Finanšu nozares asociācija ziņo – tās apkopotie dati uzrāda, ka Latvijas komercbanku izsniegto kredītu apjoms pagājušajā gadā ir pārsniedzis 15,4 miljardus eiro. Tas ir par 7% vairāk nekā 2021.gadā. No šīs summas 9 miljardi eiro izniegti uzņēmumiem, vairāk nekā 6 miljardi eiro – privātpersonām.
Nozaru griezumā visvairāk ir finansēti uzņēmumi, kas pārstāv nekustamo īpašumu, enerģētikas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomu.
Savukārt lielākais kreditēšanas apjomu pieaugums pērn vērojams lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem.
Tie piesaistījuši par 24% vairāk finansējuma salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Šai nozarei seko tirdzniecības uzņēmumi, kas piesaistītā finansējuma apjomu kāpinājuši par 21%, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē strādājošie uzņēmumi. Tiem izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 16%. Kopumā uzņēmumiem pērn izsniegto kredītu apjoms bija par 9,4% lielāks, nekā tika izsniegts 2021.gadā.
«Esam piedzīvojuši ģeopolitiskās neskaidrības, kas pamatā izriet no Krievijas kara Ukrainā, un Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēju procentu likmju paaugstinājumu straujās inflācijas mazināšanai, kas, savukārt, ietekmēja gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju investīciju plānus. Neskatoties uz to, kreditēšana nebūt nav apstājusies, bet pērn pat ir pieaugusi. Salīdzinot mērogos – komercbanku kredītu portfelis pērn bijis pat lielāks nekā plānotais ieņēmumu apmērs šī gada valsts budžetā. Bankas arī turpmāk ir ieinteresētas aktīvi kreditēt tautsaimniecības attīstību, ievērojot kopējos izaugsmes rādītājus, visaptveroši izvērtējot riskus un nodrošinot noguldījumu drošību,» sola Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Ņemot vērā pandēmijas sekas un vēl pastāvošos ierobežojumus, pērn
teju par trešdaļu (28%) mazāk finansējumu savai attīstībai piesaistīja izklaides un atpūtas nozarē strādājošie uzņēmumi,
kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumi (kritums par 20%). Kaut arī būvniecības nozare ir viena no visvairāk finansētajām nozarēm, šīs joma uzņēmumiem aizvadītajā gadā tika izsniegts gandrīz par piektdaļu jeb 18% mazāk finansējuma, kas, iespējams, saistīts ar pieaugošajām būvniecība izmaksām un nenoteiktību esošo līgumu izpildē.
«Lai kāpinātu kreditēšanas apjomus būvniecības jomā, bankas kopā ar atbildīgajām valsts iestādēm veicinās daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes programmas pieprasījumu. Kopumā energoefektīvu mājokļu programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt arī vairākus mājas darbus,» skaidro Bajāre.
Līdzīgi klājas arī «zaļās» kreditēšanas jomā, kur Latvijas komercbankas šogad sola izstrādāt skaidru stratēģiju un vadlīnijas «zaļo» kredītu izsniegšanai, tai skaitā – pašvaldību energoefektīvu īres namu finansēšanai.
«Taču straujāks kreditēšanas pieaugums negulstas tikai uz banku pleciem. Svarīgi ir turpināt sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām iesākto darbu ēnu ekonomikas un birokrātiskā sloga uzņēmumiem mazināšanā, konkurētspējīga nodokļu režīma izstrādē un tiesiskās vides uzlabošanā. Tveicinātu uzņēmumu pārliecību, izaugsmes ambīcijas un attiecīgi arī pieprasījumu pēc finansējuma, kā arī vairotu iedzīvotāju uzticēšanos valstij,» uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Lasiet arī: Fitch saglabājis Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī
