Saeimas deputāti neredz nepieciešamību likumā noteikt plašākus kritērijus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļu izvēlē.
Kā aģentūrai LETA pauda partijas “Jaunā vienotība” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, bieži vien esot vēlme, kad bijusi kāda problēma, to noregulēt likumā ar kādiem kritērijiem, taču nesenā CVK vadītāja nomaiņa neapliecinot, ka tas būtu lietderīgi.
Jurēvics atzīmēja, ka pēc bijušās CVK vadītājas Kristīnes Saulītes atkāpšanās no amata saistībā ar problēmām pašvaldību vēlēšanu norisē viņa iniciatīva bijusi, ka jaunajam CVK vadītājam jābūt tādam, kas var gūt plašu parlamenta atbalstu kā koalīcijā, tā opozīcijā, kas arī izdevies, šim amatam virzot Māri Zviedri.
Deputāts norādīja, ka, viņaprāt, likumā nevajagot noteikt stingrus kritērijus šim amatam, taču CVK vadītājam ir jābūt iepriekšējai pieredzei,
strādājot vēlēšanu procesā – vadot kādu iecirkni, piedaloties vēlēšanās balsu skaitīšanas praktiskajā darbā. “Vajag cilvēku, kas ir praktiķis,” sprieda Jurēvics.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda, ka, viņaprāt, papildu kritēriju uzlikšana likumā nepalīdzētu atrast kvalificētākus CVK vadītājus.
“Ņemot vērā, ka CVK locekļus izvirza Saeima, tad arī Saeimas deputāti ar sev uzticēto mandātu atbild par to, ka šis cilvēks būs spējīgs labi pildīt savus pienākumus,” sacīja Rokpelnis, norādot, ka mēģināt likumā katru lietu procedurāli atrunāt līdz pēdējam sīkumam nav produktīvi.
Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka viņš šobrīd neredz pamatu izmaiņām likumā attiecībā uz prasībām kandidātiem. “CVK locekļu kvalitāte vienmēr būs atkarīga no Saeimas lēmumiem un partiju izvēlēm, un pastiprinoši kritēriji likumā to nemainīs,” vērtēja politiķis.
Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja Ilze Indriksone norādīja, ka, nominējot un atbalstot CVK vadītāju, deputāti vērtē viņa kompetences, pieredzi un prasmes, spēju vadīt šos procesus. “Ne viss vienmēr ir jāieraksta likumā. Mēs reizēm varbūt pārcenšamies ar to, ka mēs visu regulējam un sekojam burtam, nevis garam un būtībai,” pauda Indriksone.
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka partija par šo jautājumu nav diskutējusi, un tas ir detalizētāk jāpēta. “Šobrīd ir izvirzīts pieredzējis CVK vadītājs, un, ja CVK strādā veiksmīgi, šādam jautājumam nebūtu jābūt dienaskārtībā,” pauda Tavars.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa norādīja, ka būtu jāskatās, cik objektīvi ir tas, ka politiskās partijas virza savu kandidātu. Liepiņa sprieda, ka CVK esot politizēta.
Partijas “Stabilitātei” deputāte Svetlana Čulkova norādīja, ka CVK priekšsēdētāja amatā ir jābūt cilvēkam ar pieredzi.
Kā ziņots, jūnija sākumā notikušajās pašvaldību vēlēšanās radās būtiskas problēmas ar vēlēšanu rezultātu apkopošanā izmantotajām IT sistēmām, kas sākotnēji radīja neziņu vēlēšanu komisiju darbā un vēlāk iekavēja rezultātu apkopošanu.
Šo ķibeļu rezultātā amatus zaudēja gan iepriekšējā CVK vadītāja Kristīne Saulīte, gan Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) darbu pārraugošā iepriekšējā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas radījumā “Rīta panorāma” jūnijā pauda, ka iepriekš CVK vadībā bija “vienkārši labs cilvēks bez nepieciešamajām prasmēm un zināšanām”.
Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.