Igaunijas zinātnieki piedalījušies pētījumā, kas parādījis, ka mentālās veselības izpratnē pārāk maz uzmanības tiek pievērsts ikdienas labbūtības nodrošināšanai, raksta “ERR News.”
Vispatverošajā pārskatā, kura veidošanā tika iesaistīts arī Veselības attīstības institūta pētniece Hedviga Sultsone (Hedvig Sultson) tika aplūkoti 40 no 2000. līdz 2024.gadam publicēti literatūras pārskati, lai izvērtētu, kā tiek definēta un mērīta mentālās veselības pratība. Secinājumi publicēti Skandināvijas Sabiedrības veselības žurnālā.
Pētnieki atklāja, ka mentālās veselības pratība lielākoties koncentrēta uz mentālās veselības traucējumu izpratni, stigmas mazināšanu un palīdzības meklēšanu. Daudz mazāka uzmanība pievērsta mentālajai labbūtībai ikdienā un sadzīves faktoriem. Sultsone sacīja, ka mentālās veselības izpratnei vajadzētu palīdzēt atpazīt, kas veicina labbūtību, un šo faktoru vidū ir drošas attiecības, piederības sajūta, miegs, fiziskās aktivitātes, jēgpilnas nodarbes un izpratne par to, kad nepieciešams meklēt palīdzību. Pētniece norādīja, ka tad,
ja mentālās veselības pratība balstās galvenokārt uz traucējumu atpazīšanu, profilakse tiek atstāta novārtā,
bet arī prasmēm un videi, kas atbalsta mentālo labbūtību, nepieciešams pievērst pietiekamu uzmanību.
2024.gadā veikta aptauja atklājusi, ka 23% vīriešu un 27% sieviešu Igaunijā izjūt vairāk stresa nekā parasti, unn 19% vīriešu un 24% sieviešu konstatētas depresijas pazīmes. Radītāji ir labāki nekā 2022.gadā, bet joprojām augstāki nekā iepriekšējās desmitgades sākumā.
Atsevišķā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “BMC Pediatrics,” apskatīti aptauju dati par 3608 Eiropas pusaudžiem, kuru vidējais vecums bija 13 gadi, un zinātnieki aplūkoja saikni starp digitālo mediju lietojumu, apmierinātību ar ķermeni un vidi ģimenē. Jo vairāk laika pusaudži pavada digitālajā vidē, jo lielāka ir neapmierinātība ar ķermeni. Tikmēr atbalstoša ģimenes vide negatīvo ietekmi mazina.
Lasiet arī: KNAB pārbaudīs premjera un citu AS pārstāvju priekšvēlēšanu aktivitātes