Vašingtonas Universitātē veiktais metapētijums liecina, ka nav tāda “droša pusfabrikātu daudzuma uzturā”, vēsta ASV telekanāls “Fox News”.
Zinātnieki analizējuši 77 dažādus pētījumus, lai atrastu saikni starp noteiktu pusfabrikātu daudzumu un biežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Pētījuma vadošais autors, Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta zinātnieks Demevozs Heils sacīja: “Pat neliela daudzuma pusfabrikātu, cukurotu dzērienu un transtaukskābju iekļaušana ikdienas uzturā ir saistīta ar palielinātu 2.tipa diabēta, sirds slimību un zarnu vēža risku. Nav tāda drošā šo produktu apjoma, tādēļ tos nevajadzētu iekļaut ikdienas uzturā.”
Zinātnieki secināja, ka pat tik neliels apjoms kā 0,6 līdz 57 grami pusfabrikātu gaļas dienā saistīts ar 11% ausgtāku iespējamību, ka persona saslims ar 2.tipa diabētu. 0,78 līdz 55 grami pārstrādātas gaļas dienā par 7% palielina risku saslimt ar zarnu vēzi. Viena hotdoga desiņa ir apmēram 50 gramus smaga.
Tika pētīta arī saldināto dzērienu ietekme, un noskaidrots, ka, ik dienas izdzerot starp 1,5 un 390 gramiem, 2.tipa diabēta risks pieaug par 8%.
Pētījums apskatīja transtaukskābju ietekmi, un noskaidroja, ka ja tās veido 0,25% līdz 2,56% no ikdienā uzņemtā enerģijas daudzuma, par 3% palielinās sirds slimību risks.
Transtaukskābes atrodamas krekeros, cepumos, konditorejas izstrādājumos un tamlīdzīgi.
Heils atzina, ka šīe pētījumi jau apstiprinājuši pusfabrikātu un hronisko slimību saikni. Viņš piebilda, ka viņa komandas veiktais pētījums izmantoja uzlabotu analītisko metodi, un objektīvi izvērtēja pierādījumus. “Mūsu analīze parādīja, ka visspēcīgākā saistība izpaužas zemā saskares līmenī, kas vienāds ar vienu porciju vai pat mazāk, kas nozīmē, ka jebkurā daudzumā lietojot ikdienas uzturā šos ēdienus palielinās nevēlamu veselības izmaiņu risks,” sacīja zinātnieks.
Lai gan zinātnieki atzīst, ka ēšanas paradumi ir “privāta izvēle” un dažu cilvēku pārtikas izvēle var būt ierobežota, viņi iesaka tomēr ierobežot vai pavisam izslēgt no uztura pusfabrikātus un neveselīgu pārtiku. Heils norādīja: “Mūsu atklājumi sakrīt ar vispārpieņemtām rekomendācijām, tostarp PVO un Amerikas Slimību kontroles un profilakses centra ieteikumiem: līdz minimumam samazināt vai vispār izvairīties no pusfabrikātu gaļas, saldināto dzērienu un transtaukskābju patēriņa. Tiem, kas ikdienā lieto šos produktus, vajadzētu apzināties risku veselībai.”
Klīniskais pētnieks un metabolisma speciālists, doktors Niks Norvics (Nick Norwitz) atzina, ka pētījums parāda relatīvi konsekventu saikni starp lielāku pusfabrikātu daudzumu uzturā un riskiem veselībai, tomēr viņš arī norādīja, ka pētījumam ir trūkumi. “Tā ir asiciācija, nevis cēloņsakarības,” norādīja Norvics. Turklāt, viņš piezīmēja, arī pētījuma autori atzinuši, ka pierādījumu kvalitāte tikusi vērtēta kā vāja. Norvics sacīja, ka šādiem lieliem pētījumiem ir savas stiprās puses, tomēr
viena no nopietnākajām vājajām vietām ir tā, kas pārāk daudzas produktu kategorijas ir saliktas kopā.
Piemēram, gaļu var apstrādāt dažādi, un katrs no veidiem uz organismu atstās citādu iespaidu. Lai gan ir ticams, ka pusfabrikāti var radīt risku veselībai, esot nepieciešami plašāki pētījumi.
“Galu galā, virtulis un limonādes pudele metabolismam nodarīs vairāk ļaunuma nekā tītara sviestmaižu gaļas šķēle,” piebilda Norvics.
Amerikas Gaļas produkcijas ražotāju asociācijas pārstāvis “Fox News” sacīja, ka asociācijai nav pieejams viss pētījums, un tā labprāt uzzinātu, kas pētījumā bija definēts kā “pārstrādāta gaļa”, un vai zinātnieki pretnostatīja riskus jau pierādītiem ieguvumiem, piemēram, gaļai kā proteīna avotam.
Lasiet arī: Onkoloģijas centram joprojām bez cerībām – finansējums rekonstrukcijai iestrēdzis
