Nesen publicētajā “Resolution Foundation” ziņojumā tika novērotas izmaiņas, proti, jauniešu vidū arvien biežāk sastopama slikta garīgā veselība, tādējādi veicinot problēmas izglītības jomā, novedot pie tā, ka viņi strādā zemāk atalgotu darbu, vai ir bezdarbnieki, kas ir krasā pretstatā situācijai pirms divdesmit gadiem, kad jauniešiem bija viszemākā saslimstība starp visām vecuma grupām, 26.februārī, vēsta BBC.
Kā liecina oficiālie dati, arvien biežāk jauniešiem ir slikta garīgā veselība.
Ziņojumā norādīts, ka 2023.gadā viens no 20 jauniešiem (5%) vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir bez darba veselības apstākļu dēļ, savukārt 2021.-2022.gadā 34% jauniešu ziņoja par garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, trauksmi vai bipolāriem traucējumiem.
Luīze Mērfija (Louise Murphy), “Resolution Foundation” vecākā ekonomiste, uzsvēra, ka uzmanība jāpievērš sliktas garīgās veselības un sliktu izglītības rezultātu mijiedarbībai.
“Ekonomiskās sekas garīgo slimību dēļ vissmagākās ir jauniešiem, kuri nestudē.
Katrs trešais jaunietis, kurš nav absolvējis augstskolu un kuram ir garīgās veselības traucējumi, pašlaik ir bez darba,” viņa tika citēta.
Pētījumā konstatēts, ka jaunām sievietēm situācija ir sliktāka – viņām ir pusotru reizi lielāka iespēja saskarties ar garīgās veselības traucējumiem nekā jauniem vīriešiem (41% salīdzinājumā ar 26%).
Pētījumā atklājās, ka 79% 18-24 gadus vecu jauniešu, kuri nestrādā veselības apsvērumu dēļ, ir ieguvuši vispārējās vidējās izglītības, vai zemāku kvalifikāciju, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā kopējais rādītājs – 34 % – šajā vecuma grupā. Turklāt ir trīs reizes lielāka varbūtība, ka bērniem vecumā no 11 līdz 14 gadiem ar garīgās veselības traucējumiem neizdosies nokārtot noslēguma eksāmenus, nekā viņu veselajiem vienaudžiem.
Organizācija “Resolution Foundation”, kas iestājas par to, lai uzlabotu dzīves līmeni cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem,
aicina sniegt labāku garīgās veselības atbalstu izglītības jomā.
Veselības fonda direktore Džo Bibija (Jo Bibby) sacīja, ka “veselības pamatelementi” ir tādi aspekti kā “labs darbs un izglītība” un ka nepieciešama “starpvaldību rīcība”, lai apturētu “zaudētās paaudzes” veidošanos sliktas garīgās veselības dēļ.
Lai gan šis pētījums balstās uz aptaujas rezultātiem Apvienotajā Karalistē, tā rezultāti atklāj plašākas sabiedrības problēmas, kas var būt aktuālas starptautiskā mērogā. Jautājums par jauniešiem, kas saskaras ar bezdarbu sliktas garīgās veselības dēļ, nav raksturīgs tikai vienai valstij, un atspoguļo globālas tendences.
Garīgās veselības problēmu izplatība jauniešu vidū, kas ietekmē izglītības rezultātus un nodarbinātības izredzes, ir problēma, kas sniedzas pāri robežām un šajā pētījumā gūtās atziņas, iespējams, varētu būt pamatā diskusijām, kuras mērķis ir veicināt jauniešu labklājību un produktivitāti pasaules mērogā.
