā atomelektrostaciju apkopes darbu sezona, un maijā pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija ap 72%.
Tikmēr Baltijā elektroenerģijas cenu pieaugumu maijā ietekmēja zemāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamajiem energoresursiem reģionā, tostarp hidroelektrostaciju izstrāde kritās par 67%, bet vēja ģenerācija samazinājās par 22%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, kamēr saules elektrostacijās izstrāde Baltijā kāpa par 87%, salīdzinot ar aprīli.
Maijā enerģijas plūsma no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala pieauga par 51% salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš.
Savukārt par 81% lielāka enerģijas plūsma no Somijas atstāja lielāku ietekmi tieši uz elektroenerģijas cenu Igaunijā.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktiem maijā pārsvarā bija lejupvērsta tendence. Maijā, sākoties sniega kušanai Ziemeļvalstu kalnos, reģionā palielinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, un tas atstāja lielāku ietekmi uz īsāka termiņa nākotnes kontraktiem. Turklāt energoproduktu un emisiju kvotu tirgos cenas samazinājās. Tajā pašā laikā hidroizstādes pieaugums, kā arī par normu zemāks nokrišņu daudzums ietekmēja hidrobilances samazinājumu no -0,5 teravatstundām (TWh) zem normas maija sākumā līdz -3,4 TWh zem normas mēneša beigās.
2023.gada maijā sistēmas nākamā mēneša kontrakts (Nordic Futures) samazinājās par gandrīz 16% salīdzinājumā ar aprīli, un tā vidējā cena bija 40,9 eiro par MWh. Maija nogalē kontrakts noslēdzās ar 36,33 eiro par MWh. Sistēmas trešā ceturkšņa kontraktam bija vērojamas mērenākas izmaiņas – cena samazinājās par 6%, salīdzinot ar aprīli, – līdz vidēji 50,8 eiro par MWh, maiju noslēdzot ar 46 eiro par MWh. Tikmēr 2024.gada sistēmas kontrakta vidējā cena pieauga par aptuveni 1% – līdz 69,2 eiro par MWh, bet maija beigās cena samazinājās līdz 65,1 eiro par MWh.
Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena maijā bija 80,55 eiro par MWh, kas ir kritums par 19%, salīdzinot ar aprīli.
Pagājušā mēneša beigās kontrakta cena bija 72,58 eiro par MWh. Maijā Latvijas trešā ceturkšņa kontrakts, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, samazinājās par 11% – līdz vidēji 84,53 eiro par MWh, maiju noslēdzot pie zemāka līmeņa – 72,7 eiro par MWh.
Maijā Baltijā tika patērēta 2001 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, kā arī par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Tostarp Latvijā elektroenerģijas patēriņš kritās par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maija datiem, un tika patērētas 493 GWh. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš saruka par 4% – līdz 899 GWh, savukārt Igaunijā maija kopējais patēriņš bija 610 GWh, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Elektroenerģijas izstrāde maijā Baltijā samazinājās par 34%, salīdzinot ar aprīli, un par 23% salīdzinājumā ar 2022.gada maiju, veidojot 1080 GWh.
Tostarp Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums veidoja 322 GWh, kas ir kritums par 66%, salīdzinot ar aprīli. Lietuvā elektroenerģijas ražošanā bija samazinājums par 1%, veidojot 384 GWh, bet Igaunijā izstrāde kāpa par 22% – līdz 374 GWh, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.
Pagājušā mēnesī Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu bija 54%. Latvijā attiecība veidoja 65%, Lietuvā – 43%, bet Igaunijā kopējās ģenerācijas attiecība pret mēneša patēriņu veidoja 61%.
Atbilstoši Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē kopš 1924.gada. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 milimetri, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Daugavas ūdens vidējā pietece maijā samazinājās par 78% salīdzinājumā ar aprīli un bija 622 kubikmetri sekundē, kas ir par 19% mazāk nekā daudzgadu vidējais līmenis.
“Latvenergo” hidroelektrostacijās maijā tika saražotas 278 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 69%, salīdzinot ar aprīli, un par 10% mazāk nekā iepriekšējā gada maijā. Tikmēr tirgus pieprasījuma trūkuma, kā arī TEC 2-1 energobloka nepieejamības apkopes darbu dēļ “Latvenergo” termoelektrostacijas maijā nestrādāja.
Lasiet arī: VIDEO| Iedzīvotājus aicina izmēģināt spēkus NBS rīkotajā šķēršļu skrējienā