Vēja parki ir nacionālās drošības jautājums un tā ir daļa no atbildes gadījumā, ja būtu uzbrukums Latvijas enerģētikas infrastruktūrai, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs un pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.
“Vēja parku trūkums nav tik svarīgs no atjaunojamo resursu izmantošanas viedokļa, cik no iespējas energoresursus diversificēt, ja gadījumā Latvijas energosistēmai jāpiedzīvo uzbrukumi,” norādīja Piebalgs.
Viņš pauda, ka svarīgi ir ņemt vērā Ukrainas pieredzi. Krievija uzbruka Ukrainai četros viļņos un pēdējais vilnis bija masīvs raķešu un dronu uzbrukums ar skaidru prioritāti iznīcināt Ukrainas energosistēmu. Vārīgie elementi šajā gadījumā bija termostacijas un elektrības transformatori.
“Ja es salīdzinātu ar Latviju, tad mums ir vēl vārīgāka infrastruktūra, jo mūsu hidroelektrostacijas un gāzes stacijas arī varētu ļoti viegli iznīcināt. Līdz ar to mūsu mācība ir, ka ES jādomā, kā šajā ziņā sevi pasargāt. Ukrainas gadījumā mēs to nevarējām izdarīt, jo Krievijas uzbrukumi bija pārāk masīvi. Ukrainas enerģētika izdzīvoja, pateicoties tam, ka Krievija neaiztika kodolstacijas, kas varēja turpināt ražot elektrību. Tāpat Eiropa bija ļoti solidāra un visu, ko vien varēja, sūtīja uz Ukrainu,” sacīja Piebalgs.
Runājot par Latvijas iespējām diversificēt enerģētikas sektoru, viņš norādīja, ka, piemēram, kodolstacijas uzbūvēšana prasa ļoti ilgu laiku, bet mazo kodolreaktoru tehnoloģijas vēl nav parādījušās tirgū. Līdz ar to atliek tikai vēja parki, kas var palīdzēt diversificēt Latvijas energoresursu bilanci.
Piebalgs norādīja, ka arī no karadarbības Izraēlā ir redzams, ka pat vislabākā aizsardzības sistēma negarantē, ka raķete vai drons nevarētu sasniegt savu mērķi. Tāpēc Latvijai vajadzētu izvērtēt enerģētikas sistēmas ilgtspēju un drošību pret šādiem uzbrukumiem, un vēja parki viņa skatījumā ir daļa no atbildes.
Savukārt runājot par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, Piebalgs atzina, ka diemžēl nākamā ziema neizskatās labāka un tādēļ jau pašlaik jāsagatavo pietiekami daudz materiālu, lai varētu atjaunot energoapgādes tīklu un siltumcentrāļu darbību. Pašlaik šādu rezervju nav. Līdz ar to ES ir jādomā, kā palīdzēt Ukrainai un nodrošināt arī savu drošību.
“Ja Eiropa pati nevar šobrīd saražot, ir jāmeklē, kurā vietā var kaut ko nopirkt. Iespējams, ir jālauž jau noslēgtie līgumi par šo materiālu piegādi citām valstīm, jo prioritāte būtu jādod Ukrainai. Tas jāizdara līdz rudenim, jo Krievijas uzbrukumi nemainīsies. Vienīgais veids, kā cilvēkiem izdzīvot ziemu, ir enerģētikas infrastruktūras atjaunošana,” uzsvēra Piebalgs.